Recenzija
04.02.2014

Nenopietnie septiņpadsmit

Komentē
3
Saglabā

Par Fransuā Ozona filmu "Jauna un brīnišķīga", 2013

Viens no kritērijiem, ko nereti pielāgojam kino vai mākslai kopumā, ir ticamība. Visbiežāk šo grūti definējamo lielumu piesaucam tad, kad tā trūkst, kad darbā vērojamas pretrunas vai neskaidrības. Prasmīga autora vadīti, esam gatavi noticēt situācijām, kam ikdienas loģika pretojas, taču, sajūtot, ka mūs bezmērķīgi māna vai cenšas uzspiest liekas detaļas, sadusmojamies un pārstājam ticēt pat pierastajam. Režisors Fransuā Ozons ir viens no autoriem, kam izdodas ievest un noturēt skatītāju visdīvainākajās vietās (piemēram, absurdajā ģimenes modelī filmā "Sitcom"), turklāt saglabājot ironisku distanci – pēc Ozona filmu noskatīšanās skatītājs ir spiests prātā pārlikt, kur sekojis stāstā "dabiski" iederīgai notikumu gaitai, kur režisors, pie sevis smīnēdams, ievilinājis viņu klišeju labirintos. Patiesību sakot, šāds nošķīrums autora stila dēļ nemaz nav iespējams, tādēļ skatītājam atliek vien noraustīt plecus un pasmieties kopā ar autoru.

Jaunākais franču režisora veikums ir Kannu "Zelta palmas zaram" nominētā filma "Jauna un brīnišķīga", kas vēsta par septiņpadsmitgadīgu meiteni, kura slepus sāk nodarboties ar prostitūciju. Ozona filmu uzmanības centrā nereti ir varonis un viņa pašrealizācija, kas nonāk īpatnējās attiecībās ne tikai ar attēlotās sabiedrības priekšstatiem, bet arī pašu realitāti – piemēram, filmā "Enģelis" jaunā rakstniece Endžela raksta visai banāli rožainus, no pašas piedzīvotā attālinātus stāstus un cieš, kad neizdodas izveidot dzīvi līdzīgu sarakstītajam. Par spīti smagajai pusaudžu prostitūcijas tēmai arī "jaunā un brīnišķīgā" Izabella ieņem aktīvu lomu notiekošajā, un skatītājs īsti nespēj viņu uztvert par upuri.

Filma ir sadalīta četrās daļās atbilstoši gadalaikiem. Vasara pie jūras radu un ģimenes draugu lokā ir brīdis, kad Izabella sāk izbaudīt savu ķermeni un just, kā viņas jaunības un skaistuma pievilkšanas spēks iedarbojas uz citiem. Taču tas viss ir nedaudz garlaicīgi, randiņi un ballītes, un vecāku viszinīgie komentāri. Naktī jūras krastā, kad meitene zaudē nevainību (vārds "zaudē" gan šai varonei ir neiederīgi nostalģisks), Izabella raugās uz sevi no malas. Vizuāli kadrs, kur Izabella reizē atrodas seksuālā aktā un blakus, neizpratnē un gandrīz kaunā vērojot ar sevi notiekošo, šķiet daudz "perversāks", "nepareizāks" par turpmāk filmā skatāmajām prostitūcijas ainām. Tas nu ir nodarīts, pārnākusi no pludmales, viņa lietišķi paziņo par notikušo mazajam brālim.

Rudenī Izabella ir atgriezusies Parīzē un viesnīcu numuriņos tiekas ar svešiem vīriešiem. To, kā tieši Izabella sākusi nodarboties ar prostitūciju, skatītājs saprot tikai filmas beigās (ja vien nav vērīgs uz agrākiem  mājieniem), bet jautājums "kāpēc" nav atbildams pat režisoram, kurš saka, ka paša varone viņam ir mistērija. Nekā pārsteidzoša – 2012. gadā iznākušajā filmā "Mājā" Ozons iekļāva dialogu, kur literatūras pasniedzējs stāsta studentam par dižu autoru prasmi atturēties no savu varoņu izsmiešanas vai nosodījuma. Ozons necenšas Izabellu tiesāt (t.i., attaisnot viņas rīcību, vērtējot to kā attaisnojumu prasošu), viņš ar interesi vēro savu varoni, kad viņa atnāk uz tikšanos mātes (Žeraldīnes Paijas) blūzē, melo par savu vecumu un pēc dzimumsakaru epizodes iestīvējas džinsa biksēs un atgūst nedaudz nevīžīga, mīlīgi naiva tīņa izskatu.

Pārejas vecums padara Izabellu ļoti intriģējošu un mainīgu, turklāt aktrisei Marinai Vaktai padodas atainot gan trauslumu, neveiklību un pusaudža īgnumu, gan briestošu spēku un viltību. Literatūras stundā Izabella spriež par septiņpadsimtgadīgu jauniešu nenopietnību Rembo dzejolī, bet pēc skolas viņa metas gultā ar svešiniekiem un piekrīt reizēm pat ļoti pazemojošai lomai. Un ne jau tāpēc, lai pēc akta nopūstos un apņēmīgi paskatītos uz žūksnīti, kas atlikts, teiksim, brāļa operācijai vai ceļojumam uz Ameriku. Sapelnītais bezmērķīgi mētājas skapī noslēptā kosmētikas maciņā. Vēlāk Izabella teiks, ka prasīt naudu bijis, nu, varbūt tradicionālāk. Nokārtotas saistības, un viņu liek mierā. Vairāk viņu interesējusi pati pieredze. Apzināties savas pievilcības spēku, naudas vērtību, varbūt beidzot bez citu norādījumiem izpētīt pašu aktu. Bet varbūt pavisam ko citu.

Iestājoties ziemai, meitenes dubultā dzīve skarbā veidā tiek atklāta, un pēc policijas norādījumiem viņa apmeklē terapeitu, kam stāsta par attiecībām ar tēvu un patēvu. Izabellas un patēva (Frederiks Pjero) attiecības ir sarežģītas no filmas sākuma un ieskicē potenciālu scenāriju par lolitu – abi ik pa brīdim pieķer viens otru kailu, un kādā brīdī Izabella ar vīrieti sāk koķetu sarunu pie televizora, saniknojot savu māti. Abu attiecības atkal pieņem "vecāka – bērna" formu savdabīgi neveiklajā brīdī, kad, aicinot audžubērnus brokastīs, vīrietis dzird nepārprotamas skaņas no to istabām.

Visi viegli aizskartie stāsti un nojaušamās varbūtības padara Ozona filmu smalku un piesātinātu, turklāt personāžu attiecības uz ekrāna it kā jautā skatītājam – ko tu vispār zini par cilvēkiem? Viņi uzticas, uztic un velta kādam lielu daļu savas dzīves, bet pārmaiņu priekšā atkal kļūt par svešiniekiem. Māsa un brālis pārstāj viens otram atklāt sīkākos noslēpumus un attālinās, kad meklē savu seksuālo identitāti. Māte, atklājusi meitas slepeno dzīvi, vairs nespēj sacīt, ka "zina, kā tas ir – būt par pusaudzi", nezina, kā ar viņu sarunāties, ko drīkst prasīt un atļaut.

Un tomēr – tiekšanās pēc tuvuma liek meklēt jaunus veidus, kā pieņemt otru ar visu viņa savādo pasauli. Sieva uzmeklē prostitūtu, ko apmeklējis mirušais vīrs, lai tuvotos viņa pēdējā mirkļa sajūtām, pēdējai kaislībai. Māsa un brālis atkal atrod kopīgu valodu, kad abiem jau ir randiņu pieredze. Un māte – māte atrod veidu, kā mīlēt savus bērnus pēc visām viņu vājprātīgajām izdarībām. Taču ar to jau nekas nebeidzas.

Tēmas

Ieva Viese-Vigula

Ieva Viese-Vigula ir beigusi Audiovizuālās kultūras un Kultūras teorijas programmas Latvijas Kultūras akadēmijā. Dzīvo Rīgā, lēnām strādā pie grāmatas par Rozi Stiebru un Ansi Bērziņu.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!