Aktualitātes
03.10.2019

Paziņoti "Lielā Kristapa" nominanti un mūža balvas ieguvējs

Komentē
0
Saglabā

Šodien plkst. 11:00 "Splendid Palace" kinoteātra "Film Noir" telpās tika paziņoti šā gada nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" nominanti un mūža balvas ieguvējs – kinorežisors Varis Brasla. Visvairāk – 15 – kategorijās nominēta Gata Šmita filma "1906".

Kategorijā "Labākā pilnmetrāžas spēlfilma" nominētas piecas kinolentes: Gata Šmita "1906", Alises Zariņas "Blakus", Jāņa Ābeles "Jelgava ’94", Andra Gaujas "Nekas mūs neapturēs" un Jura Kursieša "Oļegs".

Par "Labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas" titulu cīnīsies Kaspara Gobas "Inga dzird", Lailas Pakalniņas "Karote", Brigitas Eglītes "Sestā diena", Ginta Grūbes un Jāka Kilmi "Spiegs, kurš mans tēvs" un Vitālija Manska "Putina liecinieki".

Kategorijā "Labākā īsmetrāžas filma" nominēti Olafa Okonova un Sandija Semjonova "Dāvids un Goliāts", Lizetes Upītes "Rīgas ceriņi", "Skābeklis" un "Nakts pitfāls".

Balvai "Labākā animācija" izvirzīti Edmunda Jansona "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi", Ginta Zilbaloža "Projām" un Rozes Stiebras "Saule brauca debesīs".

Par "Labākās debijas filmas" godu cīnīsies Jāņa Ābeles "7 miljardi gadu pirms pasaules gala", Emīla Alpa "Koris. Diriģents. Kamēr" un Kaspara Rogas "Meklējot Mr. Kauliņu".

Kategorijā "Labākā scenārija autors" izvirzīti Alise Zariņa un Marta Elīna Martinsone ("Blakus"), Gatis Šmits un Marta Elīna Martinsone ("1906"), Juris Kursietis un Līga Celma-Kursiete ("Oļegs"), Līga Gaisa un Edmunds Jansons ("Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi").

Balvai "Labākais spēlfilmas režisors" nominēti Alise Zariņa ("Blakus"), Gatis Šmits ("1906"), Jānis Ābele ("Jelgava ’94") un Juris Kursietis ("Oļegs").

Par "Labākā aktiera" balvu sacentīsies Andris Keišs ("Nekas mūs neapturēs"), Āris Matesovičs ("Blakus"), Jēkabs Reinis ("Sarkanais mežs"), Mārtiņš Kalita ("1906") un Valentīns Novopoļskis ("Oļegs").

Savukārt "Labākās aktrises" balvai nominētas Anta Aizupe ("Blakus"), Elza Gauja ("Nekas mūs neapturēs"), Inese Pudža ("1906") un Kristīne Nevarauska ("Nekas mūs neapturēs").

Pārējās nominācijas:

Labākais spēlfilmas operators

Aigars Sērmukšs ("Jelgava ’94")
Bogumils Godfrejovs ("Oļegs")
Aleksandrs Grebņevs ("Nekas mūs neapturēs")
Jānis Eglītis ("Sonāte")
Jurģis Kmins ("1906")

Labākā aktrise otrā plāna lomā

Guna Zariņa ("Oļegs")
Elīna Vaska ("Sarkanais mežs")
Ieva Puķe ("Jelgava ’94")
Inese Kučinska ("1906")

Labākais aktieris otrā plāna lomā

Dāvids Ogrodņiks ("Oļegs")
Jānis Vimba ("Sarkanais mežs")
Jurijs Djakonovs ("Sarkanais mežs")
Kaspars Zvīgulis ("1906")
Toms Auniņš ("1906")

Labākais mākslinieks

Aivars Žukovskis ("Jelgava ’94")
Jurģis Krāsons ("Nekas mūs neapturēs")
Laura Dišlere ("Oļegs")
Rūdolfs Baltiņš ("1906")

Labākais kostīmu mākslinieks

Aija Strazdiņa ("Jelgava ’94")
Evija Džonsone ("Sarkanais mežs")
Keita ("1906")
Līga Krāsone ("Nekas mūs neapturēs")

Labākais grima mākslinieks

Ilze Trumpe ("Sarkanais mežs")
Maija Gundare ("Jelgava ’94")
Zane Žilinska ("1906")

Labākais dokumentālās filmas režisors

Brigita Eglīte ("Sestā diena")
Gints Grūbe, Jāks Kilmi ("Spiegs, kurš mans tēvs")
Kaspars Goba ("Inga dzird")
Laila Pakalniņa ("Karote")
Vitālijs Manskis  ("Putina liecinieki")

Labākais dokumentālās filmas operators

Aigars Sērmukšs ("Spiegs, kurš mans tēvs")
Gints Bērziņš ("Karote")
Valdis Eglītis ("Sestā diena")

Labākais animācijas režisors

Edmunds Jansons ("Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi")
Gints Zilbalodis ("Projām")
Lizete Upīte ("Rīgas ceriņi")
Roze Stiebra ("Saule brauca debesīs")

Labākais animācijas mākslinieks

Elīna Brasliņa ("Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi")
Gints Zilbalodis ("Projām")
Ilze Vītoliņa ("Saule brauca debesīs")
Lizete Upīte ("Rīgas ceriņi")

Labākais komponists

Gatis Ziema, Andris Gauja ("Nekas mūs neapturēs")
Juris Kaukulis ("Saule brauca debesīs")
Kršištofs A. Jančaks, Edgars Šubrovskis ("Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi")
Rihards Zaļupe ("1906")
Tesa ("Jelgava ’94")

Labākais skaņu režisors

Anrijs Krenbergs, Saulius Urbanavičius ("Karote")
Artis Dukaļskis ("Sestā diena")
Ernests Ansons, Verners Biters ("1906")
Ernests Ansons ("Jelgava '94")
Jevgenijs Kobzevs  ("Nekas mūs neapturēs")

Labākais montāžas režisors

Armands Začs ("Spiegs, kurš mans tēvs")
Dainis Kļava ("2018")
Gatis Šmits ("1906")
Jūlija Vinten ("Blakus")
Mārtiņš Kontants, Inese Kļava ("Sestā diena")

Labākā TV filma vai seriāls

"Nora" (Latvijas Televīzija)
"Sarkanais mežs" ("Red Dot Media")
"75 jautājumi Uldim Dumpim" (Latvijas Televīzija)

Studentu filmu konkurss

"Apgaismība", Kristiāna Šuksta, Latvijas Kultūras akadēmija
"Augstākā prioritāte", Jānis Miglinieks, Latvijas Kultūras akadēmija
"Diskrēts", Žulijens Nuhums A. Kulibali, Latvijas Kultūras akadēmija
"Dramatiskas beigas", Kerija Arne, Latvijas Mākslas akadēmija
"Dzimtenīte", Dāvis Dreimanis, Latvijas Kultūras akadēmija
"Ģimenes stāvoklis: neprecēts", Una Cekule, Latvijas Kultūras akadēmija
"Lelles", Ieva Norvele, Latvijas Kultūras akadēmija
"Palikt pa vidu. Lubāna klānos", Gunta Gaidamaviča, Latvijas Kultūras akadēmija
"Zorjana Horobraja", Elita Kļaviņa, LKA Nacionālā Filmu skola

Mūža balvas ieguvējs Varis Brasla

Varis Brasla (1939) ir viens no atpazīstamākajiem vārdiem Latvijas kinematogrāfijā. Tieši viņš ir saņēmis līdz šim visvairāk (četrus) "Lielā Kristapa" apbalvojumus labākās spēlfilmas kategorijā: "Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku" (1980), "Emīla nedarbi" (1985), "Par mīlestību pašreiz nerunāsim" (1988), "Ūdensbumba resnajam runcim" (2005). Vara Braslas radošajā kontā ir 15 spēlfilmas, viena dokumentālā filma, asprātīgs latviešu valodas mācību seriāls un daudz Valmieras teātra iestudējumu.

Jau no bērnu dienām viņa dzīve ir bijusi cieši saistīta ar kino un teātra mākslu. Viņa tēvs Žanis Brasla bija aktieris un režisors, māte Valija Brasla 24 gadus nostrādāja par režisora asistenti Rīgas Kinostudijā. "..droši vien tāpēc man nekad nav bijušas īpašas šaubas par sava dzīves ceļa izvēli," teicis V. Brasla. 1962. gadā viņš beidza Ļeniņgradas Teātra, mākslas un mūzikas institūtu un savu diplomdarba izrādi iestudēja Valmieras teātrī, kurā vēl joprojām strādā par režisoru.

Pēc tam kad Varis Brasla 1965. gadā ir strādājis R. Gorjareva filmā "Noktirne" par režisora asistentu, viņš izlemj studēt kinomākslu Augstākajos scenāristu un režisoru kursos Maskavā, bet pēc kursu beigšanas noslīpēja savas zināšanas, intensīvi strādājot Rīgas Kinostudijā par otro režisoru. Starp viņa daudzajām filmām ir tādas klasikas vērtības kā "Elpojiet dziļi" (1967), "Mērnieku laiki" (1968),  "Ceplis" (1972). "Skola laba, bet man tā vilkās pārāk ilgi. 10 filmas tas ir par traku!" atzīst režisors, jo Varim Braslam bija tikai viens mērķis veidot pašam savas filmas.

1970. gadā Varis Brasla debitēja kā režisors ar īsfilmu "Salātiņš", bet ar savu pirmo pilnmetrāžas filmu "Ezera sonāte" (1976), kuru režisēja kopdarbā ar Gunāru Cilinski, pirmo reizi nonāca kino virsotnē: saņēma pašu augstāko balvu kino LPSR valsts prēmiju. Ne velti "Ezera sonāte" ir tikusi izvēlēta kā otrā filma no nacionālajām kinoklasikas filmām, kuru Nacionālais kino centrs atbalstīja restaurācijas programmā (2009). Pēc pārliecinošās debijas Varis Brasla uzsāka ilgu un veiksmīgu režisora darbu Rīgas Kinostudijā, radot daudzas kinoklasikas pērles, tai skaitā "Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku" (1980), " Emīla nedarbi" (1985), "Aija" (1987), " Par mīlestību pašreiz nerunāsim"(1988), "Mērnieku laiki" (1991) u. c.

Ģimenes filma "Ziemassvētku jampadracis" (1995) bija pirmā neatkarīgās Latvijas filma, kas guva plašu atzinību starptautiskajos festivālos: Frankfurtē, Pitsburgā, Maskavā u. c. Šī filma bija arī pēdējais darbs, kas tika veidots vēl pastāvošajā Rīgas Kinostudijā. "Manā dzīvē beidzās liels un ļoti būtisks periods. Regulārā kino periods," saka V. Brasla. Taču režisoru "bildināja" Valmieras Drāmas teātris, un viņš piekrita: "tā tomēr bija regulāra darba iespēja". 1995. gadā viņš jau tika iecelts par galveno režisoru, bet 2012. gadā saņēma Valmieras teātra balvu par mūža ieguldījumu. Kaut arī valsts ekonomiskais stāvoklis iedragāja nacionālā kino pastāvēšanu un tikt pie "lielajām filmām" nevarēja arī Varis Brasla, viņš savu radošo darbu turpināja, strādājot pie TV mācību seriāla"Palīgā!" (19972001). Tās bija 28 asprātīgas sērijas ar daudzām spožām izcilu aktieru nospēlētām epizodēm un stilizētu darbības vidi.

Nozīmīgs Vara Braslas radošā ceļa līdzgājējs ir scenārists Alvis Lapiņš. Abu radošajā tandēmā veidoti daudzi tautā iemīļoti kinoklasikas darbi . Divas no pēdējām ir ģimenes filmas: "Ūdensbumba resnajam runcim" (2004)  un "Vectēvs, kas  bīstamāks par datoru". "Ūdensbumba resnajam runcim" ir ieguvusi ne tikai Lielo Kristapu par labāko filmu, bet arī skatītāju balvu un sasniegusi tam laikam rekordlielu skatītāju skaitu 35 000. Filma "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" ir Nacionālā kino centra atbalstīta simtgades filma, kura pirmizrādi piedzīvoja 2017. gada augustā.

* Citāti ņemti no kinožurnāla "Kino Raksti", 10/2004, Varis Brasla //"Vēl kāds ķinis būs!"

Filmogrāfija:

Režisors

Vectēvs, kas bīstamāks par datoru (2017)
Tu tikai neuztraucies!... (2005)
Ūdensbumba resnajam runcim (2004)
Kā tev klājas, Eidi? (1996)
Ziemassvētku jampadracis (1993)
Mērnieku laiki (1991)
Par mīlestību pašreiz nerunāsim (1988)
Aija (1987)
Emīla nedarbi (1985)
Parāds mīlestībā (1984)
Tereona galva (1982)
Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku ( 1980)
Pavasara ceļazīme (1978)
Ezera sonāte (1976)
Salātiņš (1971)

Scenārija autors

Kā tev klājas, Eidi? (1996)

Otrais režisors

Vīrietis labākajos gados (1977)
Uzbrukums slepenpolicijai (1974)
Cāļus skaita rudemī (1973)
Pieskāriens (1973)
Ceplis (1972)
Klāvs Mārtiņa dēls (1970)
Trīskārtējā pārbaude (1969)
Mērnieku laiki (1968)
Ceļa zīmes (1968)

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!