Patvēruma meklētāju sarunas

2. Viedoklī piedāvāju metodes uzmetumu, ne galaversiju vai pat vienīgo iespējamo versiju. Runāju par nepieciešamību jautājumus sakārtot un izlīdzināt valodu, kādā par problēmu runājam. Turklāt viedoklis ir tikai mana pozīcija, kuru neuzskatu par vienīgo iespējamo risinājumu. Jūsu minētie jautājumi ir būtiski un tos ir jāatbild. Kāpēc pēc manām domām ņemt/ neņemt būtu jau sen kā jābūt atbildētam? Tas patiešām, manuprāt, ir no tiem jautājumiem, kuriem jābūt skaidri atbildētiem pirms ķerties pie nākamajiem jautājumiem. Uzskatu, ka dalība ES un NATO uzliek pienākumus un šeit, pretēji komentāros paustajai kritikai, nesekoju kādai neoliberāli humānistiskai stājai, kuras skatījumā jebkurš, kurš šaubās par ES kvotām ir atpalicis nūģis. Man liekas, ka tā kā mēs saņemam lielu atbalstu, Latvijai ir pienākums atbalstīt arī citus (tā taču ir dabiska sadarbības lieta) un nevis tā, kā par to runā Raivis Dzintars vai kāds cits NA pārstāvis, bet reāli uzņemoties daļu nastas. Līdz šim nosauktais uzņemamo cilvēku daudzums ir ļoti mazs un tas nekā neapdraud Latvijas kultūru. Par nākotni - šaubos, ka kāds šobrīd var ko skaidri paredzēt un biedēšana ar simtiem tūkstošiem, kas Latvijā ieplūdīs, vienkārši ir baiļu un apjukuma kāpināšana. Skaidrs, ka Latvija iztēlotām ieceļotāju ordām nav gatava un neviens nav mums teicis tādu kvantumu uzņemt. Un visdrīzāk arī neteiks, jo ES lielvalstis nav tik stulbas, lai nesaprastu Baltijas valstu iespējas. Bet nu gribēt, lai valstis, kurās ir tik daudz ieguldīts, arī uzņemas kādu atbildību, ir normāli. Kas attiecas uz pašu nabadzību, tad nu tur būtu visupirms pašiem pamatīgi jāķeras klāt reformām. Daudzas Latvijas problēmas ir sistēmiskas, piemēram, izglītībā. Šo sistēmu neglābs vai nepadarīs labāku bēgļiem notērētās naudas ietaupīšana. Ir jāreformē pati sistēma atbilstoši Latvijas iespējām. Tas, kas man liekas ačgārns apelēšanā pie Latvijas nabadzības, tās pašas NA pārstāvju valodā, ir tas, ka principā nabadzība darbojas kā populistisks arguments reitingu kāpināšanā. Tie paši NA taču nav piedāvājuši sakarīgu projektu, kā, reformējot kādu Latvijas segmentu, iedzīvotājiem būs labāka dzīve. Šādi gan nesaku, ka kāda no partijām ir piedāvājusi, diemžēl nē. Tikai NA gadījumā bēgļi tiek izmantoti kā iegansts baiļu un naida kurināšanā, lai iegūtu politiskus bonusus. "Viņi noēdīs mūsu maizi, nevis mums ir jāizdara tas, tas un tas, lai pašiem būtu vairāk ko ēst un mēs varētu darboties kā valsts, kas izpilda arī savienības pienākumus." Piemēram, palīdzot bēgļu appludinātajām valstīm, kaut tikai simboliski (jo pie visiem kopējiem skaitļiem 700 ir ļoti simbolisks cipars), izrādām atbalstu utt., nevis tikai prasām vairāk naudas. Piekrītu, ka mūsu mediji nesniedz atbildes uz ļoti svarīgiem jautājumiem un mans viedoklis jau ir vairāk paša mēģinājums no apakšas viest kādu skaidrību haotiskās informācijas vidū. Ļoti labs piemērs, kā informēt sabiedrību ir Spiegel online. Tur vācu sabiedrībai medijs pa punktiem atbild uz rindu jautājumu - kāpēc migrācija ir saasinājusies, no kurienes lielākā daļa cilvēku nāk, kāpēc lielākoties vīrieši, kā Vācijā var iegūt bēgļa statusu, kas iegūs utt.? Attiecībā uz Latviju man šo atbilžu nav, jo tāpat kā Jūs es tās nezinu. Es rakstā izdarīju secinājumus tik tālu, cik par notiekošo varu spriest un kur redzu iespēju kā palīdzēt.

1. Par krievvalodīgo dehumanizējošo runu. Skaidrs, ka par to arī ir jārunā, jārunā par tā paša informācijas kara iespaidu uz krievvalodīgo valodas telpu Latvijā, bet šāds apsvērums jau nemazina Procevskas pētījuma ieguldījumu. Procevska ar savu rakstu jau nepasaka, ka visi krievvalodīgie ir pareizi. Skaidrs, ka tur ir tikpat dažādi cilvēki kā starp latviešiem. Gan tādi, kas ir par neatkarīgu Latviju, gan tādi, kas sapņo Putina uzburtās fantāzijas.

Pirmkārt, es neko "nezombēju", tas ir viedoklis, kuru var uzklausīt, tam piekrist vai nepiekrist. Tas, vai kāds tiek zombēts, principā ir atkarīgs no katra paša. Otrkārt, jocīgi ir uztvert ES un NATO kā biezu līgavaini, kas apber ar dārglietām, lai iedabūtu gultā. Vai tad tieši šāds priekšstats neatspoguļo tā latvieša stāju, par kādas kritizēšanu Jūs te sodaties? Tāds, kuram liekas, ka viņam pienākas, bet pašam nekas nav jādod pretim. Treškārt, kā reiz vainas apziņa ir tā, kas arī man Latvijas kontekstā liekas pilnīgi nepareiza pieeja. Tādēļ arī saku, ka ne vaimanāšana, ne humānas stibas vicināšana nav sakarīgs veids kā par problēmu runāt. Ceturtkārt, rakstā kā reiz ir pausta ideja, ka latviešu bažas par gaidāmo ne vienmēr iekrīt rasisma un homofobijas maisā (te es arī atbildu uz dzimmijs13 jautājumu), jo ir gana daudz patiešām nozīmīgu apsvērumu, kādēļ nejusties drošiem. Tomēr nedrošība, manuprāt, nevar kalpot par attaisnojumu, kādēļ Latvijai būtu jābūt izņēmumam un nevajadzētu uzņemt bēgļus, kā par to runā, piemēram, Raivis Dzintars. Kā reiz tāda pozīcija kā Dzintara baro priekšstatu par latviešiem kā nevarīgiem nabagiem un šāda stratēģija principā ir otra monētas puse stibas vicināšanai. Man gan ir radies iespaids, ka IR nekultivē priekšstatu par latviešiem kā rasistiem. Žurnāla viedokļu slejās lielākoties tiek kritizēta NA pozīcija un politiķu runa, starp citu, arī Vienotības, nevis latvieši. IR portāla viedokļu sadaļā gan ir dažādība, tai skaitā NA pārstāvju viedokļi, kas īsti neļauj runāt par totalitārismu. Turklāt savā rakstā izvēlējos apskatīt viedokli no IR portāla kā piemēru stibas vicināšanai, kas, kā jau teicu, arī manuprāt ir ačgārna pozīcija. IR ar problēmu, manuprāt, iepazīstina konstruktīvi, jo mēģina nevis vairot bailes, bet skaidrot. Turklāt nav taču neviens arī teicis, ka IR būtu vienīgais avots, kas jālasa un kas visu par problēmu pateiktu. Īsti nesaprotu kā tas, ka drošības policisti mācās atpazīt teroristus un tas, ka daļa ir ekonomiskie bēgļi, maina to, ka daļa ir arī kara bēgļi un ka tos šajā krīzes brīdī būtu jāuzņem vai vismaz jāsaprot, kurus uzņemt, kurus ne.

Var strīdēties par Procevskas pieeju, kas arī man dažkārt ir likusies pārāk konfrontējoša, tomēr attiecīgais raksts, manuprāt, kā reiz ir svētīgs pienesums akadēmiskai situācijas izpratnei. Procevska jau rakstā neuzbrūk "Latvijas zemajam līmenim" (tas ir tāds, kāds ir), bet analizē valodu, kura bieži vien pat labi izglītotus cilvēkus vadā. Atpazīt izteikumus, kuri atklāti vai slēpti sevī ietver citu cilvēku nepamatotu noniecinājumu vai demonizāciju, taču ir vērtīgi. Es pats sākotnēji rakstā izmantodams lavīnas metaforu, nebiju padomājis par izteikuma implikācijām, kaut pats to lietoju bez jelkādām demonizējošām intencēm. Procevskas raksts man palīdzēja to labāk kontekstualizēt. Šībrīža sarunās par bēgļiem ir daudz asuma un aizvainošanās, bet, lai kā situācija netiktu risināta, ir nepieciešams kļūt uzmanīgiem arī pret valodu un argumentiem, kurus lietojam.

Rakstot par "bēgļu jautājumu" labi apzinos kalnu problēmu Latvijā, kas patiešām ir būtiskas un diemžēl šobrīd tikai grimstošas. Rakstā nav ne miņas no šo problēmu attaisnošanas. Bet Latvija, esot EU un NATO saņem milzīgu atbalstu daudz maz sakarīgas sistēmas stutēšanai, tādēļ nepiedalīties kopīgu problēmu risināšanā tikai tāpēc, ka pašiem ir problēmu līdz kaklam, manuprāt, ir neadekvāti. Mans nolūks, starp citu, nav "sist latviešus" un izlikties gudrākam. Turklāt, bēgļu neuzņemšana nesakārtotu pārējās problēmas. Tā pati izglītības sistēma būtu pamatīgi jāreformē atbilstoši Latvijas iespējām, bet to neviens cits nevar izdarīt kā paši.

Viens pētījums, kas apstiprina K. Vērpes tēzi tēzi par vairākuma domām, ir parādījies:

"Uz jautājumu, vai Latvijai, solidarizējoties ar citām Eiropas Savienības valstīm, būtu jāuzņem savā teritorijā bēgļi no Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, 69% respondentu atbildējuši ar "nē". Bēgļus uzņemt piekrituši 18,1% iedzīvotāju, bet 12,9% nezinājuši, ko atbildēt."

http://www.diena.lv/latvija/viedokli/petijums-divas-tresdalas-iedzivotaju-iestajas-pret-beglu-uznemsanu-latvija-14113023

No publicētajiem rezultātiem gan neko nevar spriest par motīviem.

Ļoti labi. Tā kā ir tik daudz bērnišķības viedokļos, pareizā pieeja ir no vispārinājuma pie konkrētā. Esam kā sabiedrība šajos jautājumos tādā super pirmziemnieku līmenī, pieredzes īsti nav. Vakar mājās spriedām, kopš kura laika nabadzība ir mēraukla morālo un ētisko jautājumu vērtēšanā.

Izvēle starp “jā” un “nē” vai starp “par” un “pret” vienmēr ir manipulēšana ar cita cilvēka domāšanu. Tas mūsdienās tiek mērķtiecīgi mācīts visdažādākajos apmācības līmeņos – manipulēt ar citiem cilvēkiem, dodot it kā iespēju izvēlēties, bet tajā pašā laikā šīs izvēles nav un panākt no viņiem vēlamo rezultātu – izvēlēties no diviem labumiem lielāko vai diviem ļaunumiem mazāko, labi apzinoties atbildi. Tā pat kā nav tikai balts un melns, tāpat nav arī tikai divas izvēles iespējas. Vienmēr ir vairāk par divām, vienmēr ir bezgalīgi daudz izvēļu, ļoti daudz problēmu risinājumu. Tāpēc šī racionālā pakāpju sistēma, ko piedāvā autors, es teiktu, ir aprobežota un nelietīga, lai arī tā izskatās ļoti loģiska.
Izvēle nekad nav tikai racionāla vai emocionāla. Izvēle vienmēr ir kompleksa – racionālais, emocionālais, mūsu mērķi un intuīcija, bet intuīcija ir zināšanas un pieredze. Diemžēl intuīcija mums neļauj pieņemt ne “jā”, ne “nē” attiecībā uz bēgļu uzņemšanu. Pirmkārt, mēs par šiem bēgļiem ļoti maz zinām. Otrkārt, ar bēgļu problēmām Latvijā ir ļoti bēdīga pieredze. Sākot jau ar I Pasaules kara bēgļu gaitām, par kurām mēs esam ļoti maz informēti, bet tautas vēsturiskajā atmiņā, kultūrā un literatūrā kaut kas ir saglabājies. II Pasaules karš ar bēgļu straumēm no Latvijas un tajā pašā laikā uz Latviju no Krievijas karā izpostītajiem apgabaliem, kas varēja kritiski ietekmēt latviešu nācijas pastāvēšanu. Tieši latviešu tautas pašsaglabāšanās instinkts aicināja tautu atdalīties no PSRS. Latvijas Republika tika atjaunota, lai saglabātu latviešu tautu un kultūru. Tas ir mūsu mērķis – Latvija latviešiem – un tas vēl joprojām nav mainījies no barikāžu laika.
Līdzšinējā integrācijas pieredze ir bēdīga. Mūsu mērķis ir apdraudēts. Mūsu galvenās emocijas šajā situācijā ir bailes, nevis līdzcietība. Kāda gan var būt racionāla izvēle? Tas ir netaisni prasīt no mums izvēlēties vienu no diviem. Dodiet trešo, ceturto, piekto variantu!

nu cik var rakstīt, ka Latvijas sabiedrība ir pret bēgļiem - nevienas socioloģiskas aptaujas nav bijis - interneta omentāri, kuri ir visādi, neļauj spriest ne par skaitu, ne par pārstāvniecību sabiedrībā

Nezinu un arī ne pārāk interesē visādu NA Dzintaru viedokļi. Manuprāt kliedzoša netaisnība ir tajā, ka mūsu valsts vadītāji ir apzaguši savu tautu līdz apakšbiksēm un apkrāvuši ar parādiem ko vēl bērniem būs jāatmaksā un tajā pašā laikā var izrādīt neiedomājamu nekaunību un pamācīt mūs, ka jābūt taču iecietīgiem un viesmīlīgiem un jāpalīdz svešiniekiem, kas it kā nonākuši nelaimē, ka tas ir mūsu morālais pienākums, citādāk būsim neiejūtīgi rasisti, ksenofobi un kas tur vēl. Tas ir tā it kā cilvēks kurš tevi apzadzis un pazemojis tevi par kaut ko kauninātu. Mēs neko neesam parādā nevienam. Mums nav tādu pienākumu. Neviena partija, neviena valdība neko nav izdarījusi tautas labā. Nevis morāli lasīt, bet šūpoties karātavās - tas saucās atbildēt par saviem darbiem, kāmēr mūsu valsts nozadzēji nebūs samaksājuši par saviem noziegumiem. Ir saprotama viņu vēlme piesmērēties Briselei, lai varētu turpināt zagt eirofondu naudu. Man nav nekas pret kara bēgļiem. Lai cilvēki, kuri vēlas palīdzēt tos uzņem pie sevis, izmitina un pabaro, bet kā ievest Latvijā (t.i.mūsu zemē) un uzturēt par valsts (t.i.mūsu) naudu, ja sabiedrības vairākums kā pats rakstīji ir PRET. Tas nozīmē, ka sabiedrības priekšstāvji ne tikai nerūpējas par saviem vēlētājiem, nogriež, saīsina, optimizē - vienvārdsakot zog to kas pienākas sabiedrībai, bet arī klaji iespļauj sejā sakot: jūs esat pret? kuru tas interesē? Būs tā kā mēs lemsim un lemsim tā kā mums Brisele teiks, lai naudas urdziņa no Eiropas neapsīkst un varam turpināt raust savās ķešās, a jūs nepīkstat, savādāk būsiet rasisti un sliktie, atnāks krievs ar tankiem un jūs apšaus un nekāds nato jūs neglābs. Tāds tas stāsts.

1) Izlasīju to Procevskas daiļdarbu - viņa ap skabargu urķējās, bet ļoti intresanti dehumanizācijas sakarā būtu apskatīt to "ukru", "ukropu", "pindosu", "gancu", "banderovcu", "fašistu" utt.utt. terminoloģiju, ko krievvalodīgie lieto uz ielas un sab.medijos lai dehumanizētu sev netīkamas tautības, rases un pārliecības cilvēkus. Krievus latvieši Latvijā cik zinu vel joprojām sauc par krieviem.
2) Kā saprast to, ka Kārlis piedāvā izvēlēties ņemt/neņemt un tulīt pat paziņo ka būs jāņem (iepriekš secinot, ka lielākā daļa izvēlētos neņemt) un iesaka pāriet pie cita līmeņa jautājumiem. Kurā vietā bija tā ņemt/neņemt izvēles poga? Pie tam racionālāk vbarbūt būtu papriekšu uzdot vismaz 10 jautājumus piem. Kas būs tie ko mums piedāvā ņemt? Vai varēsim viņus izmitināt un pabarot? Vai viņi grib pie mums braukt? utt. un tad izsverot jā/nē skaitu nolemt galveno jautājumu vai mēs UZŅEMSIMIES ATBILDĪBU viņus pabarot, izmitināt, integrēt, iemācīt valodu, nodarbināt? Pie tam tādā veidā lai mūsu pašu pensionāri, invalīdi, bāreņi netiktu apdalīti vai aizvainoti salīdzinot ar šiem mums nepazīstamajiem cilvēkiem.

Migrantu krīze tika paredzēta jau Eiropas Savienības idejiskā tēva K.Kalergi darbā "Praktiskais ideālisms". Galvenā viņa doma ir - nākotnes eiropietis ir jauktenis, nav baltais. Viņa vārdā katru gadu tiek pasniegta balva, lielākajam kretīnam, kurš eiropu ātrāk tuvina Kalergi ideālam - atbrīvo no etniskajiem eiropiešiem.
Jābeidz dzīvot skaisto ideālu la-la-zemē, kur visas rases dzīvo vienuviet, visi viens otru mīl un čakli strādā, lai visiem būtu labāk, vienlīdzība pārākajā pakāpē!
Realitāte ir daudz nejaukāka, kā to politiķi no tribīnēm, un preses relīžu lasītāji, ekrānos mums to pasniedz. Ļoti daudzi eiropiešus ienīst, un tiem nelabojami skauž eiropiešu "strādājošā, high-trust sabiedrība". Eiropietis vienīgais ir universālists, kurš uz cilvēku skatās pēc viņa iekšējā satura, nevis rases piederību. Spēja just līdzi otram nelaimē tiek nesmuki izmantota. Desmitiem gadu eiropas vīrieši ir sisti ar feminisma un anti-tradicionālisma rungām, ir izdauzītas jebkādas vīrišķības pazīmes. Viss vīrišķīgais tiek noniecināts, izsmiets.
Vēlme dzīvot etniski viendabīgā sabiedrībā tiek pasniegta kā rasisms un ksenofobija. Tieši šis moments pamatīgi uzvāra dusmas! Etniskā miksēšanās tiek pasniegta kā nenovēršams cunami. Visi, kas šādi gvelž, ir sūdi, kas peld pa marksisma mēslu straumi, un ir mani ienaidnieki.
Miers un saticība pastāv, dzīvojot, tikai starp savējiem. Dabā divas sugas nekad neapdzīvo vienu dzīvestelpu. Viena otrai ir nāvīgākais ienaidnieks, un miers iestājas tikai tad, kad otra suga vairs nav starp pirmo sugu. Naivi ir cerēt ka cilvēks stāv pāri šim dabas likumam. Migrantu krīze ir kārtējais simptoms, kas demonstrē cilvēka tumsonību dabas likumu izpratnē un pielietojumā.
Kulminācija šai ignorancei ir valsts ideja, kā cilvēkus organizējošā sistēma. Tiek izdomāts ka valsts darboņi ir morāli nekoruptējami pārcilvēki, kuri to tikai darīs kā rūpēsies par pilsoņiem. Tiek radītas jaunas eifēmismu kategorijas, kur izspiešana saucās "nodokļu maksāšana", "maksa par civilizāciju", masveida cilvēku slepkavošana ir "miera uzturēšanas operācijas", propoganda par šāda modeļa pareizumu - "izglītība". Šādi var turpināt bezgalīgi...
Realitāte nemelo, iedzīvotāju skaita dinamika manu tēzi "valsts ir kaitīga jūsu labklājībai", lieliski demonstrē. Kāds ir racionāls iemesls Latvijā importēt neiespējami-atrisināmu migrantu problēmu, papildus visām problēmām kuras latviešu tautai ir radījusi nekontrolējams un neietekmējams (referenduma jaunais līmenis) valsts parazīts?

Uz šo masu migrāciju jāskatās globāli. Migrācijas virziens ir TIKAI uz valstīm, kur pamatnācija ir baltie Eiropieši. Baltā rase globāli ir minoritāte. Ja šī plūsma netiek apstādināta, baltā rase tiks iznīcināta. Un nebūs vairāk balto kultūras. Indivīda tiesības, filozofija, zinātniskā metode, sieviešu līdzvērtība raksturo Eiropieša vērtības, kultūru. Hate-facts demontrē ka migrantiem šīs vērtības ir nepieņemamas, kas, manuprāt, garantē mega-konflitu. Vai pataloģiska altruisma vārdā ir jātaisa pašnāvība? Vai to mums vajag?

paldies

Ir trāpīgs sakāmvārds, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Par to, kas ir laba vai slikta rīcība, nedrīkst spriest, kā šī rīcība izskatās no indivīdu skatupunkta, bet tikai racionāli izvērtējot, kādas ir šī rīcības sekas sabiedrībai ilgtermiņā. Ilustrēšu ar piemēru par labdarības organizāciju darbību Āfrikā - pašlaik demogrāfiski pašā eksplozīvākajā un nabadzīgākajā kontinentā, no kuras arī nāk apjomīgākais migrācijas vilnis uz Eiropu.

Protams, ir slikti, ka "Āfrikā mirst bērni", un šķietami morāli pareiza rīcība ir pārtikas un vakcinācijas programmas. Par šo programmu finansēšanu bono un geitsi var sist sev pie krūts un izjust morālo pārākumu (ļoti tīkama sajūta, ja kas), jo glābuši miljoniem dzīvību un tā tālāk, bet rezultāts sabiedrībai ir tāds, ka pārtikas programmas sagrauj jau tā vājo lauksaimniecību un iedzen nabadzībā tajā nodarbinātos, bet vakcinācija, strauji neierobežojot dzimstību, izraisa demogrāfisku eksploziju, ar kuru tautsaimniecības izaugsme un izglītības sistēma nespēj tikt galā. Rezultāts ir aizvien lielāks aizvien nabadzīgāku, mazizglītotāku un attiecīgi agresīvāku cilvēku skaits. Sabiedrības šādu nelīdzsvarotu neilgtspējīgu stāvokli kopš aizvēsturiskiem laikiem atrisina ar karu palīdzību, kas beigu beigās rada daudz lielāku postu par to, kuru sākotnēji centās risināt.

Labāks, tātad arī morāli pareizāks risinājums būtu nevis veikt emocionāli skaistas akcijas, kas ilgtermiņā izraisa katastrofālas sekas, bet šos līdzekļus novirzīt, lai trūcīgo valstu sabiedrības atkārtotu ekonomiskās attīstības procesu, kas rada pārticību, paātrinātā tempā izejot visas šī procesa fāzes. Piemērs ir Ķīna, kura dažu paaudžu laikā no nepatveramas nabadzības ir jau daļēji atguvusi savu kādreizējo varenību, un tās darbaspēks, lielos vilcienos runājot, nebūt nav lēts arī pasaules mērogā. Cita lieta, ka ne katra sabiedrība pieņems šādu risinājumu. Kultūru relatīvisma dogmai vairs tic tikai paši apdauzītākie kreisie liberāļi.

Ja patiešām kreisie liberāļi nespēj naktī mierīgi gulēt, ja nav palīdzējuši afrikāņiem vai arābiem, tad kompromiss būt masveida bērnu adopcija no krīzes skartajiem reģioniem, no mazotnes tos uzaudzinot par attiecīgās Eiropas valsts kultūrai piederīgiem cilvēkiem, bet norobežojoties no veselu citādas kultūras sabiedrību uzņemšanas, kas pie zināmas kritiskās masas neizbēgami sagraus Eiropā ilgi un grūti sasniegto sociālo stabilitāti, mieru un pārticību.

Vai drīkstētu uzdot vienu ļoti naivu jautājumu, tā dēvētā bubuļa - rasisma un ksenofobijas sakarā. Ja viena ieceļotāju grupa vēršas pret citu, nedaudz savādāku ieceļotāju grupu, kurai nedaudz savādāka valoda, ādas krāsa, vai pats, pats lielākais un visneiedomājamākais pārkāpums - ē, nedaudz savādāki priekšstati par tā dēvēto"dieva vārdu" (par šādiem gadījumiem nākas lasīt, un kaut kā ļoti šaubos ka sliktie žurnālisti ko tādu tīri izzīstu no pirksta), tad tādā gadījumā kura no grupām ir rasisti un ksenofobi? Vai arī pēc oficiālās definīcijas ksenofobiski var būt tikai un vienīgi tie, kuri uzņem, nevis uzņemamie? Bet - tikai vizualizēsim - uzņemamie ir nesamierināmi ksenofobi? Lai arī uzņemamo gadījumā varbūt tiks piemeklēts kāds cits negāciju apzīmējošs mīļvārdiņs....

Jā, varbūt arī jābeidz "par" vai "pret", beigt naivo "patīk" vai "nepatīk". Viss, bēgļi vai migranti, sauc kā gribi, būs (pat iespējams pārsitot autora minētos pāris tūkstošus), un neatliks nekas cits kā pārlaist arī šo dabas stihiju, lavīnu (starp citu, no lavīnas teorētiski var izkārpīties arī bez citu palīdzības, ja nenosalsi, protams). Eh, vai mazums krīžu esam pārdzīvojuši. Jābūt optimistiem, tik un tā kaut kad visi nomirsim.

>> Nav iespējams nobriest, svešo turot pa gabalu, tā tikai gatavība tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Starp citu, latviešu ieilgusī identitātes tāpat kā patvēruma meklētāju krīze, manuprāt, ir arī potenciāli auglīgs izaicinājums, nevis viennozīmīgs drauds un vaimanu objekts. Šādā situācijā gan izšķiroši ir nevis paļauties iztēles ķēmiem, bet gan patiešām drosmīgi, mierīgi, saprātīgi un līdzjūtīgi risināt situāciju.

JĀ JĀ JĀ! :) šis ir reāli THE punkts - danke par pārdomām, kopumā iezīmē situāciju diezgan precīzi pa bungām, me like.