Komentārs
20.04.2015

Nelaime un tās dubultnieki

Komentē
10

Pagājušajā ceturtdienā zvaigznes bija izkārtojušās visai zīmīgi. Šajā dienā, kā zināms, Latvijas Republikas Saeima pirmoreiz savā vēsturē piedzīvoja interesantu kāzusu: krimināllietā apsūdzēts deputāts atsakās pamest Saeimas plenārsēžu zāli, tādēļ parlamenta sēde tiek atcelta. Taču šajā pašā dienā un laikā man iegadījās mazliet paskatīties Artusa Kaimiņa "Suņu būdas" neseno sēriju, kurā piedalījās Jānis Domburs. Šeit nebūs runa par viņa personību vai profesionālajām kvalitātēm. Īsumā, lai pie tā vairs neatgrieztos: Domburs ir patīkams cilvēks un labs žurnālists. Jau 25 gadu garumā ir bijis cieši klāt Latvijas politiskās žurnālistikas tapšanai ar visām tās sekmēm un neveiksmēm, tādēļ var kalpot par tās simbolu un spilgtāko iemiesojumu. Taču raidījumā (precīzāk, tajās epizodēs, kurās Artuss Kaimiņš uz viņu nebļāva, nepārtrauca un nelaida savus džinglus) Domburs uzrunāja kādu lietu, kura interesantā kārtā rezonēja ar tās dienas piedzīvojumiem Saeimā. Proti, tika teikts aptuveni sekojošais: Domburs kā politisks žurnālists jēgu savam darbam visskaidrāk saprotot tajos mirkļos, kad kādā Vecrīgas kafejnīcā, tā ap diviem naktī, pie viņa ne pārāk augstā reibuma pakāpē vēršas nepazīstami cilvēki ar savu sāpi: nu, kāpēc mums Latvijā iet tik s**īgi? Un tāpēc, lai noskaidrotu, "kādēļ ir nelaime valstī", ir nepieciešama laba žurnālistika, kas atmasko elites sazvērestības un valsts nelaimju cēloņus.

Atzīšos, arī man ir pazīstama šī pieredze un arī pilnībā saprotama Dombura reakcija uz to. Taču mans priekšlikums šādās situācijās ir doties soli tālāk un sarunas gaitā tomēr pavaicāt interesentam – bet tu pats par ko balsoji pēdējās vēlēšanās? Atceros, krievu satīriķis Viktors Šenderovičs stāstīja līdzīgu gadījumu no savas pieredzes vēl no 2000. gadu sākuma, kuru atstāstīšu, lai pie mums Latvijā nevienu neaizvainotu. Gribot salabot mašīnu, viņš devies uz kādu autoservisu – tādu normālu tautas servisu, precīzāk, garāžu, kur līdzās mašīnu remontēšanai notiek arī nemitīgs tusiņš ar dažādu cēlu dzērienu izdali starp servisa apmeklētājiem un darbiniekiem. Īsi sakot, jūs sapratāt. Un, Šenderoviča pazīstamās sejas dēļ, draudzīgā servisa publika pie viņa ir vērsusies ar līdzīgu jautājumu – nu, kāpēc mums Krievijā ir tik slikti? Pēc dažu vārdu pārmīšanas atskanējis pretjautājums: bet tu pats par ko balsoji Valsts domes vēlēšanās? Tā nu noskaidrotas sešu sarunas biedru "elektorālās preferences": trīs par komunistiem, divi par Žirinovski, viens par "Vienoto Krieviju". Un te nu ir vietā jautājums: un pēc visa tā jūs man vaicājat, kādēļ mums iet tik slikti? Salīdzinot ar to, kā jūs balsojat, mums iet pat ļoti labi!

Īsi sakot, tas ir jautājums par simetriju. Protams, var un vajag meklēt sazvērestības. To var darīt arī tā, kā to dara Domburs un Antra Cilinska savā nesenajā filmā "4. maija republika", kur tiek sniegta atbilde uz sakrālo jautājumu par "nelaimi valstī". Proti, saskaņā ar šo filmu "nelaime valstī" ir tādēļ, ka visi Latvijas valdību vadītāji faktiski ir strādājuši oligarhu, nevis Latvijas valsts un tautas interesēs. Pieņemsim, ka tā. Bet varbūt nevajadzētu aizmirst, ka arī pašiem cilvēkiem demokrātiskā iekārtā ir jābūt kaut kādai atbildībai par notiekošo. Piedošanu, Saeimas deputātus, kas ālējas dzērumā, vilto ienākumu deklarācijas vai nodarbojas ar parlamenta sēžu sabotāžu, nav amatā iecēlis neviens oligarhs, ļaunprātīgs shēmotājs vai Kremlis. Tos, patīk vai ne, ir ievēlējusi Latvijas tauta.

Šo elementāro faktu varbūt žurnālistiem nevajadzētu tautai noklusēt, aizgūtnēm vingrinoties daļēji patiesu, daļēji sagudrotu sazvērestības teoriju vērpšanā. Tas diemžēl rada demokrātijai bīstamo ilūziju, ka pilsonis ne par ko neatbild, ka var balsot, vienalga, kā, jo beigās visu vienalga izlems kaut kādi pelēki kungi Mākoņos, Puzē vai kādā vēstniecībā. Tad nu arī mēs saņemam parlamentā to, ko saņemam. Ļoti var būt, ka elite tiešām ir tā mūsu īstā "nelaime valstī". Bet tā noteikti nav vienīgā nelaime.

Tēmas

Ivars Ijabs

Ivars Ijabs ir latviešu politikas zinātnieks un publicists. Skeptisks liberālis ar "mūžīgā doktoranda" psiholoģiju. Izglītība: autodidakts. Partijas piederība: nav. 2019. gadā paziņojis par lēmumu kan...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
10

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!