100 miljoni ķīniešu vaboļu kāpnēs uz
elli,
nāciet iedzert ar mani,
pakasiet manu muguru kopā ar mani;
istaba piemēslota,
pa grīdu mētājas dzeltenas 3
nedēļas vecas avīzes, pudeļu vāciņi,
sarkans zīmulis, tualetes papīra
gabals, visvisādīgas
drazas;
mušas krīt man uz nerviem, un tikmēr
saldējummeitenes staigā gar manu logu;
naktī es guļu, mēģinu gulēt
starp smirdošiem netīras veļas kalniem;
spoki izlien no kaktiem,
spēlē ar manu prātu neķītras spēles,
ļaunas spēles, šausmīgas spēles;
no rīta uz palaga asinis —
augonis plīsis uz
muguras.
es velku kreklu, kas skrāpē man
muguru, pretīgā skranda,
un velku bikses, kas iegraužas
kājstarpē, un pastkastē
(starp citiem draudiem) atrodu šo:
”Dārgais mister Bukovski!
Mēs labprāt saņemtu vēl kādus Jūsu dzejoļus
varbūtējai publicēšanai mūsu universitātes
žurnālā Jaunākā dzeja.
Kā Jums sokas?”
Atdzejojis Jānis Elsbergs
0