Attēlā – autora portrets jaunībā. Foto no ģimenes arhīva
 
Blogs
10.12.2018

Par blaknēm. No dienasgrāmatām

Komentē
0

Tenesija Viljamsa (1911-1983) lugas "Jaunības putns ar saldo balsi" iestudējuma programmiņā Jaunā Rīgas teātra izrādes režisors Vladislavs Nastavševs Margaritai Ziedai stāsta: "Lugā atskan vārdi: "Ikviena cilvēka dzīvē pienāk brīdis, kad viņš pazaudē savu dzīves mērķi." Viņš dzīvo, dzīvo, dzīvo un vienā brīdī jūt, ka ir pazaudējis mērķi. Vai arī – ir vīlies mērķī, ko bija sev uzstādījis. Un atliek vai nu mirt, vai atrast citu mērķi. Kādu citu veidu, kā turpināt. Un vēl – kas atliek, kad viss ir beidzies? Un ko lai dara tālāk? Turklāt es domāju, ka "Jaunības putns", kas likts lugas virsrakstā, nenozīmē tik konkrēti cilvēka jaunību un tās zudumu. Lielā mērā tas ir arī stāsts par laiku, kurā mēs dzīvojam. Un tā svaigumu, kas sen ir zudis. Un tas ir zudis kaut kad ļoti, ļoti, ļoti sen. Kaut kad pirmsvēsturiskajos laikos. Svaigums un cilvēces jaunība ir zuduši. Un ir sajūta, ka mēs esam jau ļoti veci. Visi. Civilizācija kopumā ir kļuvusi veca. Un vienīgais, kas atliek, ir imitēt jaunību. Imitēt svaigumu. Un no tā es izdaru secinājumu, ka viss, kas mums apkārt notiek, īstenībā ir imitācija. Mēs izliekamies, ka esam jauni. Ka mēs kaut kur virzāmies. Ka mēs sākam kaut ko no jauna. Ka viss vēl tikai priekšā. Tā ir tā lielā tēma."

Šī nav pirmā Jaunā Rīgas teātra izrāde, kurā tiek pievērsta uzmanība jaunības zudumam un novecošanai. Šajā sezonā par minētajām tēmām tiek reflektēts arī Alvja Hermaņa iestudētajā Treisija Letsa lugā "Linda Vista". "Agrākos laikos 40-50 gadus veci cilvēki jau skaitījās norakstīti un savu dzīvi jau nodzīvojuši," minēts izrādes aprakstā. "Mūsdienās šī paaudze jūtas apmulsusi, jo jaunība kā nebeidzas, tā nebeidzas, dzīves plāns ir it kā izpildīts (vai nu veiksmīgi vai neveiksmīgi), bet dzīve joprojām turpinās un vajadzīgs jauns plāns."

Nav gan tā, ka Jaunais Rīgas teātris, Alvis Hermanis un Vladislavs Nastavševs savu interesi par vecuma nestajām pārmaiņām būtu atklājuši vien šajā sezonā. Vecumam un novecošanai teātris pievērsās jau pirms gadiem piecpadsmit – kaut vai leģendārajā izrādē "Garā dzīve". Jaunākos laikos savā ziņā stāsts par novecošanu ir arī Ulda Tīrona izrāde "Ļeņina eglīte". Par to visu domājot, ne no šā, ne no tā atmiņā atausa diezgan pasen lasīta intervija ar 80. gadu skotu supergrupas "Simple Minds" solistu Džimu Kerru. Reiz dēls viņam esot jautājis: "Tēt, kāpēc tu ģērbies pusaudžu drēbēs?" Iegāju "Simple Minds" interneta vietnē, un pirmais, kas mani tur uzrunāja, bija ziņa par kārbu, kurā apkopots labākais no grupas paveiktā vinila skaņuplašu formātā. Komplekta nosaukums bija "Atjaunināšana".

Viena no pieaugšanas un vecuma tuvošanās blaknēm ir ikdienā patērēto zāļu daudzums. Atceros vēl bērnībā pie autobusa pieturas noklausītu divu dāmu sarunu. Viena otrai stāstīja par viņai izrakstītajām jaunajām zālēm. "Lūk, tas ir vecums," es toreiz nodomāju, lai gan tagad, ja atmiņās atgriežos pie šī gadījuma, varu secināt, ka, objektīvi raugoties, nemaz jau tik vecas viņas nebija.

Ar zāļu dzeršanas rituāliem nu jau esmu iepazinies arī pats. Tas jādara četras reizes dienā, un katrā no reizēm ir pa tabletei pret kaut ko vai kaut kā veicināšanai un pa kādai tabletei, lai ierobežotu iespējamās blaknes. Ja vakarā pirms gulētiešanas izrakstītajām zālēm ir jāgādā par ciešu miegu, no rīta dzeramajām tabletītēm ir jānodrošina moža pamošanās un tikšana laukā no gultas (lai nepārvērstos Oblomovā, kas ir vēl viena novecošanās stāsta varonis).

 

###

Savā ziņā stāsts par nenovēršamo laika ritumu un novecošanu ir arī žurnālā "Economist" nesen publicētais raksts par kilograma un vēl triju metriskās mēru sistēmas etalonu atjaunināšanu. Savā ikdienas skrējienā mums šķiet, ka kilograms vai metrs ir visu pieņemtas, labi nomērītas un nemainīgas konstantes, lai gan svaru un mēru pasaulē jau kopš sensenas pagātnes īstas vienprātības nav bijis nekad. Civilizācijas vēsturē gandrīz visos tās pastāvēšanas laikos par mēru etalonu ticis uzskatīts cilvēks pats – tā nostiprinājusies mērīšana sprīžos, pēdās, cēlienos u.tml. Taču pat vienā un tajā pašā vārdā nodēvētas mērvienības dažādās valstīs, valdībās un tautās varējušas pamatīgi atšķirties. Francijā gandrīz 1000 gadu izmantotā "pied du roi" jeb "karaļa pēda" bijusi 32,5 cm gara – tātad par gandrīz vienu centimetru īsāka nekā Anglijā līdz pat 1300. gadam izmantotā beļģu pēda. Viens talents bija ūdens daudzums, kas nepieciešams vienas amforas piepildīšanai (aptuveni 28 kilogrami), taču talenta grieķu, ēģiptiešu un babiloniešu versijas cita no citas vienalga par pāris kilogramiem atšķīrušās. Pirmos metriskās sistēmas mēru standartus 1799. gadā mēģināja ieviest francūži – ideālais metrs un ideālais kilograms tika atlieti platīnā un pamazām vien tika pieņemti daudzās pasaules malās. Metriskās sistēmas etalonu pārdefinēšana sākās 1967. gadā, kad viena sekunde tika piesaistīta cēzija atompulksteņa tikšķiem. Gaismas spožuma mērvienība kandela jeb sveču gaisma sākotnēji bija pašsaprotami piesaistīta gaismai, ko izstaro viena svece (1 svece = 1,005 kandela), taču 1979. gadā kandela tika pārdefinēta, piesaistot to specifiskai gaismas frekvencei spektra zaļajā sadaļā. 1983. gadā tika precizēts arī metrs – to piesaistīja gaismas pārvietošanās ātrumam. Tagad esot pienākusi kārta arī kilogramam, piesaistot to nevis konkrētiem, zem stikla kupoliem uzglabātiem un rūpīgi apsargātiem fiziskiem objektiem, bet universālām konstantēm. Šādai rīcībai ir vairāki labi pamatoti iemesli. Viens ir drošība, jo, lai kādi būtu glabāšanas apstākļi un apsardzes modrība, pietiktu ar kādu cilvēcisku nejaušību, lai svara etalons aizietu zudībā. Otrs iemesls ir precizitāte, jo nezināmu iemeslu dēļ, laikam ritot, dažādās pasaules malās uzglabātie ideālie kilogrami vairs nesver vienādi.

 

###

Laikrakstā "The New York Times" publicētā rakstā "Hakslija lamatas" Ross Duthats pievērš uzmanību divām gandrīz vienlaikus dienasgaismu ieraudzījušām esejām – viena ir žurnālā "Politico" lasāmas Tima Alberta pārdomas par to, kā internets ir faktiski iznīdējis konservatīvā politiķu spārna mēģinājumus ierobežot un kontrolēt pornogrāfijas izplatību, otra ir žurnālā "The Atlantic" publicēta Keitas Džulianas apcere par pasauli pārņēmušo "seksuālo recesiju". "Kāpēc jauniešiem ir tik maz seksa?" taujā Džuliana, jo paradoksālā kārtā seksualitātes liberalizācija un ikdienas seksualizācija pašu "seksuālo aktu kaut kādā ziņā padarījušas nemodernu" (un nemodernas kļuvušas arī tādas seksualitātes blaknes kā attiecības, laulības un bērnu radīšana). Tajā pašā laikā arvien populārāka kļūstot gan masturbēšana, gan ilgstoša dzīvošana celibātā. No abu autoru rakstītā izriet, ka pasauli ir piemeklējusi postseksuālā revolūcija, konservatīvo politiķu bažas nav piepildījušās un inerneta iespaidā pašas no sevis izsīkušas. Piepildījušās gan nav arī liberāļu cerības, ka ikdienas seksualitātes liberalizācija nesīs utopisku saskaņu, jo senāk daudzas nelaimes esot cēlušās tieši no seksuāli neveiksmīgā vairākuma ilgām un ciešanām. Kā raksta Duthats, bezmaz vienīgais autors, kurš pravietojis potseksuālās sabiedrības dzimšanu, esot rakstnieks Oldess Hakslijs (1894-1963) romānā "Brīnišķīgā jaunā pasaule" (1931) – viena no grāmatas pamattēmām ir "pieradinātais libertīnisms", kādreiz dumpinieciskā sabiedrības daļa padarīta rāma un kontrolējama ar tehnoloģiju un ķīmisku vielu palīdzību.

Kolektīvas cerības gan nepiepildās visai bieži, un par to visu "Jaunības putna" izrādes laiku atgādina peldbaseina klātbūtne scenogrāfijā. Bija tāda veca anekdote, kurā tiem, kas labi uzvedās, tika piesolīts baseinā ielaist arī ūdeni. Nastavševa baseins tā arī paliek sauss, kritieni tajā varētu būt sāpīgi – tikpat sāpīgi kā atskārta, ka daļai cerību, jo īpaši – tukšajām, tā arī būs jāpaliek nepiepildītām.

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis (1973) ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Drīzumā apgādā “Dienas grāmata” iznāks romāns par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!