Domas
09.03.2015

Parunāsim par karu...

Komentē
3

"Karš" ir viens sasodīti viltīgs lietvārds. Pirmajā pietuvinājumā viss ir tik skaidrs: karš ir kaut kas šausmīgs, ļoti slikts. Līdz ar to uz jautājumu "Ko tu domā par iespējamu Krievijas iebrukumu Latvijā?" pilnīgi loģiski ir atcirst ar īgnu "Ko es tur varu domāt?!".

Tomēr tālāk domas sazarojas savstarpēji nesaistītās, pat pretrunīgās tēzēs, un, atvainojos par banalitāti, tu sāc domāt par nedomājamo.

Piemēram, nevienam, šķiet, nav ilūziju par to, ka Latvija spētu patstāvīgi pretoties iebrukumam. Līdz ar to varētu šķist, ka visi pārspriedumi par mūsu militārās aizsardzības stiprināšanu ir sevis mānīšana. Tomēr izrādās, ka arī vājajam ir savi pienākumi. Respektīvi, ja mēs vēlamies, lai mūs aizsargā, arī mums pašiem ir jāpalielina savas kaujas spējas, pat ja tas ir vien rituāls žests. Bezjēdzībai ir sava jēga. Karš, kas nepārprotami asociējas ar haosu, saistīts ar zināmiem spēles noteikumiem. Posts, nāve, kas apcakoti ar noteiktām procedūrām. "Tāpat vien" (solidaritātes, humānisma utt. vārdā) šajā pasaulē nepalīdz.

Rau, sākušās diskusijas par obligātā kara dienesta atjaunošanas iespēju. Gadiem ilgi šausmināties par sabiedrības ievērojamas daļas apātiju vai pat destruktīvu attieksmi pret valsti un tad iedomāties, ka, iesaukti armijā, tie paši cilvēki būs gatavi atdot dzīvību par to, ar ko sevi nesaisti. Drosmīga doma. Vai arī paļaušanās, ka pēkšņi nostrādās daudziem pierastais dalījums starp "valsti" un "zemi"? T.i., "valsti" neaizstāvu, "zemi" gan. Jo "zeme" ir kaut kas politikai un ikdienas aizkaitinājumiem pāri stāvošs. Var tā būt. Tātad paļaujamies uz kaut ko instinktīvu, iracionālu. Tas pastāv, bet vai tas savienojams ar militārai darbībai objektīvi piemītošu disciplīnu, savas gribas pakļaušanu citai gribai?

Un ko vispār nozīmē tēze, ka jāpalielina armijas skaitliskais sastāvs? Ja it kā fonā nezūdoša ir informācija par arvien jaudīgākām militārajām tehnoloģijām? Tātad joprojām spēkā ir viedoklis, ka karā nozīme ir, piedodiet, lielgabalgaļas kopējai masai? Var jau būt, ka ir, un tad tas apburoši disonē ar retoriku par ikviena cilvēka vērtību, neatkārtojamību utt.

Karš ierasti asociējas ar neprognozējamību. Kaut personiskā līmenī – neviens nevar pateikt, kuram paveiksies izkļūt sveikā, kuram ne. Tajā pašā laikā mēs mēģinām šo iracionālo iespiest kaut kādos racionalitātes rāmjos. Redziet, svarīgi ir iebrukuma gadījumā noturēties pirmās trīs dienas. Trīs. Un ja par vienu dienu vairāk?

Arguments par labu tam, ka līdz reālam konfliktam nenonāks, jo visas iesaistītās puses saprot, ka tāda mēroga sadursmē "uzvarētāju nav". Tātad atdevīga paļaušanās uz racionalitāti. Šarmanti. Nez kas mūsdienās liecina par cilvēku racionalitāti vai pašsaglabāšanās instinktu? Ekoloģija? Finanšu tirgi? Reliģisku iedomu, fobiju un kompleksu motivēta gatavība aizlaist pie tēviem patiesībā nepazīstamus cilvēkus un pašam sevi? Tātad paļaušanās uz to, ka karš tomēr ir kaut kas tāds, kas "pielec" labāk nekā "abstrakta" globālā sasilšana? Iespējams, tā ir. Tomēr tikpat labi arī nav – desmitgades, kas pavadītas ar datorspēļu, filmu utt. palīdzību, kropļojot priekšstatu par vardarbību un cilvēka trauslumu, iespējams, ir atstājušas pēdas 21. gadsimta cilvēka domāšanā. (Turklāt der atcerēties, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj aizslaucīt nebūtībā citus humanoīdus, pašam ar picas šķēli rokās sēžot pāris tūkstošu kilometru attālumā no uzbrukuma vietas.)

Rezumēšu. Līdzīgi kā, pieļauju, vairums cilvēku par jautājumu "Ko tu darītu kara gadījumā?" es noskaistos kā saturiski bezjēdzīgu. Vienlaikus jāsecina, ka kaut kas saturiski paliekošs pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā (atvainojos par klišeju) ir. Par ko tik mēs pēdējās desmitgadēs neesam sprieduši, interesējušies – par sinapsēm, DNK, ienākumu nevienlīdzību un to, kas vispār ir māksla. Dažreiz konkrētu bioķīmisko reakciju rezultātā parunājam arī par t.s. eksistenciālajām problēmām. Karš starp tām nav bijis. Izrādās, nepamatoti.

Tēmas

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!