Bibliotēka
11.10.2004

No krājuma „Desmit duči mīlas dialogu”

Komentē
0
Saglabā

Labā istabene

— Kundze, es esmu tā istabene, par kuru jums stāstīja.

— Ak!... Vai jums ir ieteikuma vēstules?

— Ir dažas no manām pirmajām darbavietām, bet, kā jau kundze saprot, lai izkoptu savu mazo talantu, esmu ilgi uzturējusies namā, kur ieteikuma vēstules neizsniedz.

— Vai durvis ir aizslēgtas?

— Nebaidieties... Es runāju klusu... Man ir stāstīts par kundzes gaumi. Es zinu savus pienākumus... Un kundze ir tik jauka, kundze var būt droša, ka man tas sagādās prieku.

— Vai jums ir mīļākais?

— Ak! Kundze!

— Un draudzene?

— Tā ir cita lieta.

— Kā saprotat, jums vajadzēs viņu pamest .

— Jā, kundze. Un man vajadzēs dzīvot pie jums, man to teica. Man vajadzēs būt laipnai katru vakaru līdz trijiem no rīta... Kungs tikko izgāja. Ja kundze vēlas to izmantot, lai novērtētu manu prasmi, es noņemšu cepuri.

 

Simona, jūs esat pārāk laipna.

— Simona, jūs esat pārāk laipna, dalot ar mani savu gultu... Bet man jums jāsaka kas tāds, kas izraisīs jūsos sašutumu.

— Un tas būtu?

— Es nevaru aizmigt ja neesmu... ja neesmu...

— Ha! Jūs esat trakoti pieklājīga, man to sakot. Es taisījos to darīt iepriekš nebrīdinot.

— Ak! Jūs arī?... Ziniet, kad es nonāku līdz beigām, gulta trīc. Es jūs esmu brīdinājusi.

 

Medicīnas studentes

— Sakiet man, dārgā, kādā veidā jūs stimulējat savas ģenitālās izjūtas, kad esat viena?

— Kā jau visas jaunas meitenes. Es, ziniet, esmu onāniste līdz pat nagu galiņiem, un klitorālā masturbācija ir mana iecienītākā nodarbošanās.

— Ar mani ir tāpat, bet es gribētu zināt, kā jūs veicināt klitora un vidējā pirksta saskarsmes slīdamību. Vai jums ir kāda īpaša recepte?

— Nē. Mans klitors piebriest pie mazākās baudkārās domas un mani vaginālie dziedzeri sulo bagātīgi. Es pamērcēju pirkstu šajā mazliet viskozajā šķidrumā, un ar to man pietiek.

— Tomēr ļaujiet man dot jums padomu, par kuru jūs man pateiksieties rīt. Sajauciet 30 gramu vazelīna, 5 gramus sinepju miltu, 2 gramus Kajenas piparu, 3 gramus borskābes. Pamērcējiet maisījumā vidējo pirkstu un, pirms masturbēt, vienmērīgi ieziediet klitoru un mazās lūpas.

— Vai šis atvieglojuma veids nav pārāk sāpīgs?

— Nē. Nē. Devas nav lielas. Es pati to lietoju katru dienu un ziniet, dārgā, es sasniedzu apbrīnojami intensīvas spazmas un ārkārtīgas ejakulācijas.

 

Mutē

— Ko mēs darīsim pirms šķiramies? Tu redzi, es vairs nevaru. Tu liki man izmirkt sešas reizes, esmu līdz sāpēm nogurusi...

— Es zinu, ko mēs varētu darīt, bet tu jau negribēsi.

— Kā tu to zini? Tas noteikti atkal ir kaut kas neķītrs.

— Ak! Neķītrs... Man tā nebūt nešķiet. Bet tev jau tas tiešām liksies neķītri, tu esi tāda muļķe.

— Saki man, bezkauņa, ko tu esi nodomājusi?

— Vai tu kādreiz esi čurājusi meitenes mutē?

— Ak! Kādas šausmas!

— Tu to darīsi. Jo sliktāk tev. Tu gribēji, lai es pasaku. Ar to tu esi piekritusi. Tu to darīsi.

— Netīrā cūka! Vai tu klusēsi!

— Aizver manu muti ar savu kaķīti. Nostājies uz ceļiem, nē, pietupies. Liec caurumu pie manām lūpām. Tā. Tagad laid visu, bet lēnām, es to gribu norīt.

— Tu dzersi to, kas nāks no manis?

— Kā šampanieti.

— Pēc tam tu man izdarīsi tāpat. Es gribu nogaršot tavējo.

 

Uz spilvena

— Dārgā, nāc un kakā.

— Ne jau gultā.

— Jā gan, gultā, uz mana spilvena, man tā patīk mēsli, es tajos likšu savu vaigu, es tajos gulēšu.

— Es tevi brīdinu, tie būs šķidri.

— Jo labāk, es tos likšu savos matos.

— Es notupšos šādi, tā būs labi?

— Paliecies uz priekšu, lai es redzu, kā tu to dari. Ak! Mīļotais dibena caurums.

— Palaizi to mazliet...

— Lūdzu... lūdzu... un tagad kakā...

— Pasūtījums tiek pasniegts.

— Dievs! cik daudz! Pietiekami, lai, ja gribētu, visu gultu varētu nokrāsot brūnu...

— Tu neticēsi, man kakāt ir tāda bauda, es pat beidzu!

— Paskaties, ko tu esi sadarījusi.

— Ieēd mazliet no tā, lai es redzu, vai tev tiešām patīk...

— Lūdzu, skaties, vai man patīk! skaties, man ir pilna mute.

— Liec to sev matos, kā tu teici.

— Es sevi ieziežu, es vārtos. Es triepju sev padusēs...

— Ak! kā tu tagad smirdi! Kā es tevi dievinu!

 

No franču valodas tulkojis Jānis Joņevs.

Pjērs Luiss

Pjērs Luiss (Pierre Louÿs), Beļģijā dzimušais dendijs dzīvojis laikā no 1870. gada līdz 1925. gadam. Apgrozījies tā laika augstajā sabiedrībā ar draugiem, kas slavenāki par viņu: Andrē Žids, Klods Deb...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!