Artūra Puntes grāmata "Jērcēnu pagasta nezāļu herbārijs" ("Orbīta", 2019, mākslinieks – Mārtiņš Ratniks)
 
Par grāmatām
19.06.2019

Nav jau tā, ka tagad viss notiktu pēc mūsu prāta

Komentē
3
Saglabā

Par Artūra Puntes grāmatu "Jērcēnu pagasta nezāļu herbārijs" ("Orbīta", 2019, mākslinieks – Mārtiņš Ratniks)

Līdz šim nekad nebiju rakstījusi par tekstgrupas "Orbīta" dzejniekiem, jo šķita, ka tas ir pārāk grūti. Piemēram, ja būtu jāpasaka kaut kas par Timofejevu, tad viņš obligāti jāsalīdzina ar Haņinu un Punti, jāsaprot, kas viņiem visiem kopīgs ar Sumarokovu, Vērdiņu, Pujātu vai Dragunu, kādas Austrumu un Rietumu dzejas ietekmes tur vērā ņemamas, kādas laikmetīgās mākslas tendences novērojamas, jāapraksta "Orbītas" koncepcija un vēsture kopumā – vārdu sakot, jāveic Hērakla varoņdarbs. Tomēr laimīgā kārtā 2018. gadā apgāds "Neputns" laida klajā Aigas Dzalbes un Ilvas Skultes monogrāfiju, kas veltīta tekstgrupai "Orbīta". Tā vismaz daļēji noņēmusi atbildības slogu no vienkāršā recenzētāja pleciem un turpmāk vienmēr noderēs par atspēriena punktu visiem literatūras un mākslas aprakstniekiem.

Dzalbe un Skulte savā grāmatā īpaši uzsvērušas, ka "[v]iena no zīmīgākajām "Orbītas" tekstu īpatnībām ir izteiksmes paplašināšana, kad autoram nepieciešams darba vēstījumu izteikt vairāk nekā vienā formā – mutiski un audiovizuāli, skaņu valodā un vizuāli, fotogrāfijā un zīmējumā.." [1]. Turpat citēts Puntes izteikums par uzticību Vāgnera Gesamtkunstwerk idejai – vizuāla un audiāla māksla bagātina dzejnieka arsenālu, notiek mākslu dialogs. [2] Arī jaunā krājuma "Jērcēnu pagasta nezāļu herbārijs" (turpmāk – JPNH) anotācijā īpaši uzsvērts – "Grāmata radīta kā patstāvīgs mākslas objekts, kur teksts ir tikai viena no mākslas darba sastāvdaļām" [3].

Pats Punte apstrīd pieeju, kurā interesants grāmatas dizains tiek traktēts vien kā dzejas mārketinga instruments [4]. Nav noliedzams, ka tādas grāmatas kā JPNH nostiprina pārliecību – iespiesta dzejas grāmata kā medijs varēs turpināties vienīgi tad, ja arvien vairāk izmantos sinerģiju, kurā līdzdalīgs teksts, attēls, izdevuma grafiskā interpretācija, taktili aspekti un grāmatas materialitāte kā tāda. JPNH ir fascinējošs, iedvesmojošs objekts, priekšmets, kuru gribas iegūt savā īpašumā, neatkarīgi no tā, vai tajā iekļautie teksti jau lasāmi internetā vai kur citur.

Krāsas un izmēra dēļ, ieraugot JPNH, uzreiz nāk prātā vēl viens grāmatniecības meistardarbs – Agneses Krivades dzejoļu krājums "Bērnība" (2007). JPHN iesējuma semantika ir atšķirīga, bet raisa ne mazāku sajūsmu. LR1 raidījumā "Kultūras Rondo" Punte stāsta, ka JPNH zilie kartona vāki iecerēti kā lietišķa vai akadēmiska izdevuma stilizācija.[5] Spoži atrisināts poēmas "Ieceļotāji" novietojums izdevuma centrā – uz atšķirīga papīra, veidojot atšķirīgu grafisko risinājumu.

Šaubos, vai tā ir apzināta atsauce, bet pelēkās literatūras stils sasaucas arī ar Puntes pirmā krājuma "Холмы без меня" (1996) dizainu – nelielā brošūra padomju laika un 90. gadu sākuma burtnīcu zaļajā tonī pa gabalu atgādina tehniskās universitātes lekciju konspektu kompilāciju vai ko tamlīdzīgu. Atšķirībā no JPHN, pedagoģiskā centra "Eksperiments" absolventa, tobrīd 18 gadus vecā Artūra Puntes krājums "Холмы без меня" gan drīzāk bija piemērs tādai teksta un mākslas sadarbībai, kurā māksla nosit jebkādu vēlmi lasīt dzeju – brošūra ir ilustrēta ar zīmējumiem, kuros attēloti vienīgi skulpturāli dibeni un vagīnas. Izņemot šāda temata īpašo aktualitāti 18 gadus veca cilvēka dzīvē, grūti atrast pamatojumu šāda vizuālā materiāla izvēlei jauneklīga ideālisma piestrāvotajā tekstā. Turpretī JPHN ilustrācijas un vairākos līmeņos veidotais dizains nav riskants nevienā aspektā un izpērk visus pagātnes gaumes noziegumus.

Pievēršoties JPHN saturam, es gribētu izcelt trīs tekstus, kas, pirmkārt, ir iespaidīgi dzejas darbi un šī krājuma virsotnes, otrkārt, var derēt kā piemēri Puntes dzejas labo īpašību raksturojumam vispār.

1 – kopīraiteru joki

Latvieši izsenis apskauduši krievus par to, ka ir lietas, kuras krievu valodā var pateikt stilīgāk vai smieklīgāk, katrā ziņā – neatdarināmi. Šajā kategorijā, bez šaubām, tiek ieskaitīti lamu vārdi un lamu izteicieni, taču tikpat unikāli ir arī neskaitāmi citi vārdi un intonācijas. Nav brīnums, ka kopš modernisma laikmeta pazīstamā pilsētnieciskā, absurdā humora izjūta, šķiet, īpaši viegli un dabīgi iemiesojas tieši krievu valodā rakstītos tekstos.

Šāds smieklīgums (90. gados laikam teicām – "prikolīgums") var izpausties, piemēram, kā naivi optimistiska epatāža, modernajai, urbānajai kultūrai raksturīgu darbību, priekšmetu, informācijas vienību, domu un centienu uzskaitījums. Neskaitāmi mūsdienu kultūras aspekti – darbs, izklaide, izglītība, patērēšana, transports, mīlestība, birokrātija – dzejniekam var piedāvāt materiālu absurdiem un eksistenciāliem jokiem. Izcils šādas ironiskas refleksijas paraugs ir Puntes krājumā "Artūra Puntes poētiskie veltījumi" (2013) publicētais slavenais dzejolis "Histērija Nr.2: Jaunais gads!" [6], kurā vēstīts par to, ar kādiem semantiskiem pārpratumiem skolā sastapies kāds bezgala entuziastisks, jauns cilvēks un kādas ir viņa Jaungada apņemšanās. Komisku elementu klātbūtne, protams, nebūt nenozīmē, ka dzejoļi ir viscaur jautri – varbūt pat biežāk tie ir traģikomiski vai skumji. Tāds ir arī JPNH dzejolis "Mnemotiskais paņēmiens" (12. lpp.), kura varonis uzskaita atjautīgas tehnikas, kas ļāvušas viņam paturēt prātā ar mīļoto sievieti saistītus faktus. Nepamet sajūta, ka tas ir tas pats ar metodisku prātu apveltītais zēns no "Histērijas Nr.2", un ir gaužām žēl, ka viņa dzīve nav iegrozījusies tik pozitīvi, kā būtu gribējies.

2 – on-trend

Rakstīt aktuālu dzeju un rakstīt par aktualitātēm, protams, nav viens un tas pats. Piemēram, Semjons Haņins raksta aktuāli, bet par aktualitātēm gandrīz nemaz. Savukārt Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte bieži un labi raksta par aktualitātēm. Tā arī šeit – JPHN centrālais teksts ir pasaules tendencēm cieši uz pēdām sekojošā ekoloģiski episkā poēma "Ieceļotāji", kas, paša autora vārdiem runājot, "stāsta par dabas apgūšanu un cilvēka attiecībām ar dabas spēkiem" [7].

Latvijas literatūrā "dziļās vēstures" un "dziļās ekoloģijas" (no angļu val. – deep history, deep ecology) jomas un kritiska refleksija par cilvēka un dabas attiecībām jaunākā ekoloģiskā viļņa garā pagaidām nav bijušas īpaši populāras. No Latvijas dzejniekiem vienīgi Krišjānis Zeļģis jau kuro gadu tiek rādīts literatūrzinātnes studentiem, lai ilustrētu ekokritikas idejas.

Ar ko jaunais ekoloģiskais vilnis atšķiras no vecā? No dabas aizsardzības viedokļa – krīzes cēloņi tagad tiek meklēti nevis industriālās, bet agrārās revolūcijas laikmetā, vismaz 10 000 gadu senā pagātnē. Sarunas centrā vairs nav atsevišķu sugu vai teritoriju sargāšana, bet planētas ekoloģija kopumā. Tiek uzskatīts, ka daba un kultūra vairs nav nošķiramas – dabas bez kultūras nav, kultūra pastāv arī dabā, viss saaudzis kopā. Tāpat no jaunā ekoloģiskā domāšanas veida nav šķirams arvien pieaugošs šausmu pilns izbrīns par to, cik dīvaina un nekonsekventa ir cilvēka attieksme pret dabu, īpaši izturēšanās pret dzīvniekiem. Kārtējo reizi cilvēkiem no acīm nokritušas zvīņas, un ir jāsaprot, ko iesākt ar jauno, nepatīkamo informāciju. Puntes zemes kolonizācijas hronika pagaidām nesniedz atbildes uz tādiem praktiskiem jautājumiem kā "vai ir jēga neēst dzīvniekus", bet noteikti iezīmē kādu izejas pozīciju. Mēs – cilvēki – neplānojām iekarot pasauli, tā vienkārši notika. Un tagad – joprojām izvairāmies no iepazīšanās ar kaimiņiem.

3 – krievu un latviešu

Droši vien to vajadzēja pateikt jau pašā sākumā – JPNH nav bilingvāla grāmata, tajā ir tikai tulkojumi latviešu valodā un viens latviski rakstīts dzejolis – krājuma pēdējais teksts. Atdzejojumu autori – Arvis Viguls, Pēteris Draguns un Inese Zandere. Nav nekā kritiska, ko piebilst par viņu veikumu, un oriģinālus salīdzināšanai neuzmeklēju. Jautājums, kurš kļūst interesants tikai zem virsraksta "krievu un latviešu": interesanti, ko šogad par JPNH teiks Latvijas Literatūras gada balvas žūrija? Spilgts pienesums aizvadītā gada Latvijas dzejā, bet puslīdz iederas vienīgi tulkojuma kategorijā. Kārtējais "Orbītas" nestandarts!

Krājuma pēdējais dzejolis "Ko es no tā visa atceros" (20. lpp.) pieskaras gaistošām, fragmentārām atmiņām par Latvijas neatkarības atjaunošanas laiku. Šeit netiek izvērsti skatīta latviešu un krievu tēma, bet tā tiek skarta ar spārna galu – galu galā šis ir latviski rakstīts dzejolis starp krieviski rakstītiem dzejoļiem, tas ir par Latvijas neatkarības atgūšanu, un mamma tajā krieviski pasaka vienu frāzi.

Punte krievu un latviešu jautājumu ik pa laikam skatījis starp rindiņām. Krājumā "Artūra Puntes poētiskie veltījumi" kāds varonis mēģina izlīdzināt neveiklu situāciju, sakot: "Amizanti… / Jau sen esmu manījis, ka paša tautība, citā valodā saukta, vienmēr izklausās aizvainojoši…" [8] Nepavisam ne aizvainojoši, bet neapšaubāmi amizanti vārdi "latvieši", "latviešu", "Latvija" bez mitas tika pieminēti Puntes instalācijā "Dzeja interjerā" (2014) (noteikti apskatiet video!).[9] Patīk, ka Punte kaut nedaudz runā par krievu un latviešu lietu, jo sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" neviens romānu krievu valodā tā arī neuzrakstīja.

[1] Dzalbe, A., Skulte, I. Orbīta. Sērija "STUDIJAS bibliotēka". Rīga: Neputns, 2018, 27. lpp.

[2] Turpat, 31. lpp.

[3] Grāmatas publicitātes materiāli. Tiešsaiste.

[4] Turpat.

[5] Latvijas Radio 1. Kultūras Rondo. 2019. g. 31. maijs. Tiešsaiste.

[6] Punte, A. Стихотворные посвящения Артура Пунте / Artūra Puntes poētiskie veltījumi. Rīga: Orbīta, 2013, 32. lpp.

[7] Grāmatas publicitātes materiāli.

[8] Dzejolis "Я знаю  - шпану с улицы Таллинас / Es zinu – Tallinas ielas pašpuikas". Punte, A. Стихотворные посвящения Артура Пунте / Artūra Puntes poētiskie veltījumi. Rīga: Orbīta, 2013, 39./41. lpp. Tiešsaiste: Tallinas iela, video dzejolis.

[9] Dzeja interjerā. Objekts Nr.1: "Pirmdiena, otrdiena, trešdiena" Tiešsaiste.

Anda Baklāne

Anda Baklāne, dz. 1980. gadā Rīgā. Mācījusies filozofiju Latvijas Universitātē. Strādā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Interesē pilnīgi viss.  

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!