Domas
04.12.2012

Par kāda sapņa vardarbību

Komentē
0
Saglabā

Aplūkosim svarīgu jautājumu: kā Valda Dombrovska valdības ceļš uz eiro ieviešanu Latvijā 2014. gadā varētu izskatīties kādam, kurš šo soli uzskata par pārsteidzīgu?

Franču filozofs Žils Delēzs savulaik citā kontekstā apgalvoja: "Ja jūs esat ieslodzīti cita sapnī, tad ar jums ir cauri!" Sapnī ieslodzītais var gan zināt, gan nezināt to, ka viņš ir sapņa daļa, jebkurā gadījumā saglabājas sapņa politiskais un vardarbīgais raksturs, ko vairākumam (jums) uzspiež mazākums (cits). "Latvijas ceļa uz eiro"[1] sakarā gan jāprecizē, ka ir runa par tādu sapni, kam ir izteikti utopiska iedaba. Kā zināms, šā gada augustā atbalsts Latvijas pārejai no lata uz eiro sasniedza rekordzemu līmeni – pēc pētījumu centra SKDS datiem drīzu pievienošanos eirozonai atbalsta nieka 13% Latvijas iedzīvotāju, turklāt pilnībā šo soli gatavi aizstāvēt tikai 3%, bet 10% to vērtē kā drīzāk atbalstāmu.[2] Ļoti zīmīga ir Eiropas Savienības attīstības komisāra Andra Piebalga reakcija uz nepielūdzamo statistiku – viņš uzstāj uz nepieciešamību skaidrot tautai eiro drīzas ieviešanas pozitīvos aspektus, neveiksmīgi pielīdzinot nepieciešamo propagandu vēlēšanu kampaņai.[3] "Neveiksmīgi", jo lielai daļai latviešu vēlēšanu kampaņas saistās ar melīgiem solījumiem par labāku dzīvi pēc noteikta punkta sasniegšanas, proti, pēc solītāja ievēlēšanas, tagad arī pēc eiro ieviešanas, uz ko iet tie paši, kas jau lauzuši citus solījumus. Starp citu, pēc Piebalga domām, pāreja nedraud ar kaut ko negatīvu – ja nu vienīgi ar pārejas procesā noteiktu preču sadārdzināšanos, kas gan, kā par spīti citu jauno eirozonas dalībvalstu pieredzei[4] uzskata komisārs, ir maz ticams.[5] Ieslodzītajam, kurš ņem vērā gan tautas nostāju attiecībā uz eiro drīzu ieviešanu, gan propagandas vēstījumus dažādos medijos, gan visnotaļ drūmo situāciju kā Eiropas, tā visas pasaules ekonomikā, Latvijas valdības uzņemtais kurss, ticība eiro garantētai valsts augšupejai atgādina utopisku sapni vai pat reliģisku dogmu – eirozona kā gaidītā pestīšana. (Meklēt reliģisku dogmu, kuru neapšaubot var cerēt uz glābšanu, īpaši interesanti ir taupības pasākumu slavēšanas gadījumā – katrā ziņā tur skaidrāk izpaužas reliģiskais, jo tiek runāts par ciešanām, kas jāpārdzīvo, lai pēc tam piedzīvotu augšupeju. Pretējais viedoklis ir ateisms, tas šobrīd ir ļoti populārs, un ar to, kā uzsver Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka, ir jācīnās, "parastajiem cilvēkiem" vienkāršoti skaidrojot svarīgus jautājumus, "cilvēku galvās ir pilnīga putra".[6])

Kā no sapņotāja pozīcijas izskatās tie daudzie Latvijas iedzīvotāji, kas ir pret pāreju uz eiro 2014. gadā? Piebalgs būtībā apgalvo, ka SKDS dati nav jāņem par pilnu, galu galā, "Latvijas iedzīvotāji vienmēr bijuši skeptiski, tāpēc vēl jo lielāka nozīme būtu informatīvai kampaņai par šo tēmu (par eiro ieviešanas referenduma bezatbildīgumu un ieguvumiem no pēc iespējas ātrākas iestāšanās eirozonā – A. O.)".[7] Skaidri redzams, ka Piebalgs pielieto valodisku vardarbību – viņš reducē vairākuma viedokli uz konstantu skepticismu. Vārds "vienmēr" šeit vedina domāt, ka liela daļa latviešu nespēj saskaņot savus uzskatus ar aktuālo situāciju, ka viņi tātad nedomā kritiski, un kritiski, no Piebalga pozīcijas, drīzāk nozīmētu referenduma idejas noraidīšanu. Vārds "skeptisks", manuprāt, nav adekvāts. Ņemot vērā, ka atbalsts eiro ieviešanai būtiski sarucis pēdējo četru gadu laikā (tātad tieši ņemot vērā aktuālo situāciju, kas arvien straujāk mainās uz slikto pusi), pareizāk būtu: vairākums šobrīd domā kritiski. (Skeptiska domāšana ir pretstatā optimistiskai domāšanai, skepticisms ir bīstams patlaban kultivētajā pozitīvajā domāšanā, kas lēnām parādīsies arī mākslā.[8])

Kad lietoju vārdu "propaganda", es domāju par plaisu starp reālo situāciju un tās nepilnīgo reprezentāciju vai precīzāk – kā to pierādīja skandāls ap valsts prezidenta neticību pētījumiem par nabadzību[9] – daudzu cilvēku pieredzes cinisku apšaubīšanu. Šādos gadījumos reprezentācijā ļauni izmantots tās potenciāls dominēt pār savu objektu. "Latvijas ceļa uz eiro" sakarā jāatzīmē: eirozona mums tiek "pārdota" nevis tās aktualitātē, kas ir katastrofāla, bet gan tās uzspodrinātajā reprezentācijā. Tā, piemēram, Latvijas Bankas darbinieku neapšaubāmi angažētajos tekstos[10] eirozonas realitātes vara pār reprezentāciju ir atcelta propagandā, kas attiecībā pret realitāti ir ontoloģiski vāja un, domājot platoniskā garā, pat bīstama sabiedrības dzīvei. Protams, propagandas īstenotāji vienmēr var apgalvot, ka viņi, būdami ministri un baņķieri, ir apveltīti ar īpašām zināšanām. Tādā gadījumā, pārfrāzējot Valteru Benjaminu, viņi parādās kā ļaudis, kas ir maskēti, un viņu maskas ir viņu statusi, viņu zināšanas.

Bet šī maska ir analīzei pirmais pieejamais. Kad mēs kritiski aplūkojam, piemēram, Piebalga teikto, mēs strādājam ar simbolisko vardarbību, kas eksistē valodā un tās formās jeb, runājot Martīna Heidegera vārdiem, "mūsu esamības mājās". Ideāli šāda vardarbība tiek atpazīta un padzīta kā nelūgts viesis, kas nerespektē mājiniekus. Pēc tam seko nākamā problēma – saprast, kas notiek sistēmiskās vardarbības līmenī, proti, kāpēc un no kurienes nelūgtais ir ieradies, kāpēc viņš cenšas uzspiest citu kārtību. Cilvēki, kas šādi izvaicā, nereti tiek nodēvēti par populistiem, skeptiķiem un/vai sazvērestības teoriju piekritējiem, kaut gan tikai kritiski virzās no kas uz bīstamāko un grūtāk aptveramo kāpēc, kas simbolisko vardarbību izgaismotu visā skaudrumā.

 

 

Tēmas

Artis Ostups

Artis Ostups ir trīs dzejoļu krājumu autors. Studējis filozofiju Latvijas Universitātē un Prāgas Kārļa universitātē. Publicējis recenzijas par jaunāko latviešu dzeju, kā arī rakstus par 20. gs. estēti...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!