Foto - Jānis Deinats
 
Recenzija
10.12.2014

Nadziņš ieķēries – putniņš pagalam

Komentē
0

Par Gata Šmita izrādi "Tumsas vara" Jaunajā Rīgas teātrī

Režisora Gata Šmita izrāde "Tumsas vara" Jaunajā Rīgas teātrī ir Ļeva Tolstoja tāda paša nosaukuma lugas iestudējums. Gatis Šmits ir režisors manai visu laiku mīļākajai izrādei "Naži vistās" Dailes teātrī, tāpēc katru šī režisora jauniestudējumu gaidu ar nepacietību.

Teksts, pie kura Šmits ir strādājis šoreiz, uzskatāms par vienu no labākajiem Tolstoja skatuvei domātajiem sacerējumiem. Sākotnēji luga saukusies "Nadziņš ieķēries – putniņš pagalam". Tā ir sarakstīta 1886. gadā uz patiesu notikumu pamata – par kādu noziegumu, ko izdarījis jauns zemnieks Efraims, lugā – Ņikita. Tāpat kā tekstā, arī dzīvē vainīgais par nodarījumu – sava ārlaulības bērna slepkavību – atzinās publiski, bērna mātes kāzās, viesu priekšā. Tolstojs apciemoja noziedznieku cietumā, lai gūtu labāku priekšstatu par nodarījuma motivāciju un iesaistīto savstarpējām attiecībām. Autoru interesējis ne tikai tas, kā iespējams nonākt līdz šādai rīcībai, bet arī izdarītāja ceļš pie nožēlas un vainas atzīšanas. Tolaik cenzūra lugu iestudēt neļāva, Krievijā to nevarēja līdz pat 1895. gadam, kaut līdz tam tā tika iestudēta privātās kultūras darbinieku mājas izrādēs un aiz Krievijas robežām – Parīzē un Berlīnē. Par teātra mākslinieku cīņu ar cenzūru šīs lugas sakarā bija pazīstams joku dzejolītis:

"Krievijā divas bēdas:
lejā – tumsas vara,
bet augšā – varas tumsa."

Lai arī lugas tapšanas un iestudēšanas vēsture ir saistoša, tomēr interesantāki ir paši lugā atainotie notikumi. Īsumā – strādnieks Ņikita un saimnieka jaunā sieva Aņisa satiekas saimniekam aiz muguras, to zina visa saimniecība, izņemot pašu Aņisas vīru Pjotru. Aņisa, sapņodama par precībām ar Ņikitu, palēnām noindē savu veco un slimīgo vīru. Tiesa, lugā Pjotram ir tikai 42 gadi, bet JRT iestudējumā viņš ir vecs un nevarīgs. Kad Ņikita kļūst par saimnieku, jaunā sieva tam vairs nav prātā, laiku viņš pavada dzerdams, šķiezdams naudu un pīdamies ar padsmitgadīgo Pjotra meitu no pirmās laulības – Akuļinu. Abi sadzīvo bērnu, kuru Aņisa pēcāk Ņikitam liek nogalēt. Ņikita to izdara un vēlāk, nožēlas mākts, atzīstas sādžas iedzīvotāju priekšā. Uz šī karkasa ir būvētas lugas dalībnieku savstarpējās attiecības, kurās nozīmīgu lomu spēlē Ņikitas vecāki – māte-lapsa Matrjona, kura izlīdz Aņisai ar padomiem un indes pulveriem, un taisnprātīgais, dievbijīgais tēvs Akims, kurš savukārt apelē pie dēla sirdsapziņas, goda un Dieva likumiem.

Daudzējādā ziņā lugā attēlotā morāles problemātika mūsdienās nav aktuāla. Ne ārlaulības sakars vai iespējama laulības šķiršana, ne ārlaulības bērns nav iemesli, kuru dēļ baidīties par izstumšanu no sabiedrības un šo baiļu varā pastrādāt divas slepkavības. No šī viedokļa luga drīzāk ir kā brīvdabas muzeja izstāde, kurā senlaicīgu priekšmetu vietā mēs varam iepazīt senlaicīgas paražas, attiecības, uzskatus un sabiedriskas normas. Virspusēji raugoties, šādas lugas iestudējumā mūsdienu cilvēkam var būt grūti atrast pieturas punktus, kuros just empātiju pret tēliem, drīzāk tā var izsaukt augstprātīgu distancēšanos no tolaiku naivuma. Pat ja tā – izrāde var kalpot kā izklaide, caur kuru nolūkoties eksotiskos notikumos.

Taču tiem, kas to vēlas, nebūs grūti ieraudzīt arī vispārcilvēciskas, laika fonam pāri stāvošas problēmas. Meli, vienreiz izteikti, tālāk rada aizvien jaunus melus, nevainīgi meli pārtop nežēlīgos, pašam melotājam drīz vien sajūk, kas ir patiesība, kas ne. Bailes ir spēcīgs dzinulis, purvs, kurā kuļoties vien iespējams iestigt dziļāk. Klausoties citos, nojūk paša morālais kompass. Ne velti sākotnējais lugas nosaukums bija "Nadziņš ieķēries – putniņš pagalam". Tolstoja galvenā interese un šī stāsta lielākā vērtība apslēpta idejā par to, cik viegli pazudināt sevi un citus ar vienu ļaunu darbu – pat ļauna doma iet tālu ceļu un ietekmē daudzus apkārtējos.

Iestudējums cieši pieturas pie oriģināllugas. Režisora interpretācijā veclaicīgais saplūst ar moderno – kostīmi, aktieru runas maniere, arī vizuālais noformējums ir stilizēti veclaicīgs. Kostīmu mākslinieces Keitas veidotie tērpi ir atsevišķs dalībnieks iestudējumā, kas palīdz radīt priekšstatu par tolaiku kārtību, atmosfēru sabiedrībā un vizuāli atsvaidzina garo izrādi. To pašu var teikt par Rūdolfa Bekiča scenogrāfiju, arī tā papildina izrādes māksliniecisko kopainu, ne tikai pilda tehnisku funkciju. Skatuves noformējumu veido transportējami un transformējami moduļi, kuru pārbīdes asociējas ar lugā nozīmīgo laika plūdumu. Tāpat man vienmēr ir paticis, ja uz skatuves redzami darbojas skatuves strādnieki, pārkārtodami dekorācijas un rekvizītus, – par atgādinājumu tam, ka izrādi veido ne tikai priekšplānā redzamie aktieri.

Interesantas ir attiecības ar ironiju iestudējumā un lugā. Lielākoties Tolstojs neironizē par saviem varoņiem, bet dažbrīd, piemēram, vārdos, kas ielikti Matrjonas mutē ("Ne redzēt neredzēju, ne dzirdēt nedzirdēju"), var just autora attieksmi. Arī izrāde par notiekošo ironizē maz, taču mūsdienu teātrī skatītājs, šķiet, automātiski skatās uz notiekošo caur ironijas brillēm, tāpēc bieži smejas vai vismaz pavīpsnā vietās, kur tas oriģināldarbā diez vai ir iecerēts.

Šī izrāde brīnišķīgi demonstrē JRT aktieru bezgalīgās profesionālās spējas. Kā jau ikvienā izrādē, spēcīgāki iespaidi mijas ar šaubīgākiem. Gunas Zariņas Aņisa pārliecina, lai gan pati loma varētu būt grūti atrodama – Aņisa ir maziska, amorāla, egoistiska sieviete, kuru nevar attaisnot, tāpēc grūti saprast. Tomēr Guna Zariņa spēj atveidot Aņisas bailes, izmisumu, gļēvumu tā, ka viņas motivācija ir redzama arī skatītājam. Baibas Brokas Matrjona ir meistardarbs – karikatūra, kas tomēr nekļūst tik smieklīga, lai nevarētu redzēt šī tēla rīcības traģiskās sekas. Aktrisi šai lomā grūti atpazīt, tāpat arī Ģirtu Krūmiņu Matrjonas vīra un Ņikitas tēva Akima atveidā. Tāpat kā Gundara Āboliņa pārliecinošais Pjotrs, arī Akims ir padarīts krietni vecāks, un lugas piecdesmitgadnieka vietā izrādē Ņikitas tēvs ir sirmbārdis, kam varētu dot divtik. Lasot Tolstoju, Akims nešķiet pievilcīgs tēls – padumjš un naivs, gandrīz garā vājš, viņa viedokļa un apķērības trūkums līdzinās dēla nespējai par sevi pastāvēt, tapāt kā dēlam, arī viņam viegli uz galvas uzkāpj valdonīga sieviete. Taču Ģirta Krūmiņa Akims stāv ārpus sīkumainu ļautiņu ķildām, viņa neprasmi gludi izteikties viegli var norakstīt uz vecumu, nevis muļķību, kā tas būtu, ja viņš tiktu atveidots atbilstoši lugā dotajam vecumam. Izrādē viņš ir sirdsapziņas balss, kura klātbūtnē visi ļaunie nodarījumi izskatās vēl baisāki. Lai arī pats brīžiem kļūst smieklīgs, viņa teiktā jēga nekad tāda nav.

Ivars Krasts bezmugurkaulnieka Ņikitas lomā bija pieklājīgs, lai gan viņam just līdzi bija visgrūtāk. Tolstoja iecerē Ņikitas pārdzīvojums ir uzmanības centrā – no kritiena tumsas bedrē līdz pašatklāsmei visu priekšā, diemžēl izrādē viņš ir tikai tāds bandinieks citu spēlēs, un pat nožēlas brīdī nešķiet, ka viņā būtu pamodusies paša balss. Ingas Tropas Akuļina ir izcili nepatīkama persona un tāpēc prātā paliekoša, bet Viļa Daudziņa dzērājstrādnieks Mitričs šķiet reālistiskākais un traģiskākais tēls iestudējumā.

Iestudējot lugu, radošajai komandai bija būtiskas paralēles ar notiekošo Krievijā lugas tapšanas brīdī un šobrīd. Lai arī daiļdarbs ir vērsts uz indivīda motivāciju un rīcības izpēti, no indivīda līdz kolektīvam ir viens solis, tāpēc šīs paralēles ir jēgpilnas un vietā. Ne velti arī Tolstojs Mitriča mutē ir ielicis sabiedrības un līdzcilvēku vērtējumu: "Un lauku bāba, ko tā? Tādu Krievijā daudzi miljoni, un visas akli kā kurmji – neko nezina. [..] Un kas jūs mācīs? Tikai piedzēries vecis..."

Tēmas

Baiba Petrenko

Baiba Petrenko ir studējusi kultūras teoriju, strādā ar bērniem, tulko un audzina dēlu.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!