Photo by Jordan Rowland on Unsplash
 
Aktualitātes
23.01.2019

Nodokļu izmaiņu dēļ kultūrai ziedo uz pusi mazāk

Komentē
0
Saglabā

Pagājušajā gadā spēkā stājušās un ziedojumu sistēmu ietekmējošās izmaiņas smagi skārušas nevalstiskās kultūras organizācijas, kuru saņemtais ziedojumu apmērs krities par 50-60%, ziņo "LETA".

Par šādu tendenci liecina kultūras nevalstisko organizāciju (NVO) sākotnējā informācija, otrdien notikušajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pavēstīja Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš, norādot, ka finanšu likumu izmaiņas radījušas situāciju, kad uzņēmumiem ir izdevīgāk līdzekļus ieguldīt savā attīstībā, nevis ziedot organizācijām ar sabiedriskā labuma statusu.

Pārmaiņas radījušas zaudējumus arī Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) budžetā. Kā sēdē atzina tā vadītājs Edgars Vērpe, pirms pārmaiņām AS "Latvenergo" fondam ziedoja 150 000 eiro, bet pēc regulējuma izmaiņām ziedojuma apmērs sarucis uz pusi – 75 000 eiro. Kā norādīja Vērpe, līdzekļu samazinājums par pusmiljonu eiro būs "diezgan smags" un skars lielos kultūras centrus reģionos.

Jau ziņots, ka agrāk spēkā esošie nodokļu likumi ekonomiski stimulēja uzņēmumus ziedot NVO, jo par ziedojumu, kas veikts sabiedriskā labuma organizācijai, uzņēmums saņēma iespēju daļēji samazināt maksājamo uzņēmuma ienākuma nodokli, taču jaunais modelis šādu ekonomisku stimulu vairs nepiedāvā.

"Šie dati tikai apliecina to, par ko lielākās dažādu nozaru sabiedriskās organizācijas brīdināja pirms nodokļu reformas ieviešanas," atzīst biedrības "Ascendum" valdes priekšsēdētāja un Pilsoniskās alianses padomes locekle Zaiga Pūce, atgādinot, ka 2017. gadā zvērinātu advokātu birojs "Sorainen" pēc nevalstisko organizāciju pasūtījuma sagatavoja izvērstu pētījumu par nodokļu stimulu ietekmi uz ziedošanu. Uz tā balstoties, tika izstrādāti un valdībai prezentēti priekšlikumi NVO draudzīgām nodokļu politikas pamatnostādnēm.

"Mēs izpētījām dažādu valstu ziedojumu veicināšanas sistēmas un secinājām, ka Latvijā bija viens no labvēlīgākajiem regulējumiem. Bet jāņem vērā arī tas, ka mūsu ziedošanas kultūra tika brutāli pārlauzta un no Latvijas neatkarības brīža būvēta no jauna. Mums nav tās ziedošanas tradīcijas, kas ir Rietumeiropā vai ASV. Izpētē arī labi parādījās, kāda varētu būt Latvijas situācija pēc ziedojumu atlaides atcelšanas, jo mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kur ziedošanas kultūra ir ļoti līdzīga, bez šādām atlaidēm, bet labākas ekonomikas un vairāk uzņēmumiem, ziedojumu apjoms bija 7 reizes mazāks nekā Latvijā.  Toreiz Finanšu ministrija nevēlējās šajos argumentos ieklausīties. Es ceru, ka šī brīža realitāte tomēr ļaus atvērt šo diskusiju no jauna un rosinās meklēt risinājumus ziedojumu apjoma kritumam, jo šie ieņēmumi sabiedriskajām organizācijām ir fundamentāli svarīgi. Daudzām organizācijām tas ir izdzīvošanas jautājums," atzīst Pūce.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!