Aktualitātes
25.03.2019

Paziņoti Latvijas Literatūras gada balvas nominanti, mūža balva piešķirta Veltai Sniķerei

Komentē
0
Saglabā

Pirmdien, 25. martā, preses konferencē kafejnīcā "NicePlace telpa" paziņoti Latvijas Literatūras gada balvas nominanti. Mūža balva piešķirta Londonā dzīvojošajai dzejniecei un atdzejotājai Veltai Sniķere, savukārt speciālbalva par īpašu veikumu literatūrā – bilingvālajam dzejas krājumam "Trilium / Trillium" lībiešu un angļu valodā.

Preses konferencē piedalījās Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) ekspertu komisija – literatūrkritiķe Anda Baklāne, rakstniece Inga Ābele, literatūrzinātniece Eva Eglāja – Kristsone, rakstnieks un tulkotājs Vilis Kasims, dzejnieks Ronalds Briedis, rakstniece Laura Dreiže un literatūkritiķis, dzejnieks Aivars Madris.

Kategorijā "Labākais dzejas darbs" izvirzītie krājumi:

  • Inga Gaile "Lieldienas" ("Neputns")

Ronalds Briedis: ""Lieldienas" ir viena no diskutablākajām pagājušajā gada grāmatām, jo autore tajā uzdrošinās rakstīt par tēmām, kas sabiedrībā izsauc neviennozīmīgus viedokļus. Vienlaikus grāmata ir ļoti intīma un saglabā piederību grēksūdzes dzejai. Inga Gaile tajā analizē savu ievainojamību, un vienlaikus nespēju stāvēt malā."

"Autors ar mikroskopa precizitāti pievēršas apdzejojamajiem objektiem, apskatot tos no visām pusēm. Ja Ingas Gailes dzejā manifestējas feminisms, tad Arvja Vigula tekstos parādās maskulinitāte un viņam raksturīgais dekadentiskais aristokrātisms – gan smalkums, gan skaudra nolemtības sajūta, ko rada asinīs ierakstīta piederība kultūrai."

"Jebkuram dzejniekam pienāk brīdis, kad nākas apjaust savu mazumu valodas priekšā, taču Uldim Bērziņam ar šo krājumu izdevies pārsteigt lasītājus – tajā jaunā līmenī atklājas ne tikai viņa, bet arī visas latviešu valodas temperaments."

  • Liāna Langa "Velēnu kleita" ("Neputns")

"Iespējams, pati personiskākā Liānas Langas grāmata, kuras centrā izvirzīta skaudra sāpju sajūta, saskaroties ar esamības un neesamības robežu. Krājuma personiskais pārdzīvojums un intensitāte spilgti ļāvusi izpausties atsevišķām Langas rokraksta iezīmēm."

  • Gunta Šnipke "Ceļi" ("Mansards")

"Guntas Šnipkes vārds, iespējams, atsevišķiem dzejas cienītājiem varētu nebūt zināms, jo viņa vairāk bijusi saistīta ar Liepāju, bet šī grāmata pagājušajā gadā pievērsusi lielu uzmanību, saņemot vairākas balvas. Krājums atklāj autores-arhitektes unikālo rokrakstu, kas ir dinamisks un ekspresīvs."

Labākais prozas darbs:

Inga Ābele: "Man ir liels prieks par 2018. gadu, kas prozā nesis daudz skaistu un pamatīgu augļus. LALIGABAi nominētās četras autores, kuras vieno stabila balss, un lasītāju iemīļots, sagaidīts devums. Šīm autorēm raksturīgs skaidrs uzstādījums un tā piepildījumu, ko tās notur līdz pašām beigām."

"Būdama dzejniece, Māra Zālīte viegli un reizē skaidri iezīmē savas grāmatas ainavu. Romāna teksts ir draudzīgs lasītājam, vienlaikus apburot ar dziļumu un daudzslāņainību."

"Ingas Žoludes rakstības stils ir unikāls ar daudzkrāsainību, acumirklīgu spēju mainīt virzienu un prasmi pieskarties dzīves kailajai būtībai."

  • Jana Egle "Svešie jeb miļeņkij ti moi" ("Latvijas Mediji")

"Ļoti spraigs sižets un krāšņa valoda. Ik pa brīdim horizontā jeb reālajā dzīvē, ko zīmē Jana Egle, ielaužas slēpta, bet spēcīga vertikāle."

"Andra Manfelde prot atveidot valodas tapšanas brīdi, reizē neaizmirstot atgādināt par ētiskajiem pamatlikumiem un vērtībām – ja tu spēj dalīties ar pēdējo maizes riecienu, nekāda dēmoniska vara tevi nespēj dancināt."

Labākais literatūras darbs bērniem:

Laura Dreiže: "Visi trīs nominētie darbi ir daudzveidīgas, kvalitatīvas, saistošas grāmatas, starp kurām kaut ko tuvu sev atradīs ikviens. Vienlaikus tās mudina lasītājus izpētīt, iedziļināties, izprast, un tad veidot savu viedokli, turklāt visām kodolā ir labestība, kuras mūsdienu saspringtajā pasaulē bieži vien trūkst."

Labākais tulkojums:

  • Guntara Godiņa tulkotais igauņu eposs "Kalevdēls" ("Neputns")

Vilis Kasims: "Jebkurā tulkojuma lappusē jūtams, ka tas varētu būt arī latviešu eposs – tas ir viegli lasāms un mūsu valodas izjūtai tuvs. Ja eposu skaļi deklamētu uz ielas, cilvēki klausītos un teiktu: "Jā, šādi runā mūsu tauta."

  • Gitas Grīnbergas un Dena Dimiņa tulkotais Žorža Pereka romāns "Dzīve lietošanas pamācība" ("Mansards")

"Te tulkotājiem bijis jāveic milzu pētnieciskais darbs, mēģinot atšifrēt visas atsauces, saistības, priekšmetus un personvārdus, taču Gitai Grīnbergai un Denam Dimiņam tas izdevies godam."

  • Māras Poļakovas tulkotais Dāvida Grosmana romāns "Bārā ienāk zirgs" ("Jāņa Rozes apgāds")

"Māra Poļakova, tulkojot no ivrita, lieliski atveidojusi sadzīvisko, sulīgo valodu, ko izmanto stāvkomiķis. Šis ir nevainojami nostrādāts tulkojums, kam nav kur piesieties, lai arī to mēģinājām."

  • Daces Meieres tulkotais Kristinas Sabaļauskaites romāns "Silva rerum IV" ("Zvaigzne ABC")

"Lai gan grāmatu veido gari, mežģīņoti teikumi, reizēm vairāku lappušu garumā, lasītājs ne brīdi nenogurst. Tā ir viena no svarīgākajām lietām jebkurā grāmatā – valodas baudījums, ko Dacei Meierei izdevies saglabāt, nezaudējot neko no oriģināla."

Spilgtākā debija:

Aivars Madris: "Kategorijā "Spilgtākā debija" šogad nominēti trīs ļoti atšķirīgi darbi, taču ar vienojošo aspektu – tās visas raksturo tieksme ar autsaiderismu."

"Ināras Kaijas Eglītes grāmata ir vienlaikus debija un kopotie raksti. Kopš 60. gadiem dzejniece arī piederējusi autsaideriem un iespaidojusies no Andra Grīnberga performanču grupām, taču līdz krājumam nav nonākusi. Krājums ir viņas radošais CV ne tikai ar savdabīgiem dzejoļiem, kas vispilnīgāk atklājas, skatīti 60.-70. gadu dzejas kontekstā, bet arī plašu materiālu par viņas radošo biogrāfiju. Grāmata ir spilgta laikmeta liecība par 60.-70. gadu latviešu andergraunda ainavu."

"Haralds Matulis ir arī antropologs, tāpēc lasot nevar saprast, kas tas ir – proza, zinātniska ievirzes teksti vai anekdotes. Šis ir interesants, eksperimentāls krājums, kura lasīšana sagādā patiesu baudu."

"Dainis Deigelis tiešā veidā raksta par sabiedrībai sāpīgām tēmām, kā arī atklāti reflektē par savām izjūtām. Viņa dzejā velkamas paralēles ar Ingas Gailes daiļradi, tāpēc zīmīgi, ka šīs grāmatas redaktore ir tieši viņa. Sadarbības rezultāts ir kompakta dzejas izlase ar ļoti labu atlasi un spilgtu vizuālo noformējumu."

Ekspertu komisija šogad nolēmusi piešķirt speciālbalvu par īpašu veikumu literatūrā, izceļot bilingvālo dzejas krājumu "Trilium / Trillium" lībiešu un angļu valodā, kura autori ir lībiešu dzejnieki Baiba Damberga, Valts Ernštreits un Ķempju Kārlis, atdzejojumu angļu valodā radījuši Uldis Balodis un Raiens van Vinkls. Krājums tapis, Latvijai gatavojoties viesu valsts statusam Londonas grāmatu tirgū 2018.gadā, krājuma izdevējs – biedrība "Līvõ Kultūr sidām".

"Trīs dzejnieku dzejas krājums lībiešu un angļu valodā "Trillium", bez šaubām, ir īpašs tādā ziņā, ka tā ir pirmā lībiešu dzejas grāmata, kas tulkota angļu valodā. Tur ir sava daļa apbrīnas un gandrīz neticība par to, ka tik mazai tautai var būt tik daudz labu dzejnieku, sava daļa vēlmes sargāt trauslu ziedu. Mani personiski grāmata visdziļāk aizkustina kā sīkstuma, neatlaidības, pat heroisma apliecinājums – un šis heroisms nav velts. Centieni saglabāt daudzveidību un unikālas identitātes globālajā kultūru zupas katlā varētu būt instinktīvi pareiza, ne vien poētiska, bet arī pragmatiska rīcība," raksta balvas komisijas priekšsēdētāja, literatūrkritiķe Anda Baklāne.

Mūža balvu ekspertu komisija nolēma piešķirt 1920. gadā dzimušajai, Londonā dzīvojošajai dzejniecei un atdzejotājai Veltai Sniķerei par izcilu un spilgtu ieguldījumu Latvijas dzejā un atdzejā, dzeju lasījumos atklājot vārdu sinerģijā ar roku kustību veidotām zīmēm, ko jogas praksē dēvē par mudrām. Sniķeres, kas ir arī praktizējoša jogas skolotāja, dzeju mēdz pielīdzināt mantrām, kas lakoniskos valodas tvērumos atklāj visa esošā būtību un savstarpējo saikni. Sniķeres atdzejojumā angļu valodā klajā nākusi Andreja Eglīša, Vizmas Belševicas, Zinaīdas Lazdas u.c. autoru dzeja, 2019. gadā angļu valodā izdotas arī latviešu dainas.

"Veltas Sniķeres dzejas galvenā tēma ir cilvēka spēja atklāt pasaules un dabas dziļāko metafizisko nozīmi un iekļauties kosmiskā ritējumā. Pie tam, būdama savā dzejā spilgti oriģināla, viņa vienmēr pratusi apvienot mūsdienīgumu ar dainām raksturīgo piesātināto lakonismu un mītisko pasaules redzējumu. Sniķeres dzejoļi ir salīdzināti ar buramvārdiem, mantrām. Par gaišdzirdību autore sauc mirkli, kad atnāk dzejolis," uzsver rakstniece Inga Ābele.

Literatūrzinātniece Eva Eglāja – Kristsone vērtē: "Dažnedažādi epiteti piemēroti Veltas Sniķeres personībai un daiļradei: maģiskā, savdabīgā, lakoniskā; cildināta viņas dzejas un ķermeņa plastika, viņa dēvēta par burvi un vārdotāju. Bet man Velta Sniķere ir, pirmkārt, latviete, kura tulkojusi dainas un kura Anglijā t.s. aukstā kara laikā PEN starptautiskajos kongresos ieradās latviešu tautas tērpā, lai atgādinātu par padomju varas okupēto Latviju."

Dzejnieks Ronalds Briedis: "Veltas Sniķeres rokas ir šūpojušas gaismu vesela gadsimta garumā, gan atgriežot latviešu dzejas valodu pie tās rituālajiem pirmsākumiem un meklējot radniecīgās saiknes ar indiešu kultūru, gan veicot ieguldījumu tās laikmetīgajās izpausmēs. Pārlaicīgo sakarību meklējumi dzejā caur plastisku tās pasniegšanas veidu, kā arī literārās tradīcijas paplašināšana avangarda un starpdisciplināro mākslas jomu virzienā ierāda Veltas Sniķeres devumam latviešu literatūrā īpašu vietu."

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!