¼ Literatūra
19.05.2011

Negodīgs latviešu prozists

Komentē
0
Saglabā
Es rakstu lasīšanai vismaz otrreiz.
Kas prot uzreiz otro, pirmo var izlaist.
(V.Felsbergs)


Autoru, kaislīgu īsprozas baudītāju, rakstīt savulaik pamudinājusi vienkārša atskārsme: tā viļ. Pat sākumā nedodot cerību. Ja tomēr, tad beigās to sagraujot. Ar retiem izņēmumiem. Lasītājam sagādā prieku atklāt, ka autors raksta tāpat, kā rakstītu lasītājs, ja būtu autors : šis literatūras apskatnieka Gunta Bereļa definētais prieks Felsbergam vienādiņ iet secen, tāpēc viņš ķēries pie rakstīšanas pats. Sev un tādam pašam lasītājam. Ko aizrauj dzīva ideja, dzelžaina loģika, filigrānas nianses, aiz pateiktiem vārdiem nepateikti... Un likumsakarīgs atrisinājums – negaidīts līdz pēdējam brīdim. Vai vēl nākamajam. Vai vairāki. Un, protams, humors, kas latviešu literatūrā vispār ir retums, bet Felsberga izpildījumā – pilnīgi endēms, pa kārajam zobam vien asprātīgo minoritātei.

Raksta maz. Tikai retus izņēmumus. Kopš 1992.gada publicējies tādos izdevumos kā Literatūra un Māksla, Diena un Nakts, Liesma un Laterna, Karogs un Vokrug Sveta. Pēdējā laikā Felsberga noveles daudz bijušas lasāmas Patiesajā Dzīvē (ļoti atbilstoši izdevuma nosaukumam), kā arī plūkušas laurus interneta stāstu konkursos.

Vislabprātāk viņš uzturas teritorijās, kur godīgs latviešu prozists kāju nesper, tā Felsberga pirmā krājuma Nemiers (1994) tematisko svaigumu raksturo G.Berelis, nepaliekot vienaldzīgs arī pret formu:  nevis tas, ko tu apraksti, ir svarīgākais, bet gan tas, kā tu to dari, jo arī šajā ziņā autoram nav līdzinieka ne pašmājās, ne svešumā. Pauls Bankovskis gan apgalvo, ka mūsu kultūrā viss notiekot ar simtgadu nobīdi, pat erotiska literatūra vēl latviski neesot radīta. Bet latvietis jau vienmēr redz zīli cita kokā, ne medni savā rokā.

Edgars Po par oriģinalitāti saka: Tas, kurš noniecina šo acīmredzamo un viegli gūstamo intereses pamatu, maldina pats sevi. Tomēr pirms 165 gadiem paustajā viedoklī laiks ieviesis būtisku korekciju: par viegli gūstamu gan to vairs nenosauksi. Kas, savukārt, šīs kvalitātes vērtību dara vēl jo acīmredzamāku, jo nespēja vairs atrast priekšgājēju vēl neapseglotu pegazu noved pie pašmērķīgas oriģinalitātes par katru cenu, un bieži šī cena ir... daiļdarbs.

Felsbergs daiļdarbos nenorēķinās: pamats tiek noslogots tieši ar tiem. Autora objektīvās īstenības fiksācijas jeb subjektīvā viedokļa atklāsmes oriģinālā jeb klasiskā metode jeb rezultāts ir likumsakarība jeb paradokss. Dažādi recenzenti viņa sacerējumus dēvējuši gan par reālpsiholoģiju, gan dzīves kserokopiju, gan filozofiju, gan scenāriju videofilmām, gan erotiku, pat pornogrāfiju… Un daļa taisnības ir visiem, jo teksts – patiešām ietilpīgs. Piemēram, piecus nelaiķus četrpadsmit stāstos vērtē kā miroņus – kaudzēm, steriem, kubikmetriem. Jo pat kāmīša bojāeja Felsberga novelē (Ala) ir emocionāli un ētiski nesaudzīgāka par holivudisku apokalipsi, ko bauda ar bērniem vakariņās. Nāve un ciešanas, izklaidējošas popkultūrā un metaforiskas snobkultūrā, nekad nevar būt tādas dzīvē jeb Felsberga daiļradē. Un otrādi: skaistais, piemēram, mīlestība, viņa prozā ir poēzija kā dzīvē, nevis misija vai karš kā literatūrā. Lasītājam, kas tekstā meklē atslodzi no dzīves, šis nebūs īstais: dzīve no tā burtiski uzbrūk. Bieži vien nepatīkami. Vai gluži otrādi – nelūgti patīkami, sak, varēja būt, bet nebij...

Gan traģiskas, gan dzīvi apliecinošas tēmas risinot, autors intīmi uzrunā domājoši jūtošu lasītāju – lai izaicinātu, aizskartu, sajūsminātu, pārliecinātu, apvemdinātu, paliktu prātā un sirdī, rosinātu piekrist, oponēt, mīlēt vai nīst. Kā jau padomjlaika produktam Felsbergam piemīt zināms misionārisms: daiļdarba pamatā ir ideja, ko atklāj saturs, kuru slēpj forma. Viņa daiļrade ir dziļi tradicionāla, kaut provokatīva… kas gan arī ir tradicionāli – labai literatūrai. Rakstniekam jābūt soli priekšā sava laikmeta apziņai: šāda mūsdienās mazlietota tēze bija aksioma, kad autors veidojās kā personība, un joprojām nesaskata tajā nekā slikta. Piemēram, humānā ass, ap kuru reiz vientuļš griezās kāds, Bereļa vārdiem, visnotaļ hamletisks tips, septiņus gadus pēc pirmpublikācijas (Šoseja) nofiksēta Latvijas likumos – un vēl pēc dekādes jau, smagi čīkstot, ap to iegriežas veselas tautas: te latvieši, te kataloņi…

Felsberga noveles trāpa tālu pāri latviešu mūsdienu literārās literatūras literārajai šaurditorijai, būdamas adresētas ne tai, bet gan lasītājam, tomēr vienlaikus paliekot virtuozai literatūrai, nevis “nolaižoties” līdz lajiem. Literāts ir cilvēks, kas raksta citiem, kuri raksta, par to, kā viņš raksta (Sibilla), šis vēl pērngadsimt izsviestais bumerangs pirmoreiz skar autoru tikai šajā paškritikā: daiļradē viņš neraksta rakstītājiem par rakstīšanu, bet gan dzīvotājiem par dzīvošanu. Arī šo krājumu četrās nodaļās ar virsrakstiem Dzīve ir (..), nevienādās pēc apjoma, kas puslīdz atspoguļo autora pozitīvisma pārsvaru pār skepsi.

Savā prozaiķa, redaktora, publicista, recenzenta un tulkotāja darbībā Valdis Felsbergs atklājas kā dzimtās valodas patriots, kas darina arī veiksmīgus jaunvārdus (ilgtspēja, īsziņa, līdzsavienojums, viesabonents u.c.). Radījis ko savu, viņš neuzskata, ka drīkstētu lietot to tikai pats un tikai reizi mūžā. Piemēram, salīdzinājums smags kā zelts krājumā parādās divās novelēs, kurpretī svinu (par zeltu krietni vieglāku) šajā nozīmē autora tekstos neatradīsim: ar vispārzināmām alegorijām, parunām un citām klišejām neimprovizētā formā viņš sevi un citus negarlaiko. Banalitātei viss ģeniālais ir vienkāršs viņš pretstata Puškina viedokli: ģēnijs – paradoksu draugs.

No kura laika, vērtējot literatūru, pastāv tāds kritērijs kā garlaicība?!
izsaucas Berelis. „No dzimšanas,” atbild ikviens. Piedāvāt intrigu, kas liks lasītājam uzkavēties, līdz apmierināt tā iekāri, novedot darbu līdz kulminācijai, tā cits godīgo nemītas mēslaines bridējs Nils Sakss teoretizē par to, ko Felsbergs praktizē – cīņā ar lasītāju, kurš iepriekšparedzamību nepiedod, bet cēloņnesakarību ne tik. Novele, mākslas visgrūtākā forma (A.Tolstojs), ir visdabiskākā Felsberga tipa la(sītā)jam – kas netērē laiku avansā, pirms autors spējis to attaisnot. Jau ar pirmajiem teikumiem viņš ierauj tieši notikumā, nākamā frāze izriet no iepriekšējās vai otrādi, viss paskaidrojamais koncentrētās porcijās seko pēc tam, dinamika neatslābst; darbība tagadnē, reālā laikā, pārsvarā pirmajā personā, dara lasītāju par dalībnieku – līdz ar autoru, kura vēstījuma visbiežāk nemaz nav: saturu atklāj personāža monologs un dialogi, kam dzīvīgā asprātībā nav analoga (nacionālās beletristikas vājā puse Felsbergam ir stiprā). Kalambūrs pēc kalambūra apvērš iepriekšējās frāzes jēgu, lai pats apgāztos nākamajā; ik solī paslēpta plinte, kas turpinājumā nobliež pāris zaķu; Daugavas krāces un cīruļu zvani viegli un dabiski savijas ar vienkāršrunu līdz pat rupjībai – un nekad ne pašmērķīgi, vienmēr saturā pamatoti kā naglai uz acs. To nereti vēl papildina ritms, atskaņas, neesošu vārdu trāpīgs lietojums. Prozā gan poēzijas skaistums traucē gūt līdzpārdzīvojumu, raxta vēl viens negodīgi asprātīgs latvju prozists Edmunds Frīdvalds savā ģenitālajā pravietojumā Nokniebšanās var glābt latviešu literatūru. Felsbergs atkniebjas viņam, par netveramo, kas nebūt neprasa naturālistisku tiešumu, beidzot saprotami un saistoši stāstot savā grūti atdzejojamajā prozā, kas iebilst arī izplatītam latviski pazemīgam pašvērtējumam: patiesībā mūsu kaislīgā valoda ir bagāta, pilnvērtīga, skaista un iespējās bieži pārāka par pasaules dižvalodām – gan tiešā jēdzieniskā pielietojumā, gan vārdu un frāžu rotaļās. Tas pats teksts, kas informāciju, nes arī asaras, smieklus, zosādu...

Daža literāta galvenais bieds ir kritiķis, kurpretī šis autors literārajās aprindās ir svešķermenis, no fondiem un stipendijām, cenzūras un autoritātēm neatkarīgs, bez publiskām augšanas grūtībām un mātišķa atbalsta divdesmit sešos gados startējis uzreiz kā nobriedis rakstnieks, kura pirmdzimtais spītē slīcinātāju tautas gudrībai, un vienlaikus nesamākslots tīrradnis, kas nekad nav ne vēlējies, ne mācījies “rakstīt literatūru”, to principā nedara un nevienam neiesaka. Ir divi citi bubuļi, no kuriem viņš savu daiļradi sargā kā no spitālības: redaktors un korektors. Atšķirībā no daudzu atzītu tekstražu kopproduktiem šo vienpersoniski radījis grafomāns, kas gūst baudu no katras rakstu zīmes pašrocīgas iedēstīšanas tieši un tikai tur, kur tā un tikai tā perfekti pilda savu neaizstājamo lomu kristālrežģī ar citām tikpat neaizvietojamām rakstu zīmēm – sākot jau no virsraksta. Tas ir šā teksta spēks un vienlaikus arī vājums: mainot tajā kaut komatu, domino efekts var sagraut kādu rēbusa fragmentu, aplaupot formu vai iznīcinot saturu, kur nu vēl ideju. Publikācijās anonīms pirksts tomēr mēdz atstāt netīru nospiedumu, tāpēc garantēts oriģinālais Felsbergs pieejams tikai paša autora saliktajos izdevumos.

Diemžēl simtkārt smalkslīpētam tekstam piemīt nenoliedzams trūkums steidzīgā laikmetā: tas baudāms pa gotiņas modei – pēc saplūkšanas atgremojot, izlasot, pārlasot, sagremojot... Katras zīmes nozīmes, lomas un saiknes asredzīgam lasītājam daudzslāņainos apcirkņos saberot. Pēc valodas loģikas tāds grods lasītājs sauktos “beris” – ja reiz “berelis” ir vīzdegunīgi paviršs lasītājelis, kam šāds teksts ir kā pērles brūnaļas kaimiņienei: tik bezpalīdzīgi plakans, ka starp klišejiskajām frāzītēm nekādas alūzijas pie labākās gribas nevarētu iestarpināt. Tak ne jau lasītājam, nedz arī soģim, vien pašam autoram jāgādā, lai lasāmais ievilktu sevī – un paliktu tevī.

Tas nu būtu uzrakstīts. Kālabad? Lasītāja ērtībai. Štrunts par autora personību un to, ko, kā un kāpēc viņš raksta: kuru gan tas krata! Šis teksts ir degustācijai. Ja rakstītājam tajā izdevies sakopot to, ko pats še sakās saviem tekstiem piemītam, atliek vien pirmoreiz pārlasīt un droši mesties arī citos. Ja tomēr paradoksu draugs sapinies meistarībā – nav vērts, dziļāk būs vēl vairāk malkas. Tad ieguvums ir cits: tik draudīgā sējumā – vien četras lappuses izķērnāta laika!

 


Autors aicina uz sava noveļu krājuma "Mazā nakts mūzika" atvēršanu 20. maijā. Vairāk: šeit.

 

valdis felsbergs

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!