Pagājušajā nedēļas nogalē notika rakstnieces Ingas Žoludes trešās grāmatas, romāna "Sarkanie bērni" atklāšana. Romāns ir mecenāta Raimonda Gerkena un Latvijas Rakstnieku savienības 2011. gada latviešu oriģinālo romānu konkursa laureāts. Rakstnieces debijas romāns "Silta zeme" iznāca 2008. gadā. Par otro grāmatu — 2010. gadā izdoto stāstu krājumu "Mierinājums Ādama kokam" — autore saņēmusi 2011. gada Eiropas Savienības balvu literatūrā. Aicinājām Ingu uz sarunu par rakstniecību:
"Jo cik tad mēs varam savā dzīvē izdzīvot? Dažreiz liekas, ka dzīve ir aizgājusi pilnīgi nepareizā virzienā un nekas nenotiek, es tikai dzīvoju, lai izdzīvotu, un strādāju, lai izdzīvotu, nekas nenotiek, un es gribētu to un šo, un vēl kaut ko. Literatūrā to var izdzīvot un bieži saprast, ka nemaz jau tas nav tas, ko gribētos. Tā ārējā čaula, tā ikdiena, tas jau nav nekas, tas jau nekas nav.
Nezinu, no kurienes nāk teksts, negribu simtprocentīgi apgalvot, ka tas viss ir mans, ka tas pieder man, ka tas ir mans teksts, mans intelektuālais īpašums. Es par to nebūtu tik droša.
Es nepazīstu nevienu rakstnieku, kurš varētu apgalvot, ka viņam ir ideāla rakstnieka dzīve.”
0