Blogs
02.01.2019

Par uzsildītajiem. No dienasgrāmatām

Komentē
0

"Medijos izplatītajā fotogrāfijā, kurā kukuļošanā apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atpūšas Kamčatkā, ir redzamas pazīmes, kas norāda uz fotogrāfijas rediģēšanu un montāžu, apgalvoja Rimšēviča advokāts Juris Grīnvalds. [..]" bija teikts brīdi pirms Ziemassvētkiem publicētā ziņā. "Komentējot medijos izskanējušo informāciju, ka izmeklēšanas gaitā Rimšēvičs ir sācis sniegt liecības, aizstāvis norādīja, ka Rimšēvičs kopš apsūdzības uzrādīšanas brīža jūnija beigās ir sniedzis liecības."

Ja ziņas būtu dzīvas būtnes, tām visai viegli varētu novērot, paredzēt vai iegaumēt gan katras konkrēto, gan vidējo dzīves ilgumu. Bet, tā kā tās tomēr ir nedzīvas, drīzāk varētu runāt par ziņu pussabrukšanas un pilnīgas sabrukšanas periodiem. Par ziņu mūža īsumu, ilgumu vai garumu mani pērn mudināja aizdomāties parādība, ko pats savas ērtības labad iedēvēju par "ziņām no Amerikas". Gadu gaitā esmu iemanījies lietderīgi izmantot elektroniskā pasta kastē regulāri pienākošos ziņu apkopojumus no dažādām avīzēm un žurnāliem, un sagadīšanās pēc vairāki no tiem nāk no redakcijām ASV. Manas "ziņas no Amerikas" sākās līdz ar pirmajām bažām par iespējamu Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta kārtā. Drīz pēc tam bažu vietā nāca pārsteigums un neticība par to, ka kaut kas tāds vispār var būt iespējams. Vēlāk par nepārtrauktu ziņu un sašutuma avotiem kļuva iespējamā Krievijas speciālo dienestu maisīšanās ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā un gandrīz ikviens Trampa izteikts vārds vai ģeķīgs solis. Bez arvien jaunām "ziņām no ASV" neaizritēja ne nedēļa, reizēm arvien kas jauns nāca gaismā vai katru dienu. Neatceros, tieši kad – katrā ziņā pēc vairākiem mēnešiem – iestājās pārsātinājums. Pamanīju, ka esmu sācis "ziņām no ASV" pavirši pārbraukt pāri, to starpā meklēdams kaut ko atšķirīgu, kontrastējošu – ziņas par mākslīgā intelekta veidošanas sekmēm, pēdējos jaunumus no cilvēka apziņas izpētes frontes, apokaliptiskas vēstis no planētas globālās sasilšanas vērotājiem un jaukas cerības par visa labā uzvaru dāvājošus dzīvnieku mazuļu video. Tomēr "ziņas no ASV" mani turpināja vajāt pat nelasītas – vēl pēc pāris mēnešiem ievēroju, ka neatveru un tūliņ pēc saņemšanas izlidinu elektroniskajā atkritumu urnā pat tādus sūtījumus, par kuriem kā "ziņu no ASV" nesējiem man ir bijušas tikai un vienīgi aizdomas.

Apzinoties, ka abstraktā domāšana man piemīt visai mazattīstītā formā, uz pasauli esmu radis lūkoties, meklējot piemērus un veidojot salīdzinājumus. Zināms jau, ka dažs matemātiķis tūdaļ piebilstu, ka domāšana visā tās krāšņumā man vispār nav pieejama, jo iestrēgšana uz mūžu algebras teksta uzdevumos neko interesantu par īsto matemātiku pavēstīt nespēj. Tomēr, kas nu ir, ar to arī jāsadzīvo un jāmēģina iztikt, un tā nu pērnā gada laikā nonācu pie vērojuma, ka politisko ziņu rašanos, izplatīšanos un apsīkumu visprecīzāk spēj raksturot banāla alegorija par ēdiena gatavošanu. Mūsu virtuves grāmatplauktā ir no pasaules malu malām savākts pavārgrāmatu krājums, starp tām ir arī viena, kurā apkopotas no Irānas nākušas (jeb – kā minēts uz vāka – persiešu) receptes. Esmu jau vairākkārt pārliecinājies – kārdinoši vienkāršas šīs receptes rādās vienīgi krāsainajos fotoattēlos un apsolītajā iznākumā, bet, kā jau tas bieži vien mēdz izrādīties Tuvu un Tālu Austrumu virtuvēs, daudzās no tām pašsaprotami paredzēta gandrīz pilna darba diena pie plīts.

Nemanot vien visa gada garumā saņemtās "ziņas no ASV" biju sācis uzlūkot kā sarežģīta un bezgalīgi ilgi gatavojama ēdiena recepti. Lai to pilnībā pievārētu, ar vienkāršu uzsildīšanu cepeškrāsnī vai uz plīts nekas nebija līdzēts – katrs nākamais receptes solis pieprasīja arvien jaunu ēdiena pamatsastāvdaļu piebēršanu, un tikai ar dažu garšvielu papildināšanu vien nekas nebija līdzēts. Likumsakarīgi, ka ar šādiem gastronomiskajiem gājieniem sākotnējais ēdiena trauks ātri vien kļuva par mazu, uz pannas gatavotais vai mazā katliņā maisītais sāka prasīties pēc lielāka katla, un tad jau arī pat visprāvākais virtuvē pieejamais katls izrādījās par mazu. "Ziņas no ASV" manā uztverē bija tieši šāds ēdiens – ar visādām garšas un uzturvielām arvien bagātāks, bet ar neziņā tītu tālāko procesu un iznākumu.

Nesen kāds ieraksts interneta sociālajos tīklos sakustināja nozīmīgu bērnības atmiņu slāni – nekas no bērnībā ēstā netika vērtēts garšīguma un negaršīguma skalā. Tas, kas bija nonācis uz šķīvja, bija arī jāēd. Pat ja ēdamais manā privātajā garšu uztverē rādījās absolūti neēdams. Ja šķīvis ar buljonā peldošu kāposta lapu un vēl šādiem tādiem dārzeņiem palika neizēsts, bija jārēķinās arī ar zināmām sankcijām – tēvs (citos gadījumos – mamma) ar mani atlikušajā dienas laikā vairs nesarunājās u.tml. (Nezinu, kāpēc, bet vecākiem sakāmais, izstāstāmais man tieši šajās reizēs šķita īpaši svarīgs, bet piespriestais sods – pārlieku nežēlīgs.)

Lai novērstu pārpratumus, nepieciešama neliela atkāpe. Ziņās pamanīju, ka Oksfordas angļu valodas vārdnīcas veidotāji par 2018. gada vārdu esot izraudzījušies vārdu "toksisks". Salīdzinoši īsā laikā par toksiskām ikdienas valodā kļuvušas ne vien ķīmiskas norises, bet arī visdažādākās lietas – attiecības, darbinieki, runa un kas vēl tik ne. Jau ierasts, ka Latvijā pieredzamais ir kaut kāds izmēros, ambīciju ziņā un apjomos samazināts pasaules norišu apjoms, un būtu pat iespējams, ka par Latvijas gada vārdu (vai nevārdu) kaut kad kļūst apzīmējums "garšīgs". Esmu dzirdējis, ka "garšīgs" var būt gan skaņdarbs, gan fotoattēls un droši vien vēl daudzas dažādas lietas. Tad nu lūk – manai gastronomiskajai līdzībai ar šo atbaidošo valodas lietojumu nav ne mazākā sakara, lai gan man ir arī sava teorija par tā izcelsmes vēsturi (pēdējā "negaršīguma" paaudze sastapās ar "garšīgumu" utt.).

Arī vietējās, "nacionālajās" ziņās pagājušajā gadā reizēm viss sākās tik negaidīti, pārsteidzoši, daudzsološi. Pēkšņi bija notikusi Latvijas Bankas priekšsēdētāja Ilmāra Rimšēviča aizturēšana, kaut kādās vietās tikusi veikta kratīšana, iezīmējās šaubīgu cilvēku vai šaubīgu cilvēku veiktu darbību apveidi, pēc visa spriežot, tas bija kaut kas ārkārtīgi nopietns – vismaz tik nopietns, ka par to uzrakstīt par nepieciešamu uzskatīja pat vietnes "Cehs.lv" veidotāji. Un nebija jau tā, ka visa pamatā būtu vien kaut kur noklausīta vai noplūdusi informācija, jo žurnālistu rīcībā bija nonākusi arī fotogrāfija, kurā it kā Ilmāram Rimšēvičam līdzīgs vīrietis redzams ēdam ne pārāk garšīgu ēdienu it kā nevienam nepazīstamiem vīriešiem līdzīgu personu sabiedrībā. Vēl brīdi par to visu internetā turpinājās vāvuļošana, bet tad – ja vien turpināt izteikties gastronomās, mājokļa vai sabiedrības līdzībās – viss virums bez lieka trokšņa tika izgāzts podā. Nepagāja ne mēnesis, un par tāda Ilmāra Rimšēviča, Latvijas Bankas priekšsēdētāja, eksistenci jau visi bija aizmirsuši. Un kā nu ne – tas bija vēlēšanu laiks, pēc tā nāca pēcvēlēšanu laiks ar izmisīgiem pūliņiem izveidot valdību, pieņemt valsts budžetu vai ko nu tur, un nekādi piekaltuši trauki tuvumā vairs nebija vēlami.

Par kaut kur tomēr vēl aizvien esošo Rimšēviču ziņu portāli atgādināja vien pirms pašiem Ziemassvētkiem, taču jau šī atgādinājuma forma līdzinājās mēģinājumam no katla dibenā palikušām un saskrāpētām paliekām ar atšķaidīšanas metodi iegūt plānu buljonu. Recepte bija nākusi no dziļi tautas apziņā iemaisītās gudrības par nepieciešamību vispirms apēst visu, kas jau iestāvējies, drusku iesmacis vai pazaudējis lietošanas termiņu, bet pie svaigajām lietām ķerties tikai pēc tam. Un nē – šeit nesekos nekāda atsauce uz fabulu par zaķi un bruņrupuci, jo vienīgais šīs gudrības iznākums būs mielošanās ar vecu un garšu jau pazaudējušu ēdienu.

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis (1973) ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Drīzumā apgādā “Dienas grāmata” iznāks romāns par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!