Foto: Marts Augusts
 
Mūzika
02.05.2019

Pēdējais koncerts dzīvē

Komentē
0
Saglabā

Kopš amerikāņu avangarda mūziķa Džeimija Stjuarta grupas "Xiu Xiu" uzstāšanās Rīgā pagājis nepilns mēnesis. Ir koncerti, kurus aprakstot es godīgi varu izmantot visus iespējamos superlatīvus. Bet ko tieši nozīmē, piemēram, izcils koncerts? Vai maksimāla katarse ir dažas interesantas stundas, kas jau nākamajā rītā kļūst par atmiņām, vai varbūt koncerti spēj reāli izmainīt klausītāja dzīvi? Ir tāds slavens mīts – 1976. gadā "Sex Pistols" uzstājās Mančesterā, un to mēdz atzīt par vienu no visu laiku vissvarīgākajiem koncertiem līdzās, piemēram, Vudstokas festivālam. Dažas versijas vēsta, ka to vērojis pavisam neliels cilvēku loks (iespējams, kādi 40), toties to vidū bija jaunieši, kas koncerta iespaidā pēcāk nodibināja "The Smiths", "Joy Division", "The Fall", "The Buzzcocks" un citas grupas, kuru nozīme alternatīvajā mūzikā ir fundamentāla. Viena iespēja tātad ir spēcīga koncerta iespaidā mēģināt radīt kaut ko jaunu, bet ir arī citi iespējami scenāriji.

Tā nu mēģinu saprast, ko tas nozīmē man pašam, kad saku "iespaidīgs koncerts", un "Xiu Xiu" 6. aprīļa performanci Ģertrūdes ielas teātrī es tiešām gribu par tādu saukt. Koncerta iespējamās nozīmes, protams, ir atkarīgas no tā satura, proti, mūzikas, tāpēc mēģināšu ieskicēt Stjuarta darbu raksturu.

"Xiu Xiu" (izrunā kā "šū šū", nosaukums ņemts no 1998. gada ķīniešu filmas "Xiu Xiu: The Sent Down Girl") pirmais albums "Knife play" tika izdots 2002. gadā, taču daļa no muzikālā materiāla, kas bija dzirdams arī koncertā Rīgā, tapis vēl senāk – laikā kad Stjuarts spēlēja kopā ar tēvu un citiem radiniekiem grupās "IBOPA" un "Ten in the Swear Jar" deviņdesmito gadu otrajā pusē Kalifornijā. Šo grupu ieraksti ir ļoti specifiski, grūti atrast tiem adekvātus apzīmējumus – izmantotie instrumenti (akordeons, vijole, pūšaminstrumenti, slaidģitāra utt.) liek domāt par folku, "americana" tipa mūziku un pat ska, taču dziesmu noskaņa ir neomulīga, makabra un brīžiem biedējoša – ļoti psihedēliski, atmosfēras ziņā ir zināma līdzība, piemēram, ar Deivida Linča filmām. (Nav brīnums, ka 2016. gadā tika izdots albums ar "Xiu Xiu" interpretācijām par "Twin Peaks" skaņu celiņu.) Pēc abu iepriekšminēto grupu izformēšanas Stjuarts sāka lietot nosaukumu "Xiu Xiu", un šādā formātā pēdējo 17 gadu laikā viņš sadarbībā ar vairākiem citiem mūziķiem izdevis 14 studijas albumus, vairākus EP un vēl citus ierakstus.


Foto: Marts Augusts

Šo apjomīgo diskogrāfiju varētu vienkāršoti iedalīt trīs nosacītos posmos žanra un formāta ziņā. Tagadējā transformācijā Stjuarts izmanto gan brutālus ritmus, gan neērtu aritmiju, tumšas elektronikas un skarbas trokšņu mūzikas elementus (to apliecina šogad izdotais albums "Girl with Basket of Fruit"), iepriekš aktuālas bijušas arī ironiskas popmūzikas atsauces un salīdzinoši gaišākas skaņas (piemēram, 2010. gada albumā "Dear God, I Hate Myself"), taču sākumposma skanējums ir izteikti eksperimentāls – šim posmam es, piemēram, nevaru atrast nevienu pašu muzikālu līdzinieku, tajā mijas izstrādātas akustisku instrumentu kompozīcijas ar griezīgiem sintezatoru toņiem un grūti izskaidrojamām skaņām, bet pilnīgu tumsu tur līdzsvaro sentimentāls siltums (to labi ilustrē 2006. gada "The Air Force" un 2004. gada "Fabulous Muscles").

Tomēr formu "Xiu Xiu" mūzikā diktē tās emocionālais saturs, un tas konsekventi caurvij visus izdotos albumus. Tos, manuprāt, vieno konkrēts emociju lauks, kuru Stjuarts mūzikā turpina tulkot dažādos veidos. Vai varbūt precīzāk būtu teikt, ka par pašām izjūtām vēl būtiskāka ir to intensitāte – "Xiu Xiu" pamatmotīvs, ko atspoguļo arī izvēlētās skaņas un citi muzikālie līdzekļi, ir sajūtu maksimālā pakāpe. Dziesmu teksti visbiežāk atrodas spektra tumšākajā pusē – tajos apdziedāta attiecību traģika, vientulība, atstumtība, izmisums, seksuāla frustrācija, nespēja pieņemt "pastāvošo pasaules kārtību". Stjuarta reakcija uz to ir ekstrēma un histēriska, bet viņa risinājumi – absurds, troksnis un radikāla ironija, kas aizkustinoši saduras ar neparastām un pasakaini skaistām, liriskām melodijām.

Šajā turnejā Stjuarta pavadošajā sastāvā ir divi leģendārās eksperimentālās mūzikas grupas "Swans" dalībnieki – bundzinieks Tors Hariss un basģitārists Kristofers Pravdica. Šādā variācijā dziesmu aranžiju pamats ir robustā ritma sekcija, uz kuras fona vēl uzskatāmāk nekā iepriekšējās formācijās izceļas Stjuarta individuālā muzikalitāte – gan viņa ģitārspēles savdabīgais stils, gan vokāls, kura amplitūda sniedzas no maiga falseta līdz agresīvai kliegšanai. Viņa spēja blīvā turnejas grafikā ik vakaru uzstāties ar tik patoloģisku atdevi atbruņo – liekas, ka ikkatrs koncerts tik tiešām varētu būt pēdējais viņa dzīvē.

Šī fatālā attieksme koncertā, iespējams, pat dominē pār muzikālo materiālu, būtiskāks ir pats performances process. Eksperimentālajā mūzikā šie ir bieži sastopami spēles noteikumi, taču reti kurš spēj, tiem sekojot, radīt pilnīgi neviltotu iespaidu. Līdzās pierastākās struktūrās veidotam materiālam, kas koncertā izskan samērā tradicionālā instrumentācijā (vokāls, ģitāra, bass, bungas, ko vietām papildina, piemēram, pūšaminstrumenti un ksilofons), citās dziesmās Stjuarts izmanto ar mūziku nesaistītus priekšmetus – tas ir viens no paņēmieniem, kas gadu gaitā veidojis grupas neordināro raksturu. Arī tā, protams, nav unikāla metode (Džons Keidžs un daudzi citi), taču Stjuarts vienalga spēj pārsteigt brīdī, kad panāk ļoti ātru un izteiksmīgu, dziesmas atmosfērā lieliski iederīgu ritmu, spēlējot bungas ar kosmiska paskata vibratoru vai kā perkusiju izmantojot milzīgas metāla šķēres, cieši pie mikrofona tās agresīvi cērtot vaļā un ciet. Pie tam viņam piemīt ļoti šarmanta spēja šādus savādus un brīžiem komiska paskata procesus vadīt pilnīgā nopietnībā, atdeve ne mirkli nav mazāka par maksimālu. Ir skaidrs, ka viņš apzinās un izmanto situāciju ironijas potenciālu – līdzīga iezīme ir manāma arī dziesmu tekstos, kur Stjuarta skaudrā melanholija un traģisku notikumu apraksti mēdz mīties ar ēdienu nosaukumiem, sadzīviskām detaļām, uzsvērti muļķīgām un šifrētām vai vispār nesaprotamām frāzēm. Es to interpretēju kā vēl vienu absurda līmeni, kurā traģikomisms ir viena no izdzīvošanas stratēģijām, ja apstākļi ir nepanesami.

Foto: Marts Augusts

Man tas viss ir ļoti svarīgi, un katrs viņa vālītes sitiens pa muļķīgu plastmasas bērnu rotaļlietu vai citu jocīgu priekšmetu šajā koncertā mani dziļi saviļņo, jo pusaudzības smagākajā posmā "Xiu Xiu" albumi bija mana dzīves lietošanas instrukcija. Tagad tā vairs nav, bet šobrīd, pārvērtējot attiecības, es noprotu, ka tā nav vien nostalģija, kas mani pie šīs mūzikas notur, vai ekstravagances radītais šoks. Līdzās poētikas dziļumam, kas ir iespaidīgs ar vardarbīgo tiešumu, mani fascinē Stjuarta centība un neatlaidība. Viņš mērķtiecīgi un uzticīgi ir izstrādājis savu mākslas metodi un kļuvis par meistaru haosā, katra dziesma ir kā perfekti projektēta telpa, kuru Stjuarts prasmīgi izdemolē vai pilnībā iznīcina. Dažas stundas vēlāk netālu esošā bārā satikām šī sastāva basģitāristu, kurš stāstīja, ka Stjuarts pēc koncertiem neiet ielās un uzmanīgi izvēlas, ar ko un cik daudz runāt, jo viņam jākopj ik vakaru izmocītās balss saites.

Sākumā uzdevu jautājumus – kāpēc šis ir dēvējams par izcilu koncertu un vai pēc tā kaut kas ir mainījies? "Xiu Xiu" klātienē apliecina (un es to šajā establišmenta laikmetā pārlieku bieži aizmirstu), ka dažiem māksla nav vien interesanta nodarbe, bet vienīgais iespējamais eksistences atrisinājums. To piepildot ar atklātību (arī par to, ka dažas bedres izrādās bezdibeņi), ir iespējams radīt tik tīru empātiju, ka tā iegūst intīmas draudzības svaru, un tas ļauj daudz brīvāk un drošāk skatīties uz pasauli. Protams, mūzikā ir vieta arī komfortam un bezrūpībai, bet reizēm tieši pēc mežonīgi skaļa bezdievīgi tumšas mūzikas koncerta dzīvot kļūst vieglāk un priecīgāk.

Tēmas

Henriks Eliass Zēgners

Henriks Eliass Zēgners ir dzejnieks un interneta žurnāla "Satori.lv" galvenais redaktors.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!