Pavasaris

Vārdi kā puzles gabaliņi. Kaut kur saliekās smuka bilde, kaut kur nesavienojās. Man. Citam noteikti savādāk. Patika, tagad sēžu un domāju. Izbaudu pēcgaršu. Pēc brīža lasīšu vēlreiz.

Gurķi, dilles, ķiploku mērcīte, vistiņa, ērces, izģērbtas dāmas... pikniks gatavs!

diletants

es, akmen, piekrītu zīļukam. tev ne tikai līdz Ogriņam, tev līdz jebkuram dzejniekam gaismas gadi. un runa nav par tehniku, bet par attieksmi. tu nekad nebūsi dzejnieks

Klusā daba


Es dzīvīti baudu kā ķiploku mērci,
Kad dāsni tā uzlieta vistiņai kautai.
Bet dažs mani uzskatīt vēlas par ērci,
Kas asinis sūc dižai latviešu tautai.

Es latviešu tautu i mīlu, i nīstu -
Tai vienlaikus klanos un dibenu rādu:
Jo neprot tā novērtēt dzejnieku īstu
Un negrib pat dzirdēt par Karlovu tādu.

Kas meistaro vārsmās un liek garumzīmes,
Kas tāls ir no Budas un arī no Brāmas.
Kā spoguļi laikmetu tver manas rīmes,
Bet dažs tajās redz tikai izģērbtas dāmas.

Ja vēlies ko redzēt, tad uzliec sev brilles
Un redzēsi, draudziņ, varbūt tu ko labu,
Vai sapērcies salātus, gurķus un dilles,
Un jūsmo par kluso cik uziet tev dabu!

lai cik tas dīvaini neizklausītos, bet es esmu (nevis sevi uzskatu) filosofs.
kas attiecas uz dzejniekiem, tad 2003. gadā recenzijā par 3 dzejniekiem es atgādināju par Šarla Bodlera vārdiem - ja dzejnieks nebrīnās par to, ko viņš uzrakstīja, tad ko tad dzejnieks grib no sava lasītāja. Tas satracināja bomondu.

Laima Muktiņa pieņēma manus dzejoļus publikācijai žurnālā, bet Māris pateica, nē. Viņš tā arī aizgāja ar naidu pret mani.

Ja kazai noskūtu kāds bārdu
Un abus ragus nozāģētu,
Es gatavs dot jums goda vārdu,
Ka jūs to purnu pazīt spētu,
Jo neredzētu tikai aklais,
Ka tas ir izspļauts Māris Čak...

Ak, zirni, kas, izņemot nelabo, saskatīs tevi un izsvērs,
Ja esi tu vienlaikus dzejnieka uzvārds un smadzeņu izmērs.

cik km. ogriņš no manis tālu?

Es jau rakstīju, ka dzejoļus dalu uz DĀVINĀTIEM un aprēķinātiem, Andris raksta slikti aprēķinātus dzejoļus. Slikta valoda un nekas neiznāk labs.
Nepiesātināto taukskābju un fosfora avots. Es rakstītu - fosfora un nepiesātināto taukskābju avots - it kā tas pats, bet it kā mans variants ir labāks.
Dzejniekam Andrim Ogriņam nav valodas izjūtas. Jāsaprot, ka dzejolim jaraisās pašam no sevis (tie ir tie dāvinātie dzejoļi un valodas izjūta).

akmens, es esmu redzējis kā raksti tu un tāpēc saprotu tavu komentāru, tev līdz ogriņa dzejoļiem vēl 1000000 km vai varbūt pat gaismas gadi