Fotogrāfija
23.10.2017

No slīkšņas

Komentē
1

Kad zobu feja miglainās atmiņās jau sākusi saplūst ar pirmās mīlestības vaibstiem, matu un draugu kļūst arvien mazāk, no visnegaidītakajām ķermeņa vietām sāk izspraukties sirmas spalvas, bet sekss interesantuma ziņā pārvērties par kaut ko līdzīgu deguna izšņaukšanai rīta dušā, kam ar romantiskiem karstuma viļņiem vairs nav ne mazākā sakara, ir skaidrs, ka pienākusi pusmūža krīze. Tas ir brīdis, kad sāc ievērot, ka visi, kas gudri, smuki, gludāki, videi draudzīgāki vai veiksmīgi, nez kāpēc ir jaunāki par tevi.

Kādudien tu attopies, ka esi ticis pie savā mūžā pirmā tetovējuma – kaut kāda kaķīša silueta vai spāres uz kuslā bicepsa, piemēram, – taču jaunāku tas tevi nepadara, un tu piepeši aptver, ka esi sācis uzvesties tikpat idiotiski kā Ašenbahs "Nāvē Venēcijā", kā Ulda Dumpja Ēriks "Limuzīnā Jāņu nakts krāsā" vai Kevina Speisija Lesters "Amerikāņu skaistumā", jo pēdējais no šiem, kā mēs labi atceramies, ne no šā, ne no tā nopirka sarkanu sporta auto, garāžā sāka cilāt hanteles un vairs nesaprata, vai mīl māti, meitu vai kleitu. Vienīgā atšķirība, ka tev nekad nebūs tik daudz naudas kā Ašenbaham vai Lesteram, par Speisiju nemaz nerunājot.

Tavs ķermenis turpmāk ik gadu kļūs arvien izvagotāks un poraināks, tas neatgriezeniski saruks un pielāgosies no sēdoša dzīvesveida lēnām brūkošajiem muguras skriemeļiem, toties deguns sāks stiepties garumā un mūža māju virzienā, un tev pavērsies plašas iespējas iepazīt arvien jaunas sāpes un dažnedažādas interesantas zāles. Jau minētā deguna galā arvien biežāk sariesīsies sentimentāls piliens. Bērni jau sen būs izauguši vismaz galvastiesu pārāki par tevi, tāpec aiz gara laika, ja vien tev būs bijuši kādi kaitīgi ieradumi, tu sāksi izvērtēt to potenciālās atmešanas ieguvumus un dzīvībai nozīmīgos riskus. Mūzika tavā tuvumā tagad allaž skanēs par skaļu, tuvredzību pamazām nomainīs tālredzība, bet interesi par to, kas notiek visā plašā pasaulē – kavēšanās atmiņās par visu, kas jau bijis vai tā arī paliks pamests pusratā un nekad nepiepildīts. Pašam kaut ko uzsākt un paveikt kļūs arvien grūtāk un grūtāk, bet pamācīt un moralizēt – to gan. Tu zināsi, kā ir pareizi vai labāk. Vai vienkārši izvēlēsies palikt gultā.

Bet laiks turpmāk ritēs arvien žiglāk, kā lejup pa kalna nogāzi palaista ripa, līdz atdursies vietā, kur tu stāvēsi viens un pliks kā bez lapām palicis nokaltis koks ar melnu ūdeni pārplūdušas slīkšņas vidū. Debess apmāksies, un visapkārt mētāsies tavu priekšteču, radu, draugu un līdzgaitnieku piepēm un ķērpjiem apaugušie salauzītie, bez mizas un dzīvības palikušie zari un stumbri, bet krastos sprauni sāks pumpurot, un vītarojošus pavasara putniņus pievilinās nākamā trokšņainā un dzīves sulu pilnā paaudze.

Par to visu domājot, tapa šī attēlu sērija. Fotogrāfijas ir uzņemtas tikai paris kilometru rādiusā Kurzemes jūrmalā vienas nedēļas laikā. Lai gan visapkārt pilnā sparā turpinājās zelta rudens, uzmanību galvenokārt centos pievērst vietām, kas koku un krūmu ēnā parasti paslīdētu garām nepamanītas vai varētu tikt uzskatītas par tādām, kas nav lielas ievērības vērtas. Kā liela tiesa no visa, kas ar mums ikdienā gadās.

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis (1973) ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Drīzumā apgādā “Dienas grāmata” iznāks romāns par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!