Ar bērniem
03.05.2019

Nav nekā labāka par to, ja tev kāds ir dārgs

Komentē
0
Saglabā

Par Marijas Parras grāmatu "Vārtsargs un jūra" ("Liels un mazs", 2019, no norvēģu valodas tulkojusi Jolanta Pētersone)

Atsaucos aicinājumam uzrakstīt recenziju par šo bērnu un pusaudžu grāmatu, bet tad sapratu, ka tās vietā man jāraksta vēstule grāmatas varoņiem. Ir zināms, ka publiskos pasākumos ir nepieklājīgi runāt par kādu no klātesošajiem trešajā personā. Man likās, ka tikpat nepieņemami būtu, ja es šādā manierē runātu par Trilli Danielsenu Intergoru un Lēnu Līdu no Satriektās Matildes līča Norvēģijā – par maniem kaimiņiem, vienaudžiem un labākajiem draugiem. 

Mīļie Trille un Lēna!

Pieļauju, ka šāda uzruna Jums varētu likties savāda, bet, ja es vienkārši rakstītu "Trille un Lēna!", tas drīzāk izskatītos pēc kliegšanas. Bet tā nu ir. Esmu Jūs iemīļojis, kaut arī mūs šķir diezgan lielas ūdens teritorijas un grāmatas lappuses. Pirmoreiz ar Jūsu piedzīvojumiem iepazinos grāmatā "Vafeļu sirdis", kurā stāstīts par laiku, kad Jūs gatavojāties mācībām 4. klasē. Visi tie stiķi, kurus Jūs abi sagudrojāt (šķiet, ka galvenā plānotāja allaž bija Lēna), varētu likt cilvēkam reāli nosirmot, tad atgūt savu dabisko matu krāsu un nosirmot vēlreiz. Trakulīgais brauciens ar Trilles vectēva motociklu, kura pašķimerētajā blakusvāģī kopā ar Jums aizrautīgi brauca arī mazā Krella, Trilles māsiņa. Lēnas centieni attēlot kuģa priekšvadni beidzās ar gumijas laivas ietriekšanos mola betona apmalē un viņas pārsisto pieri. "Klusas nakts, svētas nakts" atskaņojums pilsētiņas gājēju ceļa vidū, lai sapelnītu naudu jaunai futbola bumbai. Nemaz nerunājot par Lēnas kritienu no klints, uz kuras viņa tēloja Jēzu, vai par spītīgās Stāvpakalnu Jūna ķēves glābšanu no degoša staļļa. Vienubrīd šķita: vai tiešām ir iespējams, ka teju katru dienu notiek tik Lieli Piedzīvojumi? Likās, ka Marija ir tiktāl aizrāvusies ar jezgu uzskaitījumu un aprakstiem, ka tas sāka atgādināt makšķernieku stāstus, nevis vēstījumus par tādu ikdienu, kas būtu pielāgojama katram bērnam un jaunietim, ne tikai "tiem izredzētajiem no grāmatas". Bet no otras puses – kurš gan var liegt citiem dzīvot tik interesantu dzīvi, kāda tā ir Jums? Zīmīgi, ka Trilles mamma Kāri pēc viena no kārtējiem ļembastiem noteica: "Kāpēc mēs šajā līcī nevaram normāli nodzīvot kaut vienu vienīgu pēcpusdienu?"

Es jaušu, ka Jūsu nolūki allaž ir labi domāti. Ej nu sazini, kas ir tas klikšķis, kurš piepeši tos pavērš pilnīgi citā virzienā. Dzīve jau nav ekseļa tabula. Ir vērts par to pārliecināties atkal un atkal – arī tad, ja jāieģipsē roka, jāuzliek šuves uz pieres vai jāpiedzīvo smadzeņu satricinājums.

Vēl pieminot pāris vārdus par "Vafeļu sirdīm", mani pārsteidza piepešais pagrieziens no stiķiem un jandāliņiem uz daudz nopietnākām lietām. Piemēram, to reizi, kad nomira Trilles vectante. "Kaut kas manī saplīst gabalos," Tu stāstīji, piebilstot, ka arī tētis un vectēvs tajā dienā raudāja, tas esot bijis pats trakākais. Un tad, it kā vēl nebūtu gana, Lēnas ģimene pārcēlās. Šajā reizē pats trakākais laikam bija tas, ka Tev, Trille, pirms tam Lēna neko neteica, vai ne? Tā varētu būt – ir traki piepeši attapties, ka acu priekšā kāds gatavojas lielām dzīves pārmaiņām, bet Tev par to nav bijis ne mazākās nojausmas. Tev pat likās, ka viņa slepus gatavo Ziemassvētku dāvanu un tāpēc neļauj nākt ciemoties. Izrādījās, pēdīgi dāvanu vietā bija sapakotas kastes un pārsteigtā Lēnas mamma, kurai šķita, ka Lēna Tev taču to ir pavēstījusi. Kā jau labākajam draugam.

Reizēm jaunumus, kuri noteikti būtu otram jāizstāsta, nekādi nevar pateikt. Šķiet, ka tas ir cilvēcīgi, bet tikpat labi kāds varētu sacīt, ka šāda nevarēšana nozīmē brieduma trūkumu. Taču vēl mēdz teikt, ka "patiesības bērns esot neglīts". Ej nu sazini, kam īsti ticēt. Bet jūsu abu gadījumā man šķiet, ka arī nedraudzēšanās var būt draudzības sastāvdaļa. Galu galā, Lēna taču atgriezās Satriektajā Matildē, kad aizbēga no ģimenes un ieradās Trilles mājas pagalmā nakts vidū, lietū un vējā, pieprasot guļammaisu. Līdzīgi bija ar Tavām pārdomām, Trille, par to, vai arī Tu Lēnai esi labākais draugs, nevis tikai viņa – Tev. Jo pilnīgi drošs jau nevar būt, kamēr tas nav pateikts skaļi. Arī man šīs ir pazīstamas sajūtas. "Es bieži baidos, ka varētu zaudēt Lēnu, bet man neliekas, ka viņai būtu bail zaudēt mani," Tu vienā brīdī atzini vectēvam. Tās var būt grūtas pārdomas. Izrādījās, ka vajadzēja notikt kaut kam patiesi nopietnam, lai Tu, Lēna, to varētu pateikt, vai ne? Kad Tu izglābi Trilli no degošā staļļa, Tu to pateici vispirms ar savu rīcību, bet pēc tam slimnīcā atzini: "Es taču nevarēju pieļaut, ka mans labākais draugs ņem un sadeg." Sirdslietām ir tāda interesanta īpašība – tām vajadzīgs aplam daudz laika. Bet, kad tas laiks ir  izdzīvots un pielādēts ar pieredzi un emocijām, tad var arī atskanēt ilgi gaidītais atzīšanās šāviņš, kuru otrs ir gaidījis tik ilgi. Un tā jau var nebūt tikai atzīšanās vien. Tās var būt domas, kuras otram ir ļoti nozīmīgas, jo pavisam neizprotamā veidā tās jau kļuvušas kopīgas.

Kaut arī otrajā grāmatā "Vārtsargs un jūra" arī netrūkst ēverģēlību, tā ir daudz nopietnāka un atklāja man plašāku ieskatu gan Jūsu abu, gan arī Jūsu tuvinieku un draugu personībās. "Personība" skan ļoti nopietni. Gluži tā, it kā es būtu kāds izmeklētājs vai sociālā dienesta darbinieks. Lai mazinātu šo iespaidu, gribu piebilst, ka šajā gadījumā "personība" ir arī emocionāla mijiedarbība vienam ar otru vai pašam ar sevi un savām domām. Un galīgi ne kā romantiskā filmā vai izpušķotā romānā. Tā var būt arī klamzīga, neērta, neizpratnes un aizvainojuma caurvīta mijiedarbība.

Iemeslu Jums nav trūcis, lai tā epizodiski būtu tāda, kādu nupat aprakstīju. Pirmkārt, uz Satriekto Matildi pārcēlās ģimene no Nīderlandes. Tā Jūs iepazināties ar Brigiti – meiteni, kura tikko sākusi mācīties norvēģiski, bet sākotnēji Jums ar viņu nācās sarunāties angliski. Atceros, kā epizodē, kad Jūs trijatā krastmalā būvējāt plostu, Lēna bija pilnīgi pārmainījusies. Pirmkārt, šī būvniecība bija iecerēta kā noslēpums starp Jums abām. Slepenais plāns. Bet kaimiņienes ierašanās, kas Tev, Trille, uzdzina kņudoņu vēderā, radīja iespaidu, ka vajadzētu iesaistīt arī viņu. Ņemot vērā, ka Satriektā Matilde tomēr ir visai nomaļš ciemats un jaunā vietā allaž ir pagrūti iejusties. "Tev jau vienmēr vajag izturēties laipni, erceņģelis atradies!" Lēna toreiz kliedza, piebilstot: "Tu esi tik laipns, ka vai vemt gribas!" Tā nu Jūsu draudzība pirmoreiz nonāca spēcīga pārbaudījuma priekšā. Tas laikam taču ir likumsakarīgi, jo nu jau Jūs bijāt pusaudži un iekšējās pasaules mērogiem tas nozīmē jaunas, plašas telpas atvēršanos. Ar ļoti dažādu saturu.

Es ļoti novērtēju Marijas talantu aprakstīt šīs izmaiņas, kas piemeklē cilvēku, viņam pieaugot. Tam jābūt velnišķīgi grūtam darbam. Tikpat grūtam darbam kā Tev, Trille, redzot, ka Brigitei uzmanību labprāt pievērš arī Tavs klasesbiedrs Kai-Tomijs, un tā nepavisam nebija vienpusēja uzmanības pievēršana vien.

Kad draudzības rāmī parādās romantiski krāsu laukumi, kurus tur ar savu klātbūtni sapilinājis kāds trešais, visa glezna pārmainās līdz nepazīšanai. Tad bieži vien sāk likties, ka jebkura izvēle, ko tu izdari, ir nepareiza. Nevienam nekad nevarēs izdarīt pa prātam, jo, gandarījot vienu, tu ievainosi otru. Un otrādi. Tā patiešām var sajukt prātā. Tāpēc labi, ka Tev, Trille, ir vectēvs, kurš, kā Tu reiz pieminēji, "pilnībā pieder tikai tev". Taču pat visdrošākās klintis mēdz sabrukt kā kāršu namiņi. Pirmkārt, arī Lēna ar viņu ir labos draugos, un, tā kā Tavas domas un arī rīcība grāmatas gaitā arvien vairāk saistās ar Brigiti, gan vectēvs, gan Lēna paliek otrajā plānā. Tomēr tieši Tu nejaušības kārtā atradies blakus brīdī, kad vajadzēja izglābt viņa dzīvību zvejas braucienā.

Ne jau tikai Brigites ierašanās vien sašūpoja Tavas sirds kuģīti, tam taču Tu piekritīsi, Trille? Stāsts, kurā Tu baiļojies par mammas veselību, kad viņas nogurums un biežā snaušana gultā, nevis ierastā rosīšanās pa virtuvi vai pagalmu atstāja rūpju rievas ne tikai Tavā, bet arī tēta pierē.

Vēl ļoti svarīgas pārdomas, kas tika risinātas šajā grāmatā, bija saistītas ar nāvi. Trille, Tavs jautājums "Vai var būt tā, ka tev pietrūkst kāda, kuru nekad neesi saticis?", kas radās, kad apciemoji savas sen aizgājušās vecmāmiņas kapu, ļoti precīzi atgādināja par to, ka mēs spējam izjust (un izjūtam) arī tos cilvēkus, kuri vairs nav ar mums, un pat tos, kuri nekad nav bijuši.

Dzīvojot tā dēvēto pieaugušo dzīvi, acu priekšā mēdz zibēt darāmie darbi, pienākumi un saistības ar citiem pieaugušajiem. Par nozīmīgajām un patiesi svarīgajām lietām sanāk aizdomāties galvenokārt tad, kad esi kaut kur no tā visa atstatu. Jā, piemēram, pie jūras! Pat tad, ja nav tik superīga kuģīša ka Tavam vectēvam, Trille. Vai arī tad – nedod Dievs –, kad noticis kas nelāgs vai pat galēji slikts. Tāpēc esmu ļoti pateicīgs Marijai un Jums abiem, ka devāt iespēju ieraudzīt to, kā šīs nozīmīgās parādības – sajūtas, vērtējumi, nodomi un savstarpējās attiecības – kā visa saistelementi darbojas Satriektajā Matildē. Vispirms nebēdnīgi un ar piedzīvojumu saucienu uz lūpām, tad jau arī krietni dziļāk un nopietnāk.

Lai Jums izdodas tas, ko esat iecerējuši, un kaut kas arī neizdodas, jo, kā šajā grāmatā iespējams uzzināt, arī neveiksme var nest pavisam negaidītu atrisinājumu vai notikumu pagriezienu! Vajag tikai turēt acis un ausis vaļā un nebaidīties. Neaizmirstot Trilles vectēva vārdus, ka nav nekā labāka par to, ja tev kāds ir dārgs.

Cerībā uz drīzu tikšanos,
Toms no Rīgas

 

Piebilde. Šī vēstule nebūtu tapusi bez Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas iedvesmojuma.

Toms Treibergs

Toms Treibergs ir etīžu teātra "Nerten" aktieris un režisors. Raksta kino un teātra kritiku, ir divu dzejoļu krājumu autors.  

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!