Blogs
12.11.2018

Par bagātībām. No dienasgrāmatām

Komentē
0

Kā nesen vēstīja žurnāls "Economist", bagātāko iedzīvotāju viens procents visā pasaulē varētu būt sasniedzis visu laiku lielāko turību. Tā, piemēram, ķīniešu izcelsmes uzņēmējs Lī Šau Kī pēc žurnāla "Forbes" ziņām esot tikai 27. bagātākais zemes virsū, un viņa rocība kopā ar pārējiem 26 bagātniekiem esot lēšama ap 1,39 triljoniem ASV dolāru – tas esot naudas daudzums, kāds pieejams visai mūsu planētas iedzīvotāju trūcīgākajai pusei. Saskaņā ar labdarības fonda "Oxfam" datiem, trūcīgajiem pieder labi ja 1% no visas pasaulē pieejamās bagātības. "Economist" raksta, ka šie skaitļi gan varētu būt visai aptuveni un mānīgi, savukārt 1% bagātnieku pieder vairāk nekā puse no visiem pasaulē pieejamajiem līdzekļiem. Lai piepulcētos veiksminieku 1%, patlaban īpašumā esot nepieciešami vismaz 870 000 ASV dolāru. Divas piektdaļas no šiem turīgajiem mītot Amerikā. Nākamajā vietā līdz šim esot bijusi Japāna, taču šogad to apsteigusi Ķīna. Laikā no 2016. līdz 2018. gadam bagātnieku skaits tomēr ir arī sarucis vai izlīdzinājies – tā tas noticis Brazīlijā, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Indijā un Krievijā, bet palicis nemainīgs Amerikā, Kanādā, Ķīnā, Itālijā un Japānā. Uzņēmējs Lī jau 20. gadsimta 70. gados savu uzņēmumu bija nosaucis skotiskas izcelsmes vārdā – "Henderson Land Development", un var jau būt, ka viņa karjerā ir līdzējis skotiem anekdotēs pierakstītais skopums.

 

###

Pieskaņojoties Latvijas valsts dibināšanas 100 gadu jubilejai, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma izstāde "Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme". Ekspozīcija vienlaikus norisinās vēl divās vietās – izstāžu zālē "Arsenāls" (Torņa ielā 1) un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26). Lielākā darbu daļa ir krāsaina un darināta eļļas vai kādā citā glezniecības tehnikā. Pa starpu ir arī pa kādam zīmējumam un grafikas lapai, savukārt fotogrāfijai – pārsvarā melnbaltajai – atvēlēta brīvstāvoša "tvertne" "Arsenāla" vestibilā. Tas ir skumji, jo par fotomākslas nopietnu un nopelnītu ievērību līdzās citām mākslas teritorijām runāts jau gadiem ilgi.

Portrets ir mulsinoši daudzveidīgs, vienai noteiktai definīcijai nepakļauts žanrs, un gan ekspozīciju iekārtojums, gan izraudzīto darbu atlase to ļauj labi saskatīt. Izstādēs redzamos darbus var iedalīt trīs palielās grupās: "laikabiedru, sabiedrībā pazīstamu vai īpaši izskatīgu personu ģīmetnes", "pašportreti" un visbeidzot – ļaužu grupu iemūžinājumi kaut kādās kopā sanākšanas vietās.

 

###

Vaļasbrīžos lasu krievu rakstnieka Leonīda Cipkina romānu "Vasara Bādenē" Ulda Tīrona tulkojumā. Sūzana Sontāga par šo grāmatu teikusi: "Pirms gadiem desmit, rokoties noplukušu lietoto grāmatu stendā Čaringkrosroudā Londonā, es atradu "Vasaru Bādenē", manuprāt, vienu no lieliskākajiem, pacilājošākajiem un oriģinālākajiem sasniegumiem šajā literatūras un literārisma gadsimtā." Grāmata iznākusi apgāda "Liepnieks&Rītups" "kabatas izmēra" sērijā, kurā pirms tam jau bija izdota Venedikta Jerofejeva poēma prozā "Maskava-Gailīši". Sērijas noformējuma autors ir Ilmārs Blumbergs, un sērija turpina dzīvot arī pēc mākslinieka nāves. Domāju, viņam būtu paticis Sontāgas vērtējums: "Nekas nav izdomāts. Viss ir izdomāts. "Vasara Bādenē" ir darbs retā un izmeklēti ambiciozā romāna apakšžanrā: stāsts par reālas personas dzīvi citā laikmetā tiek ieausts stāstā par mūsdienām, autors cenšas pēc iespējas dziļāk iekļūt tā cilvēka iekšējā dzīvē, kuram liktenis bija lēmis kļūt ne vien vēsturiskam, bet arī diženam." "Reālā persona", protams, ir Fjodors Dostojevskis, taču būtu maldinoši domāt, ka šī romāna vieta būtu starp padomju laikā populārās sērijas "Ievērojamu cilvēku dzīve" sējumiem. Tas, ko izdevies sasniegt Cipkinam, noteikti ir samērojams ar vācu rakstnieka V. G. Zēbalda veikumu, pagātnes notikumus savijot ar tagadnes pieredzi. Lappušu lapām garie teikumi neļauj uzmanībai atslābt kaut uz mirkli un ir kā īssavienojums starp pagātnes notikumiem un tagadni.

 

###

Žurnālists Maikls Grothauss no izdevuma "Fast Company" bija apņēmies izmēģināt aizmigšanas metodi, ko atpūtai mēdzot izmantot ASV armijas kareivji. Ar šīs metodes palīdzību esot iespējams aizmigt divās minūtēs, un tas izdodoties 96% gadījumu. Aizmigšanas grūtības un bezmiegs ir modernā cilvēka traģēdija, un visbiežāk cerība tiek likta uz dažādas iedarbības medikamentiem. ASV veikts pētījums, kurā bijuši iesaistīti 440 000 pieaugušu gulētāju, uzrādījis, ka 35% naktīs guļ nepietiekami, lai atpūstos. Kārtīga neizgulēšanās draud ar dažādām kaitēm – lieko svaru, sirds saslimšanām un diabētu. Pēc Amerikas Miega asociācijas datiem, 30% pieaugušo cieš no īslaicīga bezmiega, bet hronisks bezmiegs piemīt 10% iedzīvotāju. Hārvarda universitātē veiktā pētījumā izdibināts, ka bezmiegs un ar to saistītas saslimšanas strādājošajiem atņemot 11 pilnas dienas gadā. Zaudējumi ir aplēsti arī naudas izteiksmē. Amerikas ekonomika šādi palaiž vējā 411 miljardus ASV dolāru gadā. Bet izslavētā aizmigšanas metode ir šāda:

1. Apsēdieties uz gultas malas, iededziet naktslampiņu un apklusiniet savu tālruni!

2. Atbrīvojiet sejas muskuļus, vispirms tos sasprindzinot kā smaidā, bet pēc tam pakāpeniski atslābstot!

3. Kad jūsu seja sāk justies tā, it kā no tās būtu izlaists gaiss, atslābiniet savus plecus un ļaujiet arī tiem gravitācijas iespaidā sašļukt. To darot, sekojiet savai ieelpai un izelpai, bet pēc tam ļaujiet tāpat atslābināties jūsu krūškurvim un kājām – gan augšstilbiem, gan lieliem!

4. Kad jūsu ķermenis sāk justies kā neizveidota māla pika, mēģiniet uz 10 sekundēm atbrīvoties no jebkādām domām! Ja arī kaut kas iešaujas prātā, ļaujiet šīm domām brīvi aizplūst!

5. Visbeidzot mēģiniet iztēloties kādu no šādām ainavām: jūs nekustīgi guļat laiviņā rāma ezera plašumos, un virs jums ir skaidru, zilu debesu jums, vai arī jūs šūpojaties šūpuļtīklā pilnīgi aptumšotā telpā. Ja šāda vizualizācija jums nepadodas, varat kādas desmit sekundes pie sevis atkārtot: "Nedomā, nedomā, nedomā…" Kopumā visas šīs darbības neaizņems vairāk par divām minūtēm – pēc gaismas nodzēšanas pāris minūtēs jums vajadzētu būt aizmigušiem.

Būs jāpamēģina.

 

###

""Minecraft", pornogrāfija, kaķēni, "Fortnite", iepirkšanās internetā un dejošanas sacīkstes – tās ir lietas, kas mūs padara par tiem, kas esam," austriešu mākslinieks Martins Kunce stāstījis žurnāla "GQ" žurnālistam Maiklam Paterniti. ""Tas ir viens milzīgs selfijs," viņš teica. Taču viņa pienākums nav kaut ko cenzēt, rediģēt vai sagrozīt; tā ir tikai vēlme iemūžināt māla plāksnītēs informācijas plūsmu un pēc tam cerība, ka plāksnītes kādudien tiks atrastas un nākamajām paaudzēm ļaus pašām secināt, kas mēs ar visām savām atšķirībām un pretrunām esam bijuši." "Kad pienāks apokalipse," rakstīja žurnālists, "izglābušies (un citplanētieši!) Martinam Kuncem būs pateicīgi par šīs vietas izveidi." Kunce ir ieguldījis ievērojamu daudzumu naudas un laika, lai pamestā sāls raktuvē ierīkotu savdabīgu laika kapsulu jeb Noasa šķirstu, kurā uz māla plāksnītēm tiks nākamajām paaudzēm uzglabātas visas iespējamās civilizācijas zinības. Par iedvesmas avotu viņam bija kļuvusi plastmasas pudele ar pašrocīgi rakstītu zīmīti, kas jūras krastā tika atrasta 30 gadus vēlāk. Savu pieredzi vai zināšanas Kunces projektā var māla plāksnītēs ierakstīt ikviens viņa interneta vietnes "Memory of Mankind" ("Cilvēces atmiņa") apmeklētājs.

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis (1973) ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Drīzumā apgādā “Dienas grāmata” iznāks romāns par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!