Ar bērniem
17.09.2015

Par buršanos un skološanos latviskā garā

Komentē
1

ImagePar Maritanas Dimsones fantāzijas romānu bērniem "Rozā kvarca brālība". Otrā grāmata: "Zelta maska"

Izdevējs: "Dienas grāmata", 2015

Kaut gan latviešu valodā tapušo fantāzijas žanra darbu skaits ar katru gadu pieaug, pagaidām vēl nav sevišķi daudz tādu romānu un stāstu, kuru darbība risinātos nevis autora iedomātās zemēs, nezināmās nākotnes pasaulēs vai kādās "interesantākās" valstīs, bet gan tepat Latvijā. Šinī ziņā atzinības vērti ir nu jau divu klajā nākušo bērnu fantāzijas romānu "Rozā kvarca brālība" un "Zelta maska" autores Maritanas Dimsones pūliņi, radot ne tikai fantāzijas darbus, kuros notikumi risinās Latvijā, bet arī iztēloto maģisko sistēmu balstot uz latviskajām vērtībām, folkloras un dzīvesziņas.

Nešaubos, ka romānu adresāts – jaunākā paaudze – ar prieku uztvers jau no pirmās grāmatas pazīstamās pusaudžu trijotnes – Janča, Izabellas un Roberta – jaunos, raibos piedzīvojumus Virszemē (mums pazīstamajā pasaulē) un mītiskajā paralēlajā pasaulē Zemzemē, kur darbojas maģija, mīt pārdabiskas būtnes un ar neparastām spējām apveltīti iemītnieki. Diemžēl pieaugušākam žanra cienītājam lasot mācas virsū sajūta, ka autore līdz pat romāna otrajai trešdaļai nav sev lāgā formulējusi, kāds tad īsti būs tā centrālais sižets. Vai tā ir triju bērnu maģisko zinšu apgūšana pie Zemzemes viedajiem vīriem un sievām? Bet varbūt centieni uzvarēt citpasaules pusaudzi Tomu, kurš, samācījies melno maģiju (kura puisim jūtami sakāpusi galvā), cenšas ar burvestību palīdzību padarīt sevi par pazemes valstības diktatoru? (Kā vienmēr pusaudžu fantāzijas darbos, jāpabrīnās, kur tamlīdzīgu jauniešu aktivitāšu laikā atrodas laikam tak daudz zinošākie pieaugušie... ak jā, pareizi, Toms ar melno zinšu palīdzību taču minēto notikumu laikā visu Zemzemi pārvaldošo Viedo padomi ir iespundējis zem... gigantisku izmēru zupas kastroļa vāka. Taču jau kopš Harija Potera laikiem pusaudžu centrālā loma pasaules glābšanas fantāzijās mūs vairs īpaši nepārsteidz – tāda nu reiz ir žanra formula.) Bet varbūt grāmatas sižetā galvenais ir "mūsu pasaules zēna" Janča pieaugšana, sava "iekšējā spēka" meklējumi, cīņa ar paša biklumu un neizlēmību, īsi sakot, vētrainie tīņa gadi (ko labi raksturo puisim laiku pa laikam uznākošās neizskaidrojamas augstprātības un dusmu lēkmes)? Jāņa uzvedības dīvainības autore gan izskaidro arī maģijas līmenī – nejaušas burvestības rezultātā Jancis ir kļuvis par personisko "ēnas pusi" nejaucenim Tomam, un tāpēc viņā atspoguļojas šādas tādas neizturami uzpūtīgā jaunekļa rakstura īpašības. (No jauna jāpiesauc tas pats nelaimīgais Harijs Poters, bet – vai tas atkal jau neatgādina ļaunā lorda Voldemorta nejaušo savas dvēseles daļiņas iemiesošanu "puisēnā, kurš izdzīvoja")?

Paralēli centrālajai sižeta līnijai lasītāja acu priekšā bez apstājas raibu raibā ņudzeklī zib visdažādākie piedzīvojumi, no kuriem gan autore visbiežāk atrod izeju ar vecā, labā paņēmiena deus ex machina palīdzību – pietiek tikai trim varoņiem, piemēram, tikt iesprostotiem toverī, kas iekarināts dziļas akas dibenā, lai izrādītos, ka Jānim kabatā pavisam nejauši ir paķērusies līdzi burvju mikstūra, kas piepilda vēlēšanās, – un bērnu vēlēšanās, protams, ir no šīs neapskaužamās situācijas izkulties, kas, abrakadabra, uzreiz arī notiek. Lielu daļu laika trijotne kopā ar mazlietiņ dullo tanti Kristianu, dvīņu vecāko māsu Rasu un pēc noskaņojuma dažādiem citiem radiniekiem un draugiem pavada, savstarpēji dzenot velnu, apceļoties, gatavojot gardu ēdienu, ēdot un guļot. Ja arī visu procesu gaitā gadās kāda kļūme, kāda neapdomāta burvestība vai nelāgs piedzīvojums, autorei vienmēr pie rokas ir neskaitāmas labvēlīgās enerģijas, tieši šādiem nolūkiem taupīti "spēka vārdi" un dažādas citas asprātīgas "pakaļdurvis". Pat trīspadsmitā gadsimta Rīgā un Latvijas teritorijā, kurā autore savus varoņus ieved, dzenot pēdas nolaupītam maģiskam artefaktam (kura meklējumi aizņem visu romāna pirmo daļu, kaut gan, kā vēlāk izrādās, tas nebūt nav nozīmīgākais sižeta "kustinātājs"), atrodas gan izpalīdzīgi burvji, gan noderīgas burvestības. Runājot par pagātnes epizodēm, žēl, ka autore tās izstrādājusi diezgan fragmentāri un piedzīvojumu spraigajā gaitā nav bijis vaļas vairāk pievērsties vides aprakstiem, jo daži atradumi (kaut vai daiļu jaunkundžu trio, kuras amatu apvienošanas kārtībā var arī pārvērsties par čūskām) ir ļoti saistoši.

Runājot par maģijas darbības veidu, kas ir ļoti nozīmīga daļa jebkurā fantāzijas žanra darbā, autore ir radījusi īpatnēju, bet samērā darboties spējīgu sistēmu, kura daudziem lasītājiem būs pazīstama jau no dažādiem "ārpusfantāzijas" avotiem un kurā vietu atradušas gan gaišās un tumšās enerģijas, gan čakras un to simbolika, gan tautasdziesmas un ticējumi, gan latviešu mitoloģijas jēdzieni. Mazāk veiksmīga ir paralēlās pasaules Zemzemes izveide, jo bieži vien brīnumainie piedzīvojumi bērnus vienlīdz lielā mērā piemeklē gan Virszemē, gan Zemzemē, līdz ar to vienmēr nav skaidrs, kur atrodas robežšķirtne starp pasaulēm, ja reiz maģija tikpat labi darbojas abās, un reizumis lasītājam pat piemirstas, kur tad jautrie dēkaiņi pašlaik atrodas, – tik intensīvi rit sižets.

Būtu gribējies mazliet vairāk uzzināt arī par Janča "šīszemes" dzīvi, kuras apraksti sērijas pirmajā grāmatā aizņem jūtami vairāk vietas – šeit uzzinām tikai, ka zēna ģimenē pasaulē nākusi māsiņa (un, protams, puisis sāpīgi izjūt vecāku uzmanības trūkumu) un ome – bijusī skolas direktore – vēl aizvien ir dāma ar raksturiņu, kura pret mazdēla "buršanos" izturas ar neslēptām (un, ņemot vērā trio piedzīvojumu bīstamo raksturu, visai dibinātām) aizdomām. Tomēr, zinot, ka dēkas fantāzijas pasaulē saskaņā ar žanra formulu iznākumā visbiežāk palīdz varoņiem (tiem, kuriem ir arī "šīszemes dzīve", protams) labāk tikt galā pašiem ar savu ikdienu un dzīves lielajām un mazajām problēmām, gribētos vairāk uzzināt par to, kādā veidā Jāņa pārvērtības romāna noslēgumā (par kuru iedabu klusēsim, jo negribam taču nevienam sabojāt lasīšanas prieku) atsaucas uz viņa attiecībām ģimenē un skolā. Taču autore, par laimi, liek nojaust, ka "Zelta maska" nebūs pēdējā grāmata sērijā par draudzīgās trijotnes dēkām. Kā nekā – noslēgumā visi trīs tiek uzņemti Augsto zinšu maģijas skolā. Atceroties septiņus laimīgus gadus, kas pavadīti Cūkkārpas Maģijas un Burvestību arodskolā, iespējams, priecīgi satrauktajam lasītājam viss vēl ir priekšā.

Bārbala Simsone

Bārbala Simsone (1978) ir filoloģijas doktore, literatūrzinātniece, kritiķe. Viņas specialitāte ir fantāzijas, fantastikas un šausmu literatūra. Ikdienā strādā grāmatu izdošanā. Regulāri publicē jaunā

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!