¼ Literatūra
15.09.2007

Pāris zilbes viņa kabatā

Komentē
0

Man patīk spēlēties. Ar vārdiem un mirkļiem. Pārkārtot alfabētu. Nesarežģīt. (Kad iemācīšos sarežģīt tā, lai neapmaldītos, tad varbūt riskēšu. Vēl ne.)
Otro gadu studēju Parīzē, un esmu tikusi pie mazliet Sēnas vēnās. Daugavas gan asinīs stipri vairāk. Te toties atvasara garāka.
Divdesmit gadu. Laikam maz. Taču man vismaz pagaidām ir tiesības kļūdīties. Un atkārtot skaistākās no kļūdām.

Autore.

__

runā, ka viņa ieslēdzas istabā un no sērkociņiem būvē templi saviem elku dieviņiem. runā, ka viņa lūdzas, nokrizdama uz ceļiem, tiem piespiestu galvu, melni spoži mati pārklāj vai visu augumu, tikai baltas potītes izceļas uz meduskrāsas grīdas. lūgšanu vārdus viņa izsakot nesadzirdami, vien sērkociņi nodreb elpas aizskarti. runā, ka tu slapstoties gar viņas logu, lai uzzinātu, vai tā ir patiesība, ko runā. lai runā. tu smaržo pēc cālēniem, gumijas zābakiem un piparkūkām. aizdegts sērkociņš uzliesmo, apmulst un nodziest. lai runā. bet šitote īsiņo mirkli es nerunāšu. un tu arī nerunā, sarunāts ?


tie, kas nekad nenogura tie, kas neizsīka nekad šoreiz raudāja visu nakti. zvaigžņu gaismas pielieti plaksti. tos veda tālāk un tālāk mūžībā, kas stindzināja, jo robežas bija redzamas. sākums un gals dejoja, flirtēja, smējās gandrīz, cik gan tur pietrūka- sadevās rokās. tu skatījies uz to visu tāds kā apmulsis, tu skatījies uz to visu, es skatījos uz tevi līdz sāku drebēt, un garāmejoša skaistule laipnām acīm uzsedza savu šalli man uz pleciem un noglāstīja matus kā māte vai kāds no tiem, kas nesavtīgi mīl. aizgāja tālāk tumsā. kad pacēlu acis, tu biji prom. apstājos tur, kur biji stāvējis tu. nezinu, varbūt cerēju atrast kādu zīmi, zīmīti varbūt. domātu man, no tām, kas kliedē šaubas, lai arī vienlaikus aizdzen cerību. čuksti, čuksti, kas piepilda telpu ar trīsošu elpu, kā, kad un vai vispār es kādreiz nokļūšu mājās?


gadījās. sanāca. trāpījās. nu nejauši nu. iedod man baltu lapu, liec rakstīt paskaidrojumu, un pieturzīmes varbūt salikšu pareizi, bet tā lapa tik un tā būs tukša. nobijos. palika neomulīgi. noraustījos. nu bail nu. liec man iet. iešu. bet drebēšu un drebināšu visu un visus sev apkārt. nu nebar mani tā. nu nestrostē. nu neesi tik... nu nevajag nu. domā es mainīšos, ja? domā, mainīsi, ja? nu nu nu... kaijas nevar būt naivas. viņām jālido vētrās. taureņi drīkst. viņiem jālido mētrās.

es reiz kādu pazinu tik labi, ka mīlēju. es reiz kādu pazinu tik slikti, ka mīlēju. kāds mani pazina tik labi, lai nemīlētu. kaut gan vēlās vakara stundās (vēlās, kad vēlas visvairāk un no sirds) domāju, ka pazina tik slikti, lai nemīlētu. asns. pienene. pūkas vējā. un vēlreiz. un no sākuma. un atkal. un neapnīk nekad.

ko tad tu gaidīji? tu jautā. tā nosodoši un pamācoši.
ko tad tu gaidīji? tu jautā. tā mazliet uzjautrināti.
un man nav drosmes. pateikt. ka tevi.
(ka tevi velns parāvis)

princešu kleitas. kur ir tavas princešu kleitas? lelles, ievīstītas vecās lupatiņās. nav jau tā, ka viņas vairs nebūtu princeses. tikai man patika skatīties uz viņām tajās kleitās. spēlēties līdz notrūka galva vai roka, un tad tu vienā momentā atnesi momentu un salīmēji kopā. pirksti pēc tam bija lipīgi. man negribējās tev dot roku, un tu apvainojies. tagad tev rokas ir manikirētas un droši vien nav lipīgas. bet es sēžu bēniņos un prātoju, kur diez ir tavas princešu kleitas?


ņem savus alvas zaldātiņus, ņem un pasargā viņus, tavi draugi pārāk grib liet laimes no visa, kas nekustas, noslēp plaukstās, pasargā, nāk rudens, ubadze sarepušiem pirkstiem ugunskurā vāra tēju, melnu kā pelnus, kas vēl tikai aizlidos vējā. uz zeltneša iesauļota maza līnija, redzi es lasu tavās plaukstās, mezgliņi ir sapņi uz rokām, nepārdod, ai, neatdod, lietuslāse krūšu bedrītē, es klusēšu, jo man ir pārāk daudz ko teikt, es runāšu, kad man nebūs ko piebilst, lejuplādē pilnmēnesi, fotogrāfē ainavas ar skropstām, izgudro mani no jauna, augusta zvaigžņu lieti, piedod par lietussargu, piedod, iedod tikai vienu no viņiem, to ar nolauzto galvu, ļauj man izsūdzēt grēkus, pirms tiem ļauties, uzreiz pēc rokasspiediena tu atraujies, un es atraujos. tā, ar nolauzto galvu.



skat, māte pērļu zvejniekam vakariņās cep zelta zivtiņas. skat, pasaciņa atjāja un aizjāja. kaut ko pa ceļam sajāja. skat, mazā prinča rozei ir romāns ar ziedu pārdevēju. skat, nē, neskaties. stāsta, ja aizvērsi un atvērsi acis, nekas nebūs mainījies. mēs ticēsim baumām. sameklē spoguļa virsmu, bet neskaties. satausti attēlu, tās aukstās ir lūpas. tās slīdīgi spīdīgās ir acis. tās gludās ir smaida krunciņas. un te, tu taču jūti, tu taču zini? aiz plakstiem zīlītēs ir atspīdums. es taču jūtu, es taču zinu. ēna. varbūt tava. varbūt nava. aizspogulijas stikla lauskas, septiņi gadi pirms septiņiem gadiem. laime ir septiņgadīga bērna zīmējums.



runa iet par ātru, runa ņem un aiziet projām. viņš stāv uz gājēju pārejas, pāragri novecojušas zebras, un skatās luksofora sarkanajā mirgumā kā saulrietā. palicis tikai viens vienīgs vārds, kas netur līdzi straujumam. tizls un neveikls, nabaga mazulītis. bet viņa balssaites ir ģitāras stīgas, gaiss ož pēc ceriņiem un vibrē gaidās. ceriņu pēdējā cerība, pāris zilbes viņa kabatā. jums jāklausās, nekā cita vairs nav, jums viņš jāsadzird. ‘tas tāpat noteikti ir kaut kas kompromitējošs,’ jūs sakāt, luksofors nosarkst vēl vairāk, un tikai un vienīgi blakusstāvētājs nepārklausās.



dārgais, es esmu tas bezpajumtnieks, kam tu iedevi divdesmit santīmus. es esmu breda andželīna tavā glancētajā žurnālā. es esmu tavā spogulī, dārgais. laizu asaras, pirms tās norit pa vaigiem. dārgais, es esmu pudelē uz tava galda. es esmu džins. ja tu paberzēsi kur vajag, es nākšu. jā, es esmu arī tavā pornofilmā.tā ar narkomānes acīm. bet, dārgais, tas nekas, visi skatās uz krūtīm. tu esi mans dārgais, jo tu esi tas vārgais. saproties, es citādi neprotu, vairs neprotu prasties, saprotu, ka, protams, tas ir pagalam prasti. spēks biedē, ja spēka nav. ja tu esi mans dārgais, es esmu. tieši tik dārgi tas maksā, kādā izpārdošanā es pārdevos pavisam lēti.

Alise Zarina

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!