Mizogīnista (dzejiskās) piezīmes

Neuzrunā. No visiem komentāriem visbiežāk iedomājos, kāpēc tik daudz inversu epitetu. Arī teksta doma principā uztaisa no konservatīvajiem, kaut vai teiksim misogīnistiem, salmu cilvēkus, kaut arī citi raksti šai pašā portālā dzimumu līdztiesību ir aizstāvējuši intelektuāli pilnvērtīgāk & labāk lasāmi.

Vilka dziesma


Šūpo stipri vēji priežu
Silu, stumbri čīkst kā masti.
Un es, vientuļš vilks, uz briežu
Takas stāvu, kuļot asti.
Mani zobi nodiluši,
Slimas smaganas ar cingu.
Un caur šķeltām lūpām truši
Pūš man purnā kandžas dvingu.
Apeju es skudrupūžņus
Tā, kā lapsa apiet spiras.
Silā jāvāc metāllūžņus
Man, lai tiktu es pie viras?
Kažoks mans ir stipri plucis,
Bet par kungu mani skaita
Pāris stirnu, ežu ducis
Un ar bisi vecais maita.
Es no viņa laidu ļekas
Simtmetrīgā krosa stilā,
Bet tam sieva velna bekas
Izcepa, nu miers ir silā.
Tā es vecā kažokādā
Velku savu mūžu melnu,
Labi, ka man šis tas strādā,
Es ar to sev ēsmu pelnu.
Manas dzīves posmam grūtam
Piemīt tas, ko sauc par baudu,
Priežu silā prostitūtam
Jāmīl ir par visu naudu!
Jā, skan naudiņa man ķešā
Un es saku Lācim: "Valdies!
Vai tad Atmoda ir trešā
Tiem, kas atmodās par paldies?

pārāk primitīvi, šādus var likt savā dienasgrāmatā,bet šeit prasās ko jaudīgāku