Trīs stāsti par vienu notikumu
Kad es iesāku rakstīt šo tekstu, mūsu valstī notika apspriede par to, kādam vajadzētu būt jaunajam Prostitūcijas ierobežošanas likumam. Šis apspriedes rezultāts – likumprojekts – uzsācis savu ceļu pa valsts birokrātijas sistēmu, kur galapunkts ir šī likuma pieņemšana Latvijas Republikas Saeimā. Patlaban nav iespējams zināt, kāds šis likums būs pēc pieņemšanas, jo piedāvātais projekts var tikt nopietni transformēts. Savā pirmajā rakstā par prostitūciju es pievērsu uzmanību tam, ka praksē pie atbildības par administratīvo pārkāpumu – prostitūcijas noteikumu pārkāpšanu – pārsvarā tiek sauktas tikai sievietes. Vēsturiski sodīt sievietes, sievietes, kuras ir iesaistītas prostitūcijā, bija un ir normāla parādība, jo patriarhālā sabiedrībā tiek uzskatīts, ka prostitūcijā ir vainīgas prostituētās sievietes, nevis klients. Jaunajā likumprojektā paredzēts saukt pie atbildības abas puses. Salīdzinājumā ar situāciju, kad sodīta tiek tikai sieviete, bet pārkāpumā piedalās abas personas, Latvijai tas ir milzīgs progress. Tagad mēs uzsāksim vēstures posmu, kurā policistiem vajadzēs ķert un pierādīt vainu arī klientiem, tātad apturēt šo vīriešu izgaišanas procesu.
Iepriekš esmu pieminējusi vīrieša izgaišanu, izlasot Rīgas pašvaldības policijas publiskotu informāciju par notikumu Grīziņkalnā, kad par seksuāla rakstura pakalpojuma sniegšanu vīrietim tika sodīta tikai sieviete. Lūk, kārtējais stāsts par kārtējo notikumu, kas ir ne tikai stāsts par prostitūciju, bet arī stāsts par vīriešu un sieviešu attiecību modeļiem un uzvedību, "spēcīgā" dzimuma "drosmi", kā arī policijas darbinieku pierādījumu iegūšanas veidiem.
1. stāsts: Klienta izgaišana
"Pašvaldības policisti Dārziņos pakalpojuma sniegšanas laikā pieķer prostitūtu ar klientu
26. maijā neilgi pēc pulksten 18.00 Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes darbinieki, patrulējot Dārziņos, pamanīja nomaļā vietā novietotu gaišas krāsas "Ford" automašīnu. Piebraucot tuvāk aizdomīgam transportlīdzeklim, uz tā aizmugurējā sēdekļa pamanīts kāds iekarsis pārītis. Vīrietis, ieraugot policistus, paķēra drēbes un mēģināja ātri apģērbties. Brīdi vēlāk kungs izkāpa no automašīnas un likumsargiem paskaidroja, ka saticis savu draudzeni un abi nolēmuši aizbraukt uz nomaļāku vietu, lai baudītu divvientulību. No automašīnas izkāpa arī sieviete, kura jau bija vairākkārtīgi nonākusi policijas redzeslokā saistībā ar prostitūcijas pārkāpumiem. Policisti vīrietim paskaidroja, ka sieviete viņiem labi zināma, un aicināja sniegt patiesu liecību par notikušo. Pārrunu laikā kungs atzinās, ka piebraucis pie prostitūtas un abi vienojušies par attiecīgu samaksu stāties dzimumattiecībās. Arī sieviete apstiprināja, ka klientam sniegusi seksuāla rakstura pakalpojumu sabiedriskā vietā. Likums paredz, ka par prostitūcijas pakalpojumu sniegšanu vietā, kur tas nav atļauts, personai uzliek naudas sodu no 350 līdz 700 eiro."
Palasām šo aizraujošo vielu ar dažiem komentāriem.
"Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes darbinieki, patrulējot Dārziņos, pamanīja nomaļā vietā novietotu gaišas krāsas "Ford" automašīnu. Piebraucot tuvāk aizdomīgam transportlīdzeklim [..]" Šeit mēs redzam: ja kāda mašīna stāv nomaļā vietā, tā uzreiz kļūst aizdomīga, "uz tā aizmugurējā sēdekļa pamanīts kāds iekarsis pārītis". Pagājušoreiz notikuma vietā bija pamanīta sieviete, tagad jau tika saredzēts pārītis, un tas neapšaubāmi ir progress. "Vīrietis, ieraugot policistus, paķēra drēbes un mēģināja ātri apģērbties." Laikam viņš kādreiz dienēja armijā un prata to darīt ātri. "Brīdi vēlāk kungs izkāpa no automašīnas un likumsargiem paskaidroja, ka saticis savu draudzeni un abi nolēmuši aizbraukt uz nomaļāku vietu, lai baudītu divvientulību." Man liekas, ka "divvientulība" ir ļoti interesants termins, jo tam iespējamas vairākas interpretācijas. Nezinu, vai to izmantoja RPP darbinieki vai vīrietis, kas prot ātri saģērbties. Divvientulība – vai tā ir vientulība, ko bauda abi kopā? Bet varbūt stāvoklis, kad divi cilvēki ir kopā, bet vienalga vientuļi? Un tad sekss starp diviem vientuļiem cilvēkiem nekļūst par mīlestību. Mīlestībai vajadzētu kaut ko vairāk nekā naudu un erekciju. Divvientulības baudīšana jau nav nekas slikts un nopeļams, jo nekur nav aizliegts nodarboties ar seksu, atrodoties nomaļā vietā savā automašīnā. Bet kārtības sargiem vēl nebija laiks doties projām, jo vajadzēja arī saprast, kas notiek ar sievieti un kāds ir viņas skatījums uz situāciju. Varbūt sieviete tiek turēta ar varu vai notiek noziegums. Kādreiz pietika ar to, ka varēja uzzināt tikai vīrieša viedokli par situāciju, lai viss kļūtu skaidrs. Tagad, paldies Dievam, ir citādāk. "No automašīnas izkāpa arī sieviete, kura jau bija vairākkārtīgi nonākusi policijas redzeslokā saistībā ar prostitūcijas pārkāpumiem." Sieviete neziņoja par izvarošanu, bija pilngadīga, tātad policijas darbinieki varēja doties tālāk un apsekot citas nomaļas vietas un aizdomīgas automašīnas, jo šeit viņu palīdzība nebija nepieciešama. Tomēr ne. "Policisti vīrietim paskaidroja, ka sieviete viņiem labi zināma, un aicināja sniegt patiesu liecību par notikušo." No tā, ka policistiem sieviete ir labi zināma, nekas neizriet. Arī šie policisti, iespējams, kādam ir labi zināmi. Prezumpcija ir dīvains vārds, bet stigmatizēšana ir reāla lieta.
Interesanti ir arī tas, kādā veidā policisti aicināja vīrieti sniegt patieso liecību. Skaidrs, ka viņi neteica: "Sniedziet patieso liecību, jo iepriekšēja mums nepatīk." Viņi teica kaut kādus vārdus, argumentēja, kaut ko skaidroja. Ko tieši viņi teica? Šī sieviete ir prostitūta, un mēs viņai gribam sarakstīt protokolu. Mēs zinām, ka tu stājies ar viņu divvientulības attiecībās un… Varbūt viņi pateica, ka arī vīrietim tiks izrakstīts protokols. Par to pašu sīko huligānismu, jo viņš publiskā vietā bija nodarbojies ar seksu, un to varēja ieraudzīt kāds bērns sēņotājs (vai ogotājs – kas nu tur maijā mežos aug). Varbūt viņš ir precēts vīrs, un, neskatoties uz to, ka pati prostitūcija patriarhālā sabiedrībā ir tradicionāla vērtība, jo atbilst vīriešu "poligāmajai" dabai, realitātē sievietēm, kuras atrodas oficiālās attiecībās ar vīriešiem, tādi sakari nepatīk, un tieši prostituētās sievietes tiek uzskatītas par vainīgām tādos sakaros. Bieži vien sievietes oficiālajās attiecībās par tādiem sakariem nezina vai negrib zināt, bet, ja uzzina, tad ir nepatīkami, un vīrieši cenšas tos slēpt. (Izņemot dažus, kuri, šķiet, lepojas ar savu "godīgumu" un to, ka nemelo sievai par savām mīļākām un ārlaulības bērniem. "Es esmu tāds, kāds esmu!") Un, ja vīrietim, kas pieķerts ar prostitūtu, pateiktu, ka par to uzzinās viņa sieva, viņš aizdomātos, ko teikt. Varbūt arī klients aprakstītajā notikumā nezināja, ka praksē sods paredzēts tikai pakalpojumu sniedzējam, bet klientam (pēc biznesa principiem) vienmēr ir taisnība. Un pēc neliela spiediena (vai varbūt skaidrojuma, ka viņam kā klientam nekas nedraud) draudzene kļuva par prostitūtu. "Pārrunu laikā kungs atzinās, ka piebraucis pie prostitūtas un abi vienojušies par attiecīgu samaksu stāties dzimumattiecībās." Divvientulība kļuva par dzimumattiecībām, sieviete par prostitūtu, bet vīrietis par zaķpastalu. Pēc būtības man liekas, ka šis notikums demonstrē visas "spēcīgā" dzimuma spējas: drosmi, prātu, zināšanas. Cik viegli tos večus salauzt! No vienas puses, ja viņam ir sieva vai draudzene, viņš krāpj sievu vai draudzeni, no otras puses, viņš nodod sievieti, ar kuru tik tikko stājies dzimumattiecībās. Īsts vīrietis? Kuram var uzticēties, uz kuru var paļauties. Kaut kādi tie vīrieši nav īstie. Bet varbūt jau viss pareizi – varbūt prostituētā sieviete viņam ir netīra mauka, padauza, kājstarpes caurums vīrieša apmierināšanai, lelle, gaļas gabals. Un nekādi cilvēciskie standarti uz to neattiecas. Jo patiesībā viss, ko viņam vajadzētu pateikt: "Sorry, veči, es nezinu, kādā veidā sieviete jums ir labi zināma, bet mums viss bija mīlestības dēļ." Skaidrs, viņa gadījumā mīlestības uz seksu dēļ, bet vismaz. Policijas darbinieki neko nevarētu izdarīt. Šajā reizē prostitūcijas pārkāpšanas noteikumi netiktu fiksēti. Vēl viena ielasmeita netiktu sodīta un viens punktiņš pazustu no atskaites. "Arī sieviete apstiprināja, ka klientam sniegusi seksuāla rakstura pakalpojumu sabiedriskā vietā." Saprotams, ja vīrietis ir salūzis, kas atiek sievietei? "Likums paredz, ka par prostitūcijas pakalpojumu sniegšanu vietā, kur tas nav atļauts, personai uzliek naudas sodu no 350 līdz 700 eiro." Grīziņkalnā mēs uzzinājām, ka sieviete sniedza seksuāla rakstura pakalpojumus par 20 eiro. Šoreiz tāda informācija nav pieminēta, tikai sods. Pēc Grīziņkalnā tarifa, lai atmaksātu soda minimālo daļu, vajadzētu apkalpot 17,5 vīriešus. Interesanta ekonomika un ļoti ienesīgs bizness, zelta kalni.
Tāpat notikuma aprakstā var redzēt, ka notikuma pierādīšana balstās tikai uz personu atzīšanos, jo citu pierādījumu nav. "Pārrunu laikā kungs atzinās, ka piebraucis pie prostitūtas un abi vienojušies par attiecīgu samaksu stāties dzimumattiecībās", un tad "arī sieviete apstiprināja, ka klientam sniegusi seksuāla rakstura pakalpojumu sabiedriskā vietā". Kas notiktu, ja viņi neatzītos? Nekas. Mēs te brīvprātīgi to darām, vienkārši viņš grib mani. Bet, ja sieviete noliegtu, tad vīrieša vārds pret sievietes vārdu? Vai pietiktu ar vīrieša vārdu? Vai pietiktu ar to, ka sieviete policistiem ir labi zināma? Interesanti, vai vīrietis liecinātu pret sievieti, ja vienlaikus tā būtu arī liecība pret sevi pašu? Man tādas pārliecības nav. Un, ja policistiem izdodas tagad dabūt "atzīšanos", lai sauktu pie atbildības sievieti, vai tas izdosies, lai sauktu pie atbildības arī vīriešus?
Lūk, tāds ir stāsts. Attieksme. Spēja atbalstīt citu. Iespējams, citi vīrieši teica: "Sorry, puiši, bet tā nav jūsu darīšana." Un viss. Ja tādi gadījumi ir bijuši, mēs par to zināt nevaram, jo policija par tiem nestāsta.
2. stāsts: Klienta palikšana
Policija dara savu darbu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir pants par prostitūcijas ierobežošanu pārkāpšanu. Par šī panta pārkāpšanu praksē pie atbildības sauc tikai pakalpojuma sniedzēju. Klientus pie atbildības nesauc [1]. Pagaidām. Sagatavotais likumprojekts paredz abu pušu saukšanu pie atbildības. Kā tādā gadījumā izskatīsies policijas ziņa? Notikumu apraksts nemainīsies, mainīsies policijas darba rezultāts.
"Pašvaldības policisti Dārziņos pakalpojuma sniegšanas laikā pieķer personas, kuras nodarbojas ar prostitūciju un izmanto prostitūciju.
Pārrunu laikā kungs atzinās, ka piebraucis pie prostitūtas un abi vienojušies par attiecīgu samaksu stāties dzimumattiecībās. Arī sieviete apstiprināja, ka klientam sniegusi seksuāla rakstura pakalpojumu sabiedriskā vietā. Likums paredz, ka par nodarbošanos ar prostitūciju vai prostitūcijas izmantošanu, ja šīs darbības tiek veiktas ārpus atļautajām vietām, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no trīsdesmit līdz divi simti naudas soda vienībām (150 līdz 1000 euro)."
Likuma redakcija, kas patlaban tiek saskaņota un virzīta uz Saeimu, paredz soda simetriju. Par prostitūcijas ierobežojumu pārkāpšanu pie atbildības vajadzēs saukt abas iesaistītas puses. Latvijai tas ir progress. Kādam varbūt liekas, ka tāds likums ir kalngals mūsu izpratnei par prostitūciju, tās būtību un nosacījumiem, bet es ceru, ka šis likums būs tikai pakāpiens un nākamais solis būs tikai klienta sodīšanas modelis. Bet nonākšana līdz šim modelim, ņemot vērā sabiedrības izpratni par dzimumu lomām un dzimumu tiesībām, kā arī izpratni par prostitūciju kā sievietes pazemošanas un izmantošanas mehānismu, Latvijā, kurā pat Tieslietu ministrija oficiālā līmenī demonstrē mizogīniju, bloķējot Stambulas konvencijas ratifikāciju [2], ir grūts un ilgs ceļš. Un piedāvātā likumprojekta redakcija ir viens no šī ceļa posmiem.
Pēc likumprojekta pieņemšanas būs iespēja paskatīties uz policijas darba efektivitāti, jo vajadzēs tvarstīt ne tikai viņas, bet arī viņus. Pat ja Rīgas pašvaldības policijas darbinieki pārzina nomaļas vietas, aizdomīgas automašīnas un prostituētās sievietes, pat ja viņi prot dabūt no cilvēkiem patiesu liecību, vienkārši parunājot ar tiem, iespējams, mūs gaida krass prostitūcijas noteikumu pārkāpšanas sodu samazinājums, kas demonstrēs to, ka problēma nav pašā pārkāpumā, bet tieši iespējā sodīt sievieti.
Problēmas ar sodīšanu var parādīties arī tādēļ, ka gļēvie klienti, kuriem nebija nekādas grūtības nospļauties par viņu izmantotajām sievietēm un atzīties, kad tos nesodīja, tagad sāks vairāk domāt ne tikai par savu dzimumlocekli, bet arī par savu ādu. Mainīsies viņu retorika. Tagad neviens policists tiem neiestāstīs par patiesām liecībām. Man liekas, visas prostituētās sievietes kļūs viņiem par "karalienēm", viņi teiks policistiem: "Sorry, virsniek, mums te ir liela un gaiša mīlestība, jūsu aizdomas ir aizvainojošas."
Starp citu, Lietuvā ar šādu likumā ietverto "taisnīgo pieeju" ir grūtības. Tur pie atbildības var saukt abas puses, tomēr praksē uz 500 sodītām prostitūtām pie atbildības saukti tikai 10 vīrieši. Es nesaprotu, kur izgaist vīrieši. Vai prostituētās sievietes piedāvā pakalpojumus citām prostituētām sievietēm?
Prostitūcijas likumam, pirms tā gala pieņemšanas, vajadzēs tikt apstiprinātam noteiktās instancēs, un, zinot Latvijas politiskās dzīves noteikumus, ar to var notikt dažādas lietas. Klientu sodīšanas modelim ir daudz ienaidnieku, iespējams, tik daudz, cik prostitūcijas aizstāvju. Saeimā balsošana par šo likumu būs īpaša, jo liks deputātiem teikt savu "jā" vai "nē" klientu sodīšanai. Un klienti jau negribēs, lai viņus soda. Tādā veidā balsošanas rezultāti vai priekšlikumi pamainīt likumprojektu, lai nebūtu sodīšanas simetrijas, vai vēlme pasargāt klientus, kā arī prostitūcijas kā institūta pasargāšana demonstrēs ne tikai deputātu nostāju šajā jautājumā, bet arī praksi. Tikai pēc likumprojekta pieņemšanas mums būs pieejams likuma gala variants, ar kuru policija pamatos savu darbību. Tad būs iespējams novērtēt to pilnībā.
3. stāsts: Sievietes izgaišana
Manuprāt prostitūcija ir ļaunums, bet prostituētās sievietes ir upuri. Prostitūcijas institūtam ir daudz advokātu, gan vīriešu, gan sieviešu vidū, gan pasaulē, gan Latvijā. Vairākās valstīs prostitūcija nav aizliegta, bet tiek sodīti prostituēto sieviešu klienti [3]. Es ceru, ka agrāk vai vēlāk Latvija izvēlēsies klientu sodīšanas ceļu, kur pie tādiem pašiem nosacījumiem (kā šajā stāstā) soda slogs tiks uzlikts uz klienta pleciem. Patlaban tāda likuma iespējamība daudzos izsauc šaubas. Piemēram, Iekšlietu ministrija norāda: "Saistībā ar "Zviedrijas modeļa" ieviešanu Latvijā Iekšlietu ministrija atkārtoti norāda, ka pastāv bažas, ka šajā gadījumā, ievērojot Latvijas situāciju, personas, kuras nodarbojas ar prostitūciju, nevēlēsies sadarboties ar policiju un prostitūcija kļūs latenta." Parādās arī jautājums: "Kā būs iespējams noķert klientu un pierādīt viņa vainu?" Man liekas, tāpat kā tagad. Kad noķer prostituēto sievieti, viņas vainu kaut kā sanāk pierādīt. Un kaut kāds vīrietis viņai blakus ir. Tikai vajadzēs sodīt nevis sievieti, bet gan vīrieti, kurš izmanto sievieti un uztur prostitūcijas institūtu. Varbūt patlaban virzītais likumprojekts, ja tas tiks pieņemts, iemācīs policijas darbiniekus saukt pie atbildības ne tikai sievietes, bet arī klientus vīriešus. Un tas dos iespēju nākotnē nomaļās vietās meklēt aizdomīgos transportlīdzekļus, lai dabūtu rokā klientus. Ziņa par notikumiem tad izskatītos šādi:
"Pašvaldības policisti Dārziņos pakalpojuma sniegšanas laikā pieķer prostituētās sievietes klientu.
26. maijā neilgi pēc pulksten 18.00 Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes darbinieki, patrulējot Dārziņos, pamanīja nomaļā vietā novietotu gaišas krāsas "Ford" automašīnu. Piebraucot tuvāk aizdomīgam transportlīdzeklim, uz tā aizmugurējā sēdekļa pamanīts kāds iekarsis pārītis. Sieviete, ieraugot policistus, paķēra drēbes un mēģināja ātri apģērbties. Brīdi vēlāk kundze izkāpa no automašīnas un likumsargiem paskaidroja, ka satikusi savu draugu un abi nolēmuši aizbraukt uz nomaļāku vietu, lai baudītu divvientulību. No automašīnas izkāpa arī vīrietis, kurš jau bija vairākkārtīgi nonācis policijas redzeslokā saistībā ar prostitūcijas pārkāpumiem. Policisti sievietei paskaidroja, ka vīrietis viņiem labi zināms, un aicināja sniegt patiesu liecību par notikušo. Pārrunu laikā kundze atzinās, ka vīrietis piebraucis pie viņas un abi vienojušies par attiecīgu samaksu stāties dzimumattiecībās. Arī vīrietis apstiprināja, ka saņēmis seksuāla rakstura pakalpojumu sabiedriskā vietā. Likums paredz, ka par prostitūcijas pakalpojumu saņemšanu klientam uzliek naudas sodu no 350 līdz 700 eiro."
[1] Es gan nesaprotu, kādēļ gan Tieslietu ministrija 2013. gadā, gan Iekšlietu ministrija 2017. gadā skaidro, ka klientu sodīt var. "Jau šobrīd tiesiskais regulējums neparedz, ka pie administratīvās atbildības sauc tikai personas, kuras nodarbojas ar prostitūciju, proti, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.4 pantu administratīvā atbildība ir paredzēta par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu un minētā norma vienlīdz ir attiecināma gan uz personu, kura nodarbojas ar prostitūciju, gan persona, kura izmanto prostitūciju. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.4 pantam ir blanketa dispozīcija, kas satur norādi uz tiesību normām, kas atrodas citā normatīvajā aktā, kurā arī ir attiecīgā noteikuma izklāsts, līdz ar to, lai personas darbībās (bezdarbībā) konstatētu administratīvā pārkāpuma sastāvu, nepieciešams konstatēt attiecīgajos noteikumos ietverto prasību pārkāpumu. Līdz ar to jau šobrīd konstatējot personas, kura izmanto prostitūciju, darbībās Noteikumos ietverto prasību pārkāpumu, persona, kura izmanto prostitūciju, var tikt saukta pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.4 pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu." Likumprojekta "Prostitūcijas ierobežošanas likums" anotācija. Izskatās, ka teorija stipri atšķiras no prakses, bet brīnīties par to nevajadzētu.
[2] Mana izpratnē Stambulas konvencija ir sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības lakmusa papīrs. Bez Stambulas konvencijas ratifikācijas visas sarunas par sieviešu tiesību ievērošanu ir tikai tukša runāšana un liekulība.
[3] Zviedrija, Norvēģija, Islande, Ziemeļīrija, Kanāda, Francija.
6