Kristiana Ozoliņa
pirms 1 gada
Man patīk, ka šis viedoklis ir savādāk skatījums uz himnu. Nav teikts, ka ir taisnība, ka Blaumanis ir iedvesmojies no šiem skaņdarbiem, bet es nevaru noliegt, ka var atrast saistību - tāpēc nevar arī droši teikt, ka šis darbs ir viņa paša oriģināls. Nenosodu, ja arī viņš būtu iedvesmojies. Ir ļoti daudzi darbi kuri ir iedvesmoti no citiem māksliniekiem utt.
Pati nesen aizdomājos šī Dieva lomu Latvijas himnā - kāda tipa dievs tas ir domāts. Var mierināt, ka dievu var interpretēt arī ne kā reliģisko dievu, bet, diemžēl, manuprāt, vārds jel ir diezgan spēcīgs, lai nedomātu, ka tas ir nereliģiskais dievs tāpēc es varētu Bet tas ir tikai mans skatījums un viedoklis.
Man personīgi nekaitina reliģiskā pieskaņa himnā, bet gan kopumā nedaudz sērīgā/bēdīgā noskaņa mūsu himnā, bet tauta, manuprāt, nav vēl gatava aizskart šo himnas mainīšanas tēmu + himnai tomēr ir vēsture, kas jau saistās ar Latvijas vēsturi, ko būs ļoti grūti atņemt no tautas. Jebkurā gadījumā - ļoti interesants raksts un gaidu nākamos! :)

Uldis Pāvuls
pirms 2 gadiem
Latvijas patreizējai himnai ir viena būtiska īpašība: cilvēki gadsimta garumā ar to uz lūpām cīnījušies un miruši, un atstājuši to mums mantojumā. Savāj jaunības karsutmā autore var aizmirst, ka vēsture nesākas ar viņu, bet tas nenozīmē, ka tas ir tiesa.
Nevajag arī jaukt kategorijas, proti, savas attiecības ar reliģijām ar tautas siimboliem un vēstures mantojumu nostājoties uz vienas taciņas ar kādu kristiešu baznīckunga, kurš sašuta par Raganas vārda lietošanu Rīgā. Parasti to sauc par tumsonību, neatkarīgi no tā, vai tā ir reliģiska vai antireliģiska.

Jēkabs Jančevskis
pirms 2 gadiem
Ieva, pēc pirmās takts intonatīvā kodola nevar spriest. Šādu motīvu Tu atradīsi vēl simtiem skaņdarbos. :)

editeu
pirms 2 gadiem
Iesaku apsvērt (sekojot autores ieteikumam vārdos izteikt to, kas mūsdienu cilvēkam svarīgs) kā Latvijas himnu padarīt Abbas super duper dziesmu hītu "Nauda, nauda, nauda!" Tikai ieklausieties, cik skaists latvieša, kurš aizbraucis uz Īriju vai te pat piešancē un kredītus maksā, raksturojums: "I work all night, I work all day, to pay the bills I have to pay / Ain't it sad /And still there never seems to be a single penny left for me / That's too bad / In my dreams I have a plan / If I got me a wealthy man / I wouldn't have to work at all, I'd fool around and have a ball... / Money, money, money Must be funny In the rich man's world / Money, money, money / Always sunny / In the rich man's world / Aha-ahaaa All the things I could do / If I had a little money / It's a rich man's world. (..) So I must leave, I'll have to go / To Las Vegas or Monaco / And win a fortune in a game, my life will never be the same..."




Evita Gaidišķe
pirms 2 gadiem
Latvju dainās Dievs ir Baltais tēvs, kas staigā no mājas uz māju un ar savu klātbūtni palīdz tiem kam tas nepieciešams..
Mans tēvs arī sevi dēvēja par neticīgo, ar to domājot reliģiskas kopienas, bet nenoliedza - kad var būt Dievības, upurus protams tām nenesa un neziedoja..
Par Latvijas himnu .. lai arī kādā veidā būtu radusies melodija un vārdi, svarīga ir sajūta sirdī un dvēselē...apzziņa, ka tas ir kas īpašs, kautkas kas visus vieno!
Nekur rakstā neredzēju Jūsu sakomponēto vai vismaz ieteikto skaņdarbu valsts himnai...
UN.. tik smalki izzinot vēstures faktus, varbūt neaprobežoties ar šauru loku vien.. parociet Baltijas un Latvijas vēsturi dziļāk uz pirmsākumiem, mēs jau esam dažādu tautu priekšteču krustojums.. Senčiem ir svarīga vietas piederība, neviss paražu un saziņas izcelsme - tas varētu būt patriotisma pirmsākums!! :)

Kristaps Grīva
pirms 2 gadiem
Nikns un naivs raksts. Tad jau ideāla himmna rodas vakuumā, bez jebkādām atsaucēm uz jebkādu tradīciju. Un jā - Dokinss lēti spīd cauri :)

Albrehts
pirms 2 gadiem
Pīmirsu pasaceit

Par "reliģijas uzspiešanu" Latvijas Republikā pēc 1918. gada prasās norādīt, ka, izejot no šādas premises, Brastiņam vajadzēja pavadīt savas dienas akmeņlauztuvēs līdz ar Latvijas daudzskaitlīgo ebreju kopienu.

Taču, iegadījās citādāk, un Brastiņa pseidovēsturisko murgojumu tačkai neviens sprunguļus vienīgajā ritenī nemeta un Latvijā, cik man zināms, kā vienīgajā valstī Eiropā nodrošināja bezmaksas izglītību gan ivritā, gan jidišā - kā arī darbojās padaudz ebreju organizāciju.

Varētu vēl padiskutēt par Sociāldemorkātu un Bunda sadarbību 1905. gada revolūcijā - bet tā laikam nedaudz cita tēma.

Albrehts
pirms 2 gadiem
Cien. autore. Vai varu lūgt Jūsu iztirzājumu šādām Jūsu paustām tēzēm?

"Latvija var rīkoties līdzīgi – mēs varam godināt savu senču drosmi brīvības cīņās, vienlaikus piemirstot faktu, ka šie paši senči apspieda sievietes un uzspieda sabiedrībai „pareizo” reliģiju. Progresīvai valstij nevajadzētu sasaistīt patriotismu ar tās pagātnē esošajiem kauna traipiem kā, piemēram, reliģijas uzspiešana, kas šajā valstī pastāvēja pirms vairāk kā gadsimta. Tā vietā mums tagad vajadzētu koncentrēties uz labajiem un skaistajiem notikumiem gan valsts pagātnē, gan arī mūsdienās."

Pirmkārt, kā tieši mūsu senči apspieda sievietes? Cik man zināms, latviešu sētā tieši sieviete tradicionāli bija pavarda turētāja un visu atslēgu glabātāja - saimniece, nevis kalpone. Varētu paturpināt ar domu, ka vispār senākajās iezīmēs par latviešu sabiedrību vērojamas stipri matriarhālākas iezīmes nekā citur Eiropā. Bet tagad vairāk pie lietas.

Izskatīsim autores tēzi divās daļās - jo nav pieejams precīzs tās traktējums - vai mūsu senči kādu apspieda pirms vai pēc Brīvības (parasti raksta ar lielo burtu) cīņām?

Ja apskatām periodu pirms - tad premise ir absurda, pieņemot, ka latvieši kā faktiski beztiesiska sabiedrības grupa teju-absolūtās monarhijas apstākļos un kā niecīga minoritāte Krievijas impērijas sastāvā varēja kādu - ebrejus, sievietes vai kādu citu apspiest. (šeit vispār prasās pieminēt, ka Latvijas teritorijā, cik esmu pētījis, nav reģistrēts neviens ebreju grautiņš jeb pogroms, lai arī cara valdībai ik pa laikam bija tendence tādus iniciēt).

Ja runājam par periodu pēc Brīvības cīņām - tad prasās norādīt, ka, krasā pretstatā pārējai "liberāli sekulārajai Eiropai", neatkarīgajā Latvijas Republikā sievietes ieguva balsstiesības līdz ar visiem pārējiem un piedalījās 1922. gada 1. Saeimas vēlēšanās. Tas, perspektīvai, ir pirms Lielbritānijas un pirms Francijas.

Vēl prasās vaicāt - kādi "reliģijas uzspiešanas pasākumi" pastāvēja "šajā valstī pastāvēja pirms vairāk kā gadsimta"?

Autorei ir zināms, ka Latvijas republika dibināta 1918. gadā - un/vai Krievijas impērija vairs nepastāv?

Rezumējot - sirsnīgs ieteikums netiražēts vājas vēstures zināšanas un nemēģināt pārnest krietni senāko Rietumvalstu doktrinālo kauna apziņu par vēsturi šeit. Fakti nepiekrīt. Citādāk sanāk tā šaumonīgi studentiski - salasījos Dokinsu, piesienos sīkumiem.

Ar pelnu kaisīšanu uz galvas neviens, izņemot tvaika lokomotīves mašīnistu, vēl tālu nav ticis.

P.S. Autors lasa Dokinsu, oktobrī mielo veļus, un 11. novembrī liek svecītes.

Andis Vaičulis
pirms 2 gadiem
Ja cilvēkiem patīk laizīt pēcpusi dievam, tad tā ir viņu darīšana. Jautājums ir par to vai tāpēc ka kādam tā patī visiem pārējiem tas būtu jādara? Reliģijas pasaulē cilvēkam ir ierādīta noteikta vieta dieva radītā pasaulē un viņam ir pienākums noteikti uzvesties. Sekulārā pasaulē cilvēks pats izvēlas savu vietu un attiecības ar pasauli. Domāju ir acīm redzama pretruna starp šiem diviem pasaules skatījumiem. Kā arī redzams, tad sekulārismu neradija kristietība un tas nav kristietības turpinājums.
Himnā šajā gadījumā tiek atreferēts kristīgais skatījums uz pasauli - cilvēks ir pakārtots dievam un cilvēka labklājība ir atkarīga no dieva labvēlības. Man, kā pilsonim nav pieņemas, ka viens no valsts simpoliem balstās reliģijā, valstī, kas ir sekulāra nevis uz reliģijas pamatiem.

Andis Vaičulis
pirms 2 gadiem
Pēc lielākās daļas komentāru tiešām redzams, ka cilvēki dzīvo klišeju pasaulē. Vienīgais veids, kā viņi reāģē uz argumentiem un secinājumiem ir apgalvojums nav jau nekādas problēmas nav par ko satraukties.

Tikai ja nav nekādas problēmas nevajag no manis prasīt cieņu un lai pieceļos, kat tiek atskaņota šī himna. Ko jums kāds gabals nokritīs, ja palikšu sēžot?

Laima Zariņa
pirms 2 gadiem
Nezin', vai raksta autore noskaidrojusi, no kuras grāmatas viņas pašas vārds cēlies? Tad jau to laikam ar' gribēs mainīt. :)
Rīgas panorāma bez baznīcām? Nuū.. Vispār jau jebkuras pilsētas panorāma bez baznīcām - daudzas nemaz atpazīt nevarētu.
Es gan nezinu, kāds ir iemesls šādai nepatikai, pat teiktu - naidam pret kristietību un tās vērtībām, bet Ieva - zini, Dievs Tevi tāpat mīl :)

Mikus Meirāns
pirms 2 gadiem
Nav ko iespringt. Viss ir pārāk saistīts, gan latvieši un vācieši, gan putniņi un dievi.

Atis Artmanis
pirms 2 gadiem
Interesanti, ja raksta autorei tā riebjas kristiešu dievs un vispār kristietība kā tāda, tad kā viņa vispār spēj izdzīvot mūsdienu Rietumu pasaulē. Grozies kā gribi, bet tā ir būvēta uz kristietības vērtību bažes. Protams, Latvijas gadījumā ir vairāk neatšķetināms kristietības un pagānisma sajaukums (varbūt pat sinkrētisms), bet pat sekulārākajās R-Eiropas valstīs visa ikdiena balstās kristietībā. Kaut vai laika skaitīšana. Pēc kāda kalendāra dzīvo raksta autore?

Vents Zvaigzne
pirms 2 gadiem
Par "Baltiju" nebūs gan tiesa. Gan pirmatskaņojumā, gan turpmākajos gados pēc tam Baumaņu Kārļa dziesmu izpildīja, lūdzot Dievam svētīt tieši Latviju. Baltijas vārdu dziesmā ieviesa 1895. gadā, kad to šādā redakcijā atļāva izpildīt kopkorim 4. Dziesmu svētkos Jelgavā. Bet tad jau visiem tāpat bija saprotams, par ko īsti dzied.

Vents Zvaigzne
pirms 2 gadiem
Par Baltiju dziedāja ne tikai 1. pasaules kara laikā, bet jau kopš 19. gadsimta beigām, tāda bija varasiestāžu prasība. Runa par to, ka Baumaņu Kārļa oriģināltekstā bija Latvijas vārds un tā 19. gadsimta 70. gados arī dziedāja.

Vents Zvaigzne
pirms 2 gadiem
Šovakar jau papildināju savu iepriekšējo komentāru un kā atsevišķu rakstu aizsūtīju satori.lv, šeit nedaudz paturpināšu Jūsu aizsākto diskusiju.
Par Jūsu sašutumu spriedu pēc tā, ka himnas tapšanu raksturojāt kā „neglītu” un „apkaunojošu”. Manuprāt, ir dabiski sašust par to, ko uzskata par neglītu un apkaunojošu, bet varbūt esmu maldījies.
Man nekas nav iebilstams pret to, ka Jūsu visaugstākā vērtība ir brīvība, tomēr neesmu drošs, ka zinu, kādā nozīmē par to runājat. Pieņemsim, ka runa ir par man saprotamo domas, izteiksmes un ticības brīvību, ko varu tikai atbalstīt. Šāda brīvība kā apakšgadījumu ietver arī pilnīgu brīvību izvēlēties, kādu nozīmi piešķirat vārdam „Dievs” un piekrītat vai nepiekrītat pavēles formā izteiktam aicinājumam „Dievs, svētī Latviju!”, kuru ļauts uzskatīt par pilnīgi bezjēdzīgu un neko neizsakošu. Tomēr šāda brīvība a priori neietver tiesības nekad un nekādos apstākļos nedzirdēt vai nelasīt šo vārdu salikumu, arī ne bez citiem nosacījumiem mainīt to valsts himnā. Protams, tāpat kā visiem citiem pilsoņiem Jums ir tiesības ierosināt himnas maiņu, ja esošā nepatīk, taču diez vai par derīgu tiks atzīts arguments, ka šāda himna aizskar Jūsu ticības brīvību. Neaizskar, tāpat kā kristiešu ticības brīvību nevar aizskart dziesma „Saule, Pērkons, Daugava”, pat ja tās saturs kādiem kristiešiem nepatīk.
Tālāk Jūs rakstāt par „himnas neatbilstību mūsdienu vajadzībām”. Kādas ir šīs vajadzības? Man līdz šim šķita svarīgi, ka himna palīdz veidot vēsturisku saikni starp mūsdienu latviešiem un iepriekšējām paaudzēm – sākot vismaz ar cilvēkiem, kas 19. gadsimta vidū un otrajā pusē lika pamatus latviešu nācijas pašapziņai un Latvijas kā šīs nācijas apdzīvotās zemes jēdzienam. Himnām mēdz būt arī citi uzdevumi, tomēr mums diez vai tik vienkārši izdosies atrast citu dziesmu, kas vienlīdz labi spētu nodrošināt šo vēsturisko saikni un vēl iegūt nepieciešamo popularitāti. Iespējamās kandidātes pārskatītas vairākkārt, nekāda brīnišķīga un visiem pieņemama alternatīva nav atrasta.
Ateistu bariņu, kas izpilda kādus vecmāmiņām svarīgus, no reliģijas priekšstatiem izaugušus rituālus, es itin labi spēju iztēloties. Piemēram, iededzināt svecītes kapos mirušo piemiņas dienā vai Lāčplēša dienas vakarā Daugavmalā. Ateisti mēdz apmeklēt arī garīgās un klasiskās mūzikas koncertus dievnamos – kā noprotu, Jūs šo baudījumu esat sev liegusi, ja reiz baznīcām metat līkumu. Tāpēc laikam vērts pastāstīt, ka pirms šādiem koncertiem nereti ievadvārdus saka draudzes garīdznieks, kurš arī mēdz citēt kādus Bībeles pantus un noskaitīt lūgšanu. Varbūt atnākušie ateisti tai nepiekrīt, varbūt viņiem ir pavisam atšķirīgs viedoklis par lūgšanas saturu, tomēr atklātas necieņas izpausmes līdz šim neesmu novērojis, mani tās arī pārsteigtu.
Tālāk, kā man šķiet, Jūs pieļaujat argumentācijas kļūdu, Dieva piesaukšanu himnā pielīdzinot tādām vēsturiskām parādībām, kuras mūsdienās un mūsu kultūrā atzīstam par cilvēka cieņu pazemojošām un nosodām. Tādas ir gan verdzība un tās ietvaros piekoptie miesassodi, gan sieviešu diskriminācija. Šīs parādības pašlaik nav atstātas cilvēku brīvai izvēlei, mēs cenšamies to izpausmes atklāt un novērst, bet tajās vainīgos sodīt. Vai domājat, ka arī cilvēku ticība Dievam, ko pati taču atzināt par katra indivīda brīvu izvēli, tagad būtu jāuzskata par tādu pašu kauna traipu kā verdzība un dažādas diskriminācijas formas? Tad jau varbūt mēs runājam nevis par sekulāru, bet ateistisku valsti, kas nākotnē paredz dažādu reliģisko ticējumu un kultu izskaušanu? Mūsu pašreizējā Latvijas valsts tāda nav ne juridiski, ne faktiski. Un kādā veidā Jums uzspiež reliģiju tas, ka valsts himnas atskaņošanas laikā vienreiz izrunājat vai pat tikai dzirdat vārdu „Dievs”? Vai katra dziesma, kuras saturam nepiekrītat (bet tas arī nav sabiedriski nosodāms), Jums mēģina kaut ko uzspiest? Starp citu, arī pirms 100 un vairāk gadiem ticība Latvijā nebija nedz tik ļoti piespiesta, nedz obligāta. Cik zinu, mans 19. gadsimta 60. gados dzimušais vecvectēvs jau kopš jaunības gadiem negāja baznīcā un Dieva eksistenci noliedza, neviens viņu par to nesodīja un no sabiedrības neizraidīja. Viņš gan būtu ļoti pārsteigts, ja uzzinātu, ka šāda pārliecība liedz viņam kopā ar citiem svinīgos brīžos dziedāt „Dievs, svētī Latviju!”

mahris
pirms 1 gada
Pilnīgi piekrītu kopumā. Bet par vecvectēvu liekas drusku pārspīlēts, "negāja" vietā drīzāk "gāja reti". Laulājās taču? Zagsa toreiz nebija. Tātad arī iesvētījās. Un apglabāts droši vien svētītā zemē, ar mācītāju.

Vents Zvaigzne
pirms 2 gadiem
Spriežot pēc Ievas Skrebeles sašutuma un uzcītīgās iedziļināšanās avotos, Latvijas himna turpina būt skandaloza, kāda bijusi kopš 1873. gada pirmatskaņojuma. Atgādināšu – tas notika Pirmo latviešu dziedāšanas svētku atklāšanas koncertā Rīgas Latviešu biedrības namā. Vēl plašākai publikai izpildīt šķietami lojālo un nevainīgo dziesmiņu nebija ļauts.
Neko nelīdzēja ne vācu tautasdziesmai līdzīgā meldija, ne ritms un vārdu virknējums "Bože, carja hraņi" stilistikā, ne bērnišķi naivais, Vecā Stendera ziņģu garā rakstītais pantiņš par meitu ziedēšanu, dēlu dziedāšanu un visu latvju laimē diešanu. Nelīdzēja pat ne Dieva piesaukšana himnas sākumā un apgalvojumi, ka tā esot šķīsti sirsnīga lūgšana, līdzīga lūgšanai par cara tētiņu. Visiem tāpat bija skaidrs, ka skaņdarbs tapis par godu vienam vienīgam vārdam. Vārdam LATVIJA, kas, izrādās, esot visu latvju dārgā tēvija. Tāda vārda līdz tam nebija, publiski tas nekur neizskanēja. Nebija arī tādas zemes, tādas vietas pasaulē. Šī dziesmiņa bija pagaidām vēl mītiskas “latviešu zemes” bīstams pieteikums, un kā tādu to arī uztvēra. Dažs jau agrāk brīdināja, ka Livonijas un Kurzemes zemnieku izcelsmes ļaužu vēlme pēdējos gados sevi uzstājīgi dēvēt par “latvjiem” jeb “latviešiem” nav tikai bezgaumīga ķēmošanās. Tagad tam bija ausīm dzirdams pierādījums – šie “latvieši” sevi skaļi pasludināja par kādas LATVIJAS iedzīvotāju pēctečiem.
Katrs var palasīt grāmatās par to, kā Baumaņu Kārļa dziesmu turpmākajos gados atklāti un slepeni atskaņoja, vairāk vai mazāk sekmīgi aizliedza, kā 19. gadsimta pēdējos gados Latvijas vārdu tajā lika aizstāt ar Baltiju – bet visi tāpat zināja, kurš vārds aizstāts. 1905. gada notikumos dziesma atkal skanēja ar neesošās, bet jau nesalīdzināmi lielākai latviski runājošo ļaužu daļai zināmās zemes vārdu, mītiskā Latvija pamazām ieguva konkrētas ģeogrāfiskās aprises Liflandes, Kurlandes un Vitebskas guberņā. Un tā līdz pat 1918. gadam, kad jaunās valsts dibinātāji gan spēja atcerēties, no kuras dienas un kuras dziesmas Rīgā pirmoreiz atskanēja skandalozais LATVIJAS vārds.
Kā noprotams no Ievas Skrebeles rakstītā, mūsdienās skandalozs šķiet viss pārējais – sekulāriem ateistiem nepieņemamais “Dievs” himnas sākumā un lūgumi kaut ko “svētīt”, autortiesību aktīvistu nosodītie aizguvumi no citu tautu un valodu dziesmām, monarhijas pretiniekiem nevēlamā līdzība ar cara Krievijas himnu, pasaules poēzijas pērles iepazinušiem intelektuāļiem neizturami naivais teksts par meitu un dēlu ziedēšanu, dziedāšanu un diešanu. Neprotestējam tikai pret šķietami pašsaprotamo – “Latviju, mūs’ dārgo tēviju”. Vai varbūt arī tas ir tikai pagaidām un katrs no šiem vārdiem izrādīsies politnekorektuma apzīmogots?
Es nevēlos, ka Latvijas himna tiktu mainīta. Man tā ikreiz ir atgādinājums par ļaudīm, kas uzdrošinājās izrunāt, uzrakstīt, izdziedāt, daudzināt, bērniem iemācīt Latvijas vārdu laikos, kad tas nebija ļauts. Pašā pirmajā reizē – par “vīriem pelēkos vadmalas svārkos” 1873. gadā. Tā ir šīs un nevienas citas dziesmas milzīgā vērtība par spīti visiem trūkumiem, ko uzskaitītu vēlāko paaudžu gudrie vērtētāji.

Naivais
pirms 2 gadiem
Visa šī jezga man atsauc atmiņā Bulgakovu (piedodiet, bet tikai TIEM, KAS LASA SVEŠVALODĀS): - ..Вы стоите на самой низшей ступени развития, — перекричал Филипп Филиппович, — вы еще только формирующееся, слабое в умственном отношении существо, все ваши поступки чисто звериные, и вы в присутствии двух людей с университетским образованием позволяете себе с развязностью совершенно невыносимой подавать какие-то советы космического масштаба и космической же глупости о том, как все поделить... ..
Negribu nevienu ar šo aizvainot un nedomāju nevienu konkrēti -ne raksta autori, ne komentētājus. Esmu Naivais un savā naivumā domāju, ka tik kategoriskus apgalvojumus par tik nopietnām lietām varētu izsacīt tikai VIEDAIS. Patiesi VIEDS cilvēks.
KURŠ TE IR VIEDAIS?
Un kurš vispār gribēs dzirdēt VIEDĀ teikto?
Un kurš sapratīs?
Raksta autore?
Komentētāji?
Naivais (es)?
HI-HĪ!

Naivais
pirms 2 gadiem
Jautri jau te iet (hi-hī!), bet, lai saredzētu, ka KARALIS IR PLIKS, ir vai nu jābūt bērnam, vai jāmācās vien tālāk, kamēr sapratīsi, ka "jo vairāk mācos, jo dumjāks kļūstu".

Naivais
pirms 2 gadiem
Mani nepamet sajūta, ka autores bagātīgās zināšanas itin labi palīdz autorei saskatīt KARAĻA JAUNO TĒRPU, bet tikai mēs - bērni un naivie zinām, ka karalis ir PLIKS! (hi-hī!!!)
Nu un kur tad vēl tādas lietas kā PIENĀKUMI (un līdz ar to arī atbildība, arī sociālā!), kurus nedrīkst aizmirst, pieprasot sev tikai TIESĪBAS!
Bet jautrība pamatīga. Sen tik jautri nav gājis!!!(hi-hī!)

Malējais
pirms 2 gadiem
Ultraliberālo zilzeķu tekstus vienmēr lasu ar smaidu. Allaž rodas iespaids, ka kāds viņām apenēs roku iebāzis. Šādi parasti uzvedās ar dzīvi neapmierināti cilvēki. Ja tāda ir jauna sieviete, tad, kā likums, viņa ir neglīta pati savās acīs un bērnībā čaļi nežēlīgi apcēluši.
Vecumā Skredele droši vien būs no tām tantēm, kas speciāli uzmeklē kaitinošus raidījumus, lai varētu sašust. Vai arī zvanīs uz rādžiņu 'Krustpuntā', lai izteiktos par netaisno pasaules kārtību.

Un vispār, nekad neuztveru nopietni cilvēkus, kuri savu viedokli pamato ar 'mani kaitina!' argumentu. Pat ezim skaidrs, ka himna te ir tikai iespēja ienīst kristietību (himnā nav norādes uz konkrētu reliģiju). Un kādēļ Skrideli kaitina kristietība? Tādēļ, ka tā kritizē viņas lezbiskās izklaides. Tad par šo jau varētu arī padiskutēt - par lietas būtību. ;)

Jolanta Lelde
pirms 2 gadiem
Lai gan pati neesmu ticīga un neticu nekādam dievam (ne kristiešu, ne nekristiešu), tomēr acīs "dūrās" viena lieta, ko gribu pajautāt. - Kas tieši dziesmas vārdos norāda uz to, ka tiek dziedāts par konkrēti kristiešu Dievu? Manā izpratnē ar šo vārdu apzīmē jebkuru augstāku spēku, kam piešķirtas noteiktas īpašības. Netiek taču dziedāts par Jēzu Kristu, lai skatītos uz dziesmu kā uz kristiešu lūgšanu. Varbūt tādēļ, ka lielais burts norāda uz kādas konkrētas reliģijas vienīgo dievu un mums tuvāk būtu domāt par to, kā par kristiešu? Bet šis vārds ir teikuma sākumā un viņš jebkurā gadījumā būs ar lielo burtu. Es neapšaubu teksta (pētījuma?) daļu par plaģiātismu latviešu literatūrā, bet runāšana par lūgšanas formu himnā, kas varētu būt nepieņemama citu reliģiju piekritējiem, ir absurda, jo te Tu esi ieraudzījusi un himnai piedēvējusi uz personīgu nepatiku balstītu "faktu". Dievs nav tikai kristiešiem. Dievs ir jebkurai reliģijai. Vai individuālim, kurš uzskata, ka augstāks spēks slēpjas kādā konkrētā priekšmetā, ko viņš tādējādi padarījis par savu dievu. "Dievs" ir džokers, kuru katrs var saprast caur to, kas viņam tuvāk. Laima, Māra, Jēzus. Marija, Fukurokuju, Zevs, Buda...jebkas.

Guntis Kārkliņš
pirms 2 gadiem
Starp citu kopš Brāļu draudžu laikiem Latvieši kļuva par kristīgu nācija, bet tam kas notika 13. gs. ar patiesu ticību vispār nav nekādas saistības.

Guntis Kārkliņš
pirms 2 gadiem
Līdz galam neizlasīju. Varu vēl piemetināt līdzīgus argumentus kas arī ir patiesi, Karogs mums no 13. gs. vācu līdzskrējējiem, par kuriem rakstīts Indriķa hronikā, Dziesmu svētki ir vācu romantisma laikmeta relikts, ko pašā Vācijā sen aizmirsuši. Neatkarību no boļševikiem latviešiem atnesa Igauņi, vācu landesvērs un poļi, latviešu strēlnieki tajā laikā sargāja Ļeņinu. Man šie patiesie fakti īstenībā ir pie kājas Vēlme kādam rakstīt šādus rakstus ir tautas nodevība. Punkts un āmen.

Renārs Graudiņš
pirms 2 gadiem
Esmu lasījis tyranny of the majority un vēl ļoti daudz citu grāmatu, tāpēc labi zinu cik smalka ir robeža, kur sākās mazākuma tirānija pār vairākuma gribu, kā arī zinu ka nereti šāds individuālais slimīgais mazākums ir vainojams pie tā, ka tam ļaujot izaugt līdz vairākumam, rodas dažādas slimas blakusparādības, kā piemēram tas pats holokausts vai komunisms. Ne velti dažādi utopiski modeļi idealizētā formā spēj eksistēt tikai grāmatās, bet realitāte nav tik robusta. Kamēr uz pasaules eksistēs vairāk kā viena valsts un vairāk kā viena ideoloģija, kamēr cilvēki savu eksistenci uztvers vairāk kā pamatfunkcijas- ēst vairoties un fēcēt, tikmēr pasaulē valdīs dažādība, kas izpaužās no vienas galējības otrā- tāda ir lietu kārtība.
Neviens te nevienu neslaktē, ja himnas tekstu uztverat kā genocīdu un baznīcu smailēs apdraudējumu, tad pirmais kas ienāk prātā- Drama Queen : D

Renārs Graudiņš
pirms 2 gadiem
Pirms izteikt apgalvojumus, ka kāds dēļ himnas “nepareiziem” vārdiem var justies mazāks patriotisms, vajag kārtīgi apdomāt šo lietu izmantojot pavisam elementāru loģiku.
1. Neeksistē metodoloģisks pētījums, kur lielākā daļa ateistu norādītu uz to, ka jūtās mazāki patrioti dēļ himnas vārdiem kā tikai kaut kāds mazskaitlīgs balsu savākums manabalss.lv, kur apvienojušies ne tikai cilvēki, kam netīk vārds- Dievs, bet arī kādam citam netīk melodija, vēl kāds ir grib citu dievu vai pagānu dievības, vai arī neampierina esošais valstiskums kā tāds.
2. Esošā himna, preambula un viss pārējais ir sabiedrības vairākuma griba- vai padomāji cik daudz cilvēku justos aizvainoti un mazāk patriotiski, ja Dievs svētī Latviju vairs nebūtu himna? Pilnīgi noteikti vairāk kā saujiņa liberālfašitu, komunistu, pārliecinātu ateistu, utt. Līdz ar to vajag saprast, ka vienmēr būs kāda noteikta tautas daļa, kas dēļ kaut kādiem iemesliem jutīsies mazpatriotiska, bet kamēr lielākā tautas daļa būs apmierināta ar valsts simboliku un pamatlikumu, tikmēr tas kalpo vairākuma sapratnei un gribai.
3. Es pilnīgi godīgi varu pateikt, ka mani daudz kas neapmierina Satversmē un preambulā, bet tas nekādā veidā nemazina manu patriotismu, taisni otrādi, tas ir stiprs kā ozols... zini kāpēc? Tāpēc, ka es zinu, ka tiek ievērota kopējā sabiedrības vēlme un griba, nevis šaurs ateistu ekstrēmisms vai kas tāds ar kuŗu būtu neapmierināta lielākā sabiedrības daļa.
Es, protams, saprotu liberistu un ateistu vēlmi panākt to, ka tiek respektētas visas tiesības nepārkāpjot nevienas tiesības, bet šāda vēlme dažkārt ir tas pats kā vēlēties, lai upe veinlaicīgi plūst divos virzienos vai vienvirziena ielai nenorādīt virzienu- regulāri notiks frontāla viedokļu un tiesību sadursme. Taisni tāpēc ir preambula, himna un viss pārējais tāds un tieši tāds, lai šo sabiedrības "satiksmi"regulētu pēc iespējas ar mazāk avārijām, bet tas nenozīmē, ka avārijas nekad nenotiks, jo šī ir demokrātiska valsts, kurā ir tiesības dzīvot arī mūžīgi aizkaitinātiem/ aizvainotiem/ un citādi pašapspiestiem cilvēkiem.

Renārs Graudiņš
pirms 2 gadiem
Tevis sacītais ir kaut kāds, hmm, liberālfašisms : D un tā ir kaut kāda utopija, kas akurāt diskriditē jebko, kas nesaskan ar šo ideoloģiju : D Tevis minētā liberālutopija būtu iespējama tikai tad,ja visai cilvēcei izdzēstu atmiņu, piederības sajūtu reliģiskām vai kādām citām ideoloģiskām grupām, ja izdzēstu piederības sajūtu kādai nācijai, kuŗai līdzi velkas zināma vēsturiska bagāža/pieredze, ja ģimenēs bērni neuzkavētos ilgāk, kā tikai tik, lai tas nesāk veidot viņa personību, kas veidojās ciešā saistībā ar to, kādi ir vecāki, kādi ir viņu dzīves apstākļi un vide, utt. un tad ieprogrammētu vienveidīgu izpratni par to, kas ir cilvēktiesības, ko ir brīv vai nebīv just/ saprast/ ticēt/ gribēt/ utt.
Bet šāda filosofija akurāt būtu iejaukšanās cilvēktiesībās. šodien tiek ievērotas dažādas cilvēktiesības un starp tām notiek mazāka un lielāka izmēra- cīņas.
, es uzskatu, ka taisni šī daudzveidība ideoloģiskā spektrā, kas bieži vien robežojās līdz pat zināmām galejībām, uztur sabiedrībā zināmu harmoniju un tas gluži vienkārši ir cilvēcīgi. Es naktīs guļu mierīgāk, ja apzinos ka kāds reliģisks cilvēks nedara ļaunas lietas man vai kādam citam tikai tāpēc, ka viņaprāt, darot ļaunu pār viņu velsies Dieva sods un pēcdzīvē viņš degs elles ugunīs un tas stāv pāri tam, vai tas ir vai nav atļauts kādas valsts likumos.
Vēl jau jāņem vērā fakts, ka cilvēki ir dažādi, vienmēr būs cilvēks ar izteiktu vēlmi apzināti vai neapzināti pār kādu citu cilvēku vai grupu dominēt, un vienmēr būs cilvēki, kas apzināti vai neapzināti pakļausies kāda dominancei un jutīsies daudz ērtāk un drošāk šādā pozīcijā. Tāda ir lietu un cilvēku sugas kārtība, kur pat visutopiskākjā liberālpasaulē būs kāds kurš uzņemsies lielāku atbildību dominanci un pēc sava subjektīva skatījuma centisies "palīdzēt" citiem.
Es neesmu ne kristietis ne pagāns un man netraucē tas, ka mūsu valsts oficiālā himnā ir Dievs un ka oficiāli valsts svētki ir pagāniski saulgrieži, šāda mijība ir ik uz soļa un tas, ka šīs lietas ir valsts simbolos un pamatlikumos, akurāt nozīmē, ka ir atrasta šo lietu patreizējā dabīgā konsestence (kā man teica kāds Portugāļu pārliecināts katolis- I am always surprised how easily your culture can blend paganism heritage with Christianity, I never seen such a harmony) Viņš kā pārliecināts katolis bija pārsteigts par to, ka vairumam iedzīvotāju ticība un pagānisms kļuvuši par simbolismu, kurā pilnībā atmests vienas vai otras puses šovinisms.

Renārs Graudiņš
pirms 2 gadiem
Nekādu pārpratumu nesaskatu- LPSR himnā Dieva kā tāda nebija. Toties atjaunojot neatkarību, vairākumam nebija nekādu iebildumu atjaunot iepriekšējo himnu un citus pirmās republikas simbolus, un tam bija arī stratēģiski svarīga nozīme, lai pēcāk nevarētu apstrīdēt pārtrauktā valstiskuma pēctecību. Es pilnīgi noteikti var sarakstīt dziesmu, kurā Dievs neparādīsies : ) un tiks radīta himna, kas nepatiks absolūtu nevienam, tādējādi cilvēki viens pret otru būtu vienlīdzīgā, godīgā pozīcijā. vissirslikti.lv : D

Renārs Graudiņš
pirms 2 gadiem
Jā, piekrītu, Dievs nav cilvēku izgudrotas reliģijas privatizējams, bet gan vienas vai citas reliģijas interpretējams, protams, šājā gadījumā esmu stipri pārliecināts, ka himnas radītājs visdrīzāk domāja kristietisko Dievu, kas kristietībā nozīmē 3 elementus, t.s. Jēzu.
Allah gan noteikti nebūtu iespējams likt himnā, jo nacionālisms islamā ir faktiksi lamuvārds- tā dēļ savā laikā izjuka kalifāts, jo tautām sagribējās savu nacionālo identitāti un valstiskumu.

Renārs Graudiņš
pirms 2 gadiem
Redzi, te tā lieta ar to nomaiņu nebūt nav tik vienkārša-
1. Pirmkārt cilvēki, kas sevi pieskaita pie kristiešiem skaitliksi ir daudzkārtīgi vairāk un liela daļa tie, kas sevi pie tādiem nepieskaita, nekādu traucēkli esošā himnā kā valstiskuma simbolismā nesaskata, tāpat kā nesaskata apgrūtinājumu svinēt dažādus svētkus, kas saistīti ar kristīgo ticību un lietot georga kalendāru, senbaltu saules kalendāra vietā.
2. Otrkārt, kā pati redzi, atbalsts šādai iniciatīvai ir gaužām neliels un ja pat visi nepilsoņi ar krievvalodīgajiem jaunpilsoņiem kopā nobalsotu par himnas maiņu uz LPSR himnu "pāāādomjūūū Latvijāāā mūūūžos lai dzīīvoooo", kur Dieva nav, tāpat balsu pietrūktu.(ļoti iesējams, šī būtu nākamā alternatīva, kuŗa savāktu vislielāko atbalstu, pēc tam sekot jau strīdi vai likt "Saule, Pērkons, Daugava" vai "Daugav's abas malas" vai palūgt uzkomponēt kaut ko oriģinālu Reinikam, vai Kivičam.
3. Tā nu sagadījies, ka brīvības cīņās lielākā daļa strēlnieku bija kristieši, jo Brastiņš vēl nebija paguvis savu interpretāciju par senbaltu dievapziņu izvedis, līdz ar to, lai mazinātu sāpi par it kā nepiemēroto himnu, tad varbūt nepieciešams aplūkot šo lietu no to kristīgās pārliecības cilvēku acīm, kas reāli atdeva dzīvības par šo zemi un izveidoja pirmo republiku, kaut aiz cieņas pret viņiem.
4. Es pats arī neesmu kristietis, vēl jo vairāk, man personīgi vispār nav saprotama dogmatiska un pretrunīga starpniecības nepieciešamība starp cilvēku un Dievu, bet taisni tāpēc spēju skatīties caur reālijām-Latviešu dzīvesziņa daudzviet var būt kopēja kā cilvēkiem, kas sevi uzskata par kristiešiem, kā arī tiem, kas sevi uzskata par nekristiešiem pagāniem jo manā skatījumā liels vairums latviešu pa daļai ir gan pagāni, gan kristieši un abas šīs daļas harmoniski sadzīvo savā starpā, neredzot nekādu vajadzību šo gadu tūkstošos izveidojušos simbozi atdalīt, jo tradīcijas iesēdušās un sajaukušās tik dziļi, ka nav nosakāmas to robežas- galu galā pati kristīgā baznīca pārņēmusi neskaitāmus pagāniskus rituālus, kuŗus implementējusi savos.
gribi, lai senbaltu pasaules izpratne, dievapziņa, vienalga kas lai atgrieztos un stiprinātos Latvijā- tad vispirms maksimāla enerģija javelta tam, lai šīs vērtības būtu pašu dzīvē un lai būtu prasme tās nodot nākamām paaudzēm/ bērniem, nevis kacināt sabiedrību ar vēlmi mainīt valstiskuma simbolismu- tā, manuprāt, ir gaužām neracionāla rīcība.
Augsta morāle, tikums, u.c. vērtības tad arī nosaka konkrēta cilvēka rīcību. manuprāt, cieņa pret savu tautu akurāt izslēdz cilvēku vērtēšanu kaut kādos reliģiskos šablonos, taisni tāpēc dziesmu svētkos mēs dziedam kopā, nedomājot kādas polītiskas vai reliģiskas pārliecības cilvēks stāv blakus, jo mūs vieno kas daudz plašāks un senāks, kuŗ tādiem periodiski mainīgiem aspektiem nav vietas.
Labi, šī ir ārkārtīgi plaša tēma, diemžēl, neesmu mūzikas eksperts, lai izvērtētu līdzības koificientu... Nu tad varbūt nākamo paķer arī ģērboni- kam mums kaut kādas tur bijušo kristietīgo hercogistu elementus ģērbonī? Es kā monētu kolekcionārs uzreizi saku, ka ģērbonis diezgan plaģiātisks : D

Veiksmi!

Veiksmi

voltergeitss
pirms 2 gadiem
Ieva ļoti labi ilustrējusi, ka kultūra nav viendabīgs vienas teritorijas produkts - kultūra ir bezgalīgs plaģiāts, kaut vai tāpēc, ka pati Lorelejas klints nākusi no grieķu mitoloģijas. To protams, vajag zināt, bet cepšanās par šo jautājumu ir smieklīga - un sekulārai valstij aizliegt kādas konkrētas reliģijas ietekmi uz valsts kultūru, tā jau ir ideoloģija.

Pastnieks
pirms 2 gadiem
Himna ir vērtīga caur to, ko viņa cilvēkiem ir nozīmējusi, ne tik daudz ar konkrētajiem vārdiem.

Tomēr priecātos, ja, nenoniecinot veco himnu, tiktu radīta, vai pieņemta izmantošanai kāda jauna -- drusku aktīvāku un/vai svinīgāku melodiju. Esošā vismaz man vienmēr ir radījusi drusku tādu nožēlu par to, ka varēja būt arī tīri melodiski saviļņojošāka.

Godo
pirms 2 gadiem
Tieši divu eiro monētas mani kaitina visvairāk...
Rakstā vairākkārt parādās vārds - kaitina. Parasti, ja kaut kas ļoti kaitina, bet pārējos tas nekaitina nemaz vai kaitina ļoti minimāli, tad jāieskatās sevī un jāpaanalizē, kāpēc tieši mani šī lieta tik ļoti kaitina. Šoreiz autore savu nezināmo kompleksu (kas izraisa šo slimīgo kaitināšanas sajūtu) problēmas vērš pret Latvijas valsts himnu. Var diskutēt par himnas atbilstību un piemērotību, taču konkrētajā rakstā minētie argumenti ir visai vāji un vairāk norāda uz pašas autores nevis himnas problēmām. Galu galā nevar valsts himnas piemērotību balstīt uz dažu indivīdu personisko, neatrisināto problēmu bāzes. Šo jautājumu jārisina tiem, kam ar psihi (un personisko dzīvi) viss kārtībā.

andris-g GRINBERGS
pirms 2 gadiem
paldies- autorei- / VISAM PIEKRITU///

Ieva Skrebele
pirms 2 gadiem
Hehe, tā vien liekas, ka Jūs neesat diez cik rūpīgi izlasījusi Bībeli. Ja izlasītu, saprastu, ka Dievs Jums nemaz nav atļāvis runāt un paust viedokli, Bībelē ir skaidri norādīt, ka, ja esat sieviete, Jums ir jāklusē.

„Let a woman learn quietly with all submissiveness. I do not permit a woman to teach or to exercise authority over a man; rather, she is to remain quiet.” 1 Timothy 2:11-12

Ja kas, te būs vēl http://www.religiouscriticism.com/bible/the-sexist-bible/

Tas vien, ka islāma valstīs pret sievietēm izturas vēl pretīgāk nekā kristietībā, nu nekādi nepamato, ka kristietība ir sievietēm labvēlīga.

Ieva Skrebele
pirms 2 gadiem
“Pirmkārt, kā tieši mūsu senči apspieda sievietes? Cik man zināms, latviešu sētā tieši sieviete tradicionāli bija pavarda turētāja un visu atslēgu glabātāja - saimniece, nevis kalpone.”

Hehe, šis man atgādina Simonas de Bovuāras „Otrajā dzimumā” iekļautu Balzaha citātu, kurā viņš iesaka vīriem pret sievu izturēties kā pret vergu, vienlaikus pārliecinot sievu, ka viņa ir karaliene.

Ja kādā valstī neviena sieviete nekļūst par valsts prezidenti, tad šajā valstī sievietes tiek apspiestas. Un nemēģiniet man iestāstīt, ka 1920to gadu Latvijā sievietes, kuras strādāja algotu darbu, varēja izvēlēties visas tās pašas profesijas un saņemt tik pat lielu algu kā vīrieši. Un tupēt mājās, gatavot ēdienu un mazgāt grīdas nudien nav lielākā laime, ko kāds cilvēks (neatkarīgi no dzimuma) var piedzīvot.

Kas attiecas uz reliģijas uzspiešanu, Jūs Vizmas belševicas „Billi” esat lasījis? Man no šīs grāmatas vislabāk atmiņā palikusi epizode, kurā Bille tika kristīta. Vecāki viņu mazu nebija nokristījuši, bet, lai drīkstētu iet skolā, bērnam obligāti bija jābūt kristītam. Tāpēc vecākiem piespiedu kārtā nācās meitu kristīt neilgi pirms skolas gaitu uzsākšanas.

Cits piemērs ir 20tajos un 30tajos gados izdotās Latvijas pilsoņu pases. Šajās pasēs vienmēr bija ailīte „ticība”. Katram cilvēkam pasē tika ierakstīts, ka viņam kaut kam jātic. Neticēt nedrīkstēja.

Ieva Skrebele
pirms 2 gadiem
Palasiet par "tyranny of the majority" un „John Stuart Mill’s harm principle”!

Demokrātija nenozīmē vairākuma tirāniju, un vairākumam nav tiesību nobalsot un apspiest mazākumu. Pēc šādas loģikas sanāktu, ka vairākums pasaules genocīdu bija demokrātiski (sabiedrības vairākums „demokrātiski” nobalsoja, ka grib nogalināt mazākumu).

Ieva Skrebele
pirms 2 gadiem
„Himna ir 1918.gada dibinātās Latvijas simbols. No vēsturiskās un juridiskās loģikas tās nomaiņa nozīmētu to, ka mūsdienu Latvija nav Pirmās Latvijas turpinājums.”

Kurā starptautiskā likumā ir teikts, ka, ja valsts nomaina vienu no tās simboliem, tad automātiski rodas jauna valsts, kura vairs nav iepriekšējās sturpinājums?

Ieva Skrebele
pirms 2 gadiem
“Nekur rakstā neredzēju Jūsu sakomponēto vai vismaz ieteikto skaņdarbu valsts himnai...”

Es arī negrasos nevienu skaņdarbu ieteikt. Šī diskusija ir par pašreizējo himnu un tās nepiemērotību, tā nav aptauja „reku mums ir 10 dziesmas, tagad rīkojam balsošanu, kuru no tām izvēlēties par jauno himnu”. Lai argumentētu, ka pašreizējā himna ir nejēdzīga, nav nepieciešams obligāti piedāvāt alternatīvu.

Principā man padomā ir vesels saraksts ar dažādās vecākām un jaunākām dziesmām, no kurām daudzas ir dziedātas Dziesmu svētkos, un kuras man būtu pieņemamas. Protams, vienmēr pastāv arī iespēja kādam latviešu mūziķim sakomponēt ko jaunu. Es neuzskatu, ka man tagad būtu pienākums no šī saraksta obligāti izvēlēties tieši vienu dziesmu un to ieteikt.

Ieva Skrebele
pirms 2 gadiem
Es piekrītu, ka dziesmu mūziku būtu jāanalizē profesionāliem mūziķiem. Es zinu, ka ir grūti noteikt, cik tieši notīm jāsaskan, lai kādu skaņdarbu atzītu par plaģiātu. Es negrasos slēpt, ka mūzika nav mana stiprā puse. Es vienkārši noklausījos attiecīgās vācu dziesmiņas, un izklausījās līdzīgi. Es uzliku šīs dziesmiņas noklausīties draugiem (arī ne profesionāli mūziķi), kuri arī teica to pašu, proti, ka līdzīgi ir. Ar to mana spēja izvērtēt šos skaņdarbus arī beidzas. Tālāk profesionāļi var vērtēt paši.

Varbūtība, ka Baumaņu Kārlis nekad nebija dzirdējis šīs vācu dziesmiņas ir izslēgta. Tolaik izglītoto latviešu vidū bija ārkārtīgi stipra baltvācu kultūras ietekme (piemēram, pirmajos Dziesmu svētkos latvieši dziedāja vācu dziesmas vācu valodā). Un šīs dziesmiņas vāciešu vidū bija labi zināmas un populāras. Baumaņu Kārlis nevarēja tās palaist garām.

Ieva Skrebele
pirms 2 gadiem
Atbildot uz: “Būtība ir, ka himna savu spēku iegūst, tautai to dziedot, lai kāda tā būtu, un apstākļos, lai kādus tauta ar to pārdzīvojusi. Pārējais ir tikai forma, labāka ja atskan sirdīs.”

Ja cilvēkam ir nepieņemami himnas vārdi, viņš to nedziedās vai dziedās negribīgi. Šāda dziesma nevar iegūt savu spēku, un cilvēki, nonākot grūtībās, to neatminēsies un negribēs ar to kopā neko pārdzīvot.

Latvija šobrīd aktīvi nodarbojas ar mēģinājumiem simboliski norādīt, ka daļa pilsoņu ir „nepareizi” un tai nepiederīgi. Runa ir par citas tautības pilsoņiem, kuri tiek diskriminēti preambulā, citas reliģijas piederīgajiem, kuri tiek diskriminēti himnā, citas seksuālās orientācijas pārstāvjiem, kuri tiek diskriminēti Satversmē. Šāda rīcība ir nepareiza, tā var novest pie situācijas, ka daļa šīs valsts pilsoņu pārstāj sevi uzskatīt par patriotiem, kā nekā, „ja jau valsts simboliski norāda, ka tai mani nevajag, tad kāpēc lai man rūpētu šī valsts”. Vai tiešām Jūs gribat, lai daļa pilsoņu nonāktu pie šāda veida domām?

Starp citu, es esmu ateiste. Man nav ne mazākās vēlēšanās atrast dievu.

Ieva Skrebele
pirms 2 gadiem
Ja kristietis man uzspiež savu reliģiju, tad tā nav agresija? Ja es pretojos un iebilstu tikt šādā veidā apspiesta, tad tā ir agresija? Tiešām?

Es labprāt dzirdētu pamatojumu, kāpēc vienā gadījumā tā nav agresija, bet otrā gadījumā ir.

Ieva Skrebele
pirms 2 gadiem
Atbilde visiem tiem, kuri mani nolamāja, mēģināja nodarboties ar psihoanalīzi („autores nezināmie kompleksi, kas izraisa šo slimīgo kaitināšanas sajūtu”) vai izteica man līdzjūtību, ka es neesmu atradusi Dieva mīlestību.

Tā ir loģikas kļūda, kas plašāk pazīstama ar latīnisko nosaukumu „ad hominem”. Atveriet Vikipēdijas rakstu par šo jautājumu jebkurā svešvalodā, un tad sapratīsiet, kāpēc šāda līmeņa komentāri ir ignorējami. Kad iemācīsieties loģiski argumentēt, atnāciet atpakaļ, un mēs varēsim nopietni padiskutēt par valsts himnu.

Tiem, kuri neprot svešvalodas, varu palīdzēt, piedāvājot izlasīt savu senāku rakstu par to, kā korekti diskutēt un argumentēt bez loģikas kļūdām. https://avestra.wordpress.com/2012/08/29/arguments-akademiskajas-debates/

Atbilde visiem tiem, kuri norādīja, ka himnā pieminētais „Dievs” nemaz nav kristiešu Dievs, bet gan jebkurš no pasaulē zināmajiem dieviem vai dievs kā dabas iemiesojums (t.i. panteisms) vai visa transcendentālā simbols utml.

Faktiski tas ir ierosinājums musulmaņiem iztēloties, ka, dziedot himnu, viņi lūdz Allāhu, budistiem iztēloties, ka runa ir par Budu (lai gan vispār jau Buda nemaz nav dievs), pagāniem iztēloties, ka runa ir par veselu dievu ansambli, sātanistiem iztēloties, ka runa ir par Sātanu, ateistiem iztēloties, ka runa ir par Lidojošo spageti briesmoni, Ričardu Dokinsu vai Stīvenu Hokingu vai sevi pašu. Šādi iztēles vingrinājumi ir visnotaļ jautri līdz brīdim, kad tiek apjausts, ka tas ir pašapmāns. Ir skaidri zināms, kurā gadā himna tapa un kuru dievu tās autors domāja, ir skaidri zināms, kurā reliģijā lūgšanas sākas ar vārdiem „Dievs, svētī”, un ir skaidri zināms, kuru reliģiju cilvēki vienmēr iedomājas, runājot par himnu.

Bet pat tad, ja himnā būtu teikts abstraktais „dievi, svētī Latviju”, tas vienalga nebūtu gana labi. Sekulāras valsts simbolikā nepienākas izmantot dievu pat tad, ja tas ir dievs ar mazo sākuma burtu. Valstij ir jābūt nodalītai no jebkāda veida ticībām. Ikvienam cilvēkam ir jābūt brīvam izvēlēties, vai ticēt kaut kam pārdabiskam un kam tieši ticēt. (Es esmu ateiste un neticu nekam pārdabiskam. Un tieši pārdabisko cilvēki parasti identificē ar dievu. Tātad, manuprāt, nekāds dievs vai dievi neeksistē.) Latvijas himna man nav svēta, jo tā ir vienkārši dziesmiņa, kuru var aizstāt ar jebkuru citu dziesmiņu, bet indivīda reliģijas brīvība (un arī citas izvēles brīvības, piemēram, vārda brīvība, domas brīvība, rīcības brīvība) man ir „svētas”. Dziesmiņas un simboli sabiedrībai ir ne sevišķi būtiski, jo tos var nomainīt un aizstāt, bet indivīda brīvība ir neaizstājama, tā ir jebkuras veiksmīgas un neapspiestas sabiedrības pamatā.

Atbilde Ventam Zvaigznei.

Es neesmu sašutusi vai aizsvilusies. Es vienkārši redzu, ka sabiedrībā kaut kas ir nepareizi, un tāpēc es par to runāju. Man visaugstākā vērtība ir brīvība (tai skaitā arī reliģijas brīvība). Man ir nepieņemami dzīvot sabiedrībā, kurā valda „vairākuma tirānija” un cilvēkiem tiek uzspiests, ko domāt vai kam ticēt. Es vienkārši aizstāvu savas vērtības un principus.

Es neapšaubu šīs dziesmas nozīmi agrākos laikos un zinu, kur un kad tā tika dziedāta un kas ar to tika domāts. Bet problemātiskais jautājums te ir – vai ar to vien ir pietiekami, lai atsvērtu visus himnas trūkumus un neatbilstību mūsdienu vajadzībām? Vai mūsdienu cilvēkam ir jāsaglabā kādu tradīciju tāpēc vien, ka viņa vecvecākiem šī tradīcija likās svarīga?

Iedomājieties ateistu bariņu aizejam uz baznīcu noskaitīt lūgšanu tāpēc vien, ka viņu vecmāmiņām tas bija svarīgs rituāls? Vai tā gadījumā nav liekulība? Iedomājieties baltādainus amerikāņus dziedam jautru dziesmiņu par nēģeru vergu pēršanu un pēc tam attaisnojamies, ka viņi jau tā nemaz nedomā, ka viņi svēti tic, ka melnie ir līdzvērtīgi cilvēki, ka dziesmiņa tiek dziedāta tikai tradīcijas dēļ, jo tā bija viņu vecvecāku mīļākā dziesmiņa. Iedomājieties emancipētu sievieti dziedam dziesmiņu par sievietes lomu virtuvē un attaisnojamies, ka vecmāmiņa viņai šo dziesmiņu iemācīja un ka šī dziesmiņa viņai atgādina skaistos brīžus, kas bērnībā pavadīti ar vecmāmiņu. Tā visa ir liekulība. Un tagad iedomājieties valsti, kuras oficiālajā simbolā tiek piesaukts vienas konkrētas reliģijas dievs, bet kura visur citur apgalvo, ka esot sekulārā. Arī tā ir liekulība.

Cilvēces vēsturē ir daudz kauna traipu, kas mūsdienu cilvēkiem šķiet nepieņemami (reliģijas uzspiešana, verdzība, sieviešu apspiešana utt.). Mēs nevaram izmainīt pagātni, bet mēs varam izvēlēties, vai šos kauna traipus godināt un pieminēt (piemēram, dziedot himnu) vai arī ļaut tiem nogrimt aizmirstībā (nomainot himnu). Progresīvā sabiedrībā vajadzētu „piemirst” faktu, ka kādreiz himnā tika piesaukts Dievs, gluži tāpat kā mēs ikdienā nedomājam par to, ka, laikā, kad tapa šī dziesma, demokrātiskās valstīs sievietēm nebija vēlēšanu tiesību.

Šai ziņā izcils piemērs ir ASV attieksme pret valsts dibinātājiem. Mūsdienās patriotiskajos pasākumos tiek runāts par to, kā viņi iestājās par brīvību un cik burvīgi cilvēki viņi tāpēc bija. Vienmēr tiek piemirsts nesmukais fakts, ka vairākumam no šī cilvēku pulciņa piederēja vergi. Latvija var rīkoties līdzīgi – mēs varam godināt savu senču drosmi brīvības cīņās, vienlaikus piemirstot faktu, ka šie paši senči apspieda sievietes un uzspieda sabiedrībai „pareizo” reliģiju. Progresīvai valstij nevajadzētu sasaistīt patriotismu ar tās pagātnē esošajiem kauna traipiem kā, piemēram, reliģijas uzspiešana, kas šajā valstī pastāvēja pirms vairāk kā gadsimta. Tā vietā mums tagad vajadzētu koncentrēties uz labajiem un skaistajiem notikumiem gan valsts pagātnē, gan arī mūsdienās.

Manuprāt, tas vien, ka mani kristīgie vecvecāki dziedāja kādu dziesmiņu, nav pietiekams pamatojums, lai arī es turpinātu dziedāt šo pašu dziesmiņu. Sabiedrība mainās un attīstās. Mūsdienās Latvija ir pavisam citādāka valsts nekā 1920tajos gados. Mums ir jāiet līdzi laikam un jānomaina vecās un savu laiku nokalpojušās idejas.

Nasing spešal
pirms 2 gadiem
Ieva,

1. Himna ir 1918.gada dibinātās Latvijas simbols. No vēsturiskās un juridiskās loģikas tās nomaiņa nozīmētu to, ka mūsdienu Latvija nav Pirmās Latvijas turpinājums.

2. Vai ir nācies padomāt par mūsu himnas domu? Es to varētu pārfrāzēt šādi "Dievs svētī Latviju, kurā dzīvo laimīgi Latvijas cilvēki." Es patiešām nezinu, kas varētu šajā teikumā radīt aizvainojumu vai nepatiku. Vārdam "dievs" šeit nav reliģiskās nozīmes. Vārda "svētīt" ar reliģiju nesaistīta nozīme ir "vēlēt labu".

3. Ja valsts simbolika tiks mainīta atbilstoši modes tendencēm un mūzikas gaumes maiņai, tad tā zaudē savu jēgu. Himna ir rituāls, un ja tas nav pretrunā ar valsts iekārtu un tradīcijām, tad tā nomaiņa tikai destabilizē valsts piederības sajūtu.

Češīras Kaķe
pirms 2 gadiem
Gribēju iešņākties: kur tādas arogantas, agresīvas infantiles rodas, bet te jau visi pateikuši smalkāk. Bet varbūt tomēr trollisms?

black_data
pirms 2 gadiem
Dzīvo riebumā, drošvien.

black_data
pirms 2 gadiem
Varētu jau par himnu likt NIN "Head Like A Hole", tomēr diezgan droši, ka nav plaģiāts... bet tur jau atkal tas dievs tekstā. Ehh!

PRTG
pirms 2 gadiem
Par tautību minoritātēm Latvijā - pasaulē eksistē vismaz viena tāda atsevišķa valsts, kurā jebkura no latvijas minoritārajām tautām (izņemot lībiešus) ir mažoritāra jeb vairākums. Vienlaikus nav nevienas citas valsts, kurā vairākums būtu latvieši. Attiecīgi pieņemtā Satversmes preambula, lai arī tizli formulēta, nevienu citas tautas pašnoteikšanos un ilgtspēju pēc būtības nespēj ierobežot, un pamatoti uzsver Latviju kā vienīgo reālo teritoriju, kurā pamatnācija ilgtermiņā varētu saglabāties.

Par LGBT man personīgi nav nekādu iebildumu un neredzu iemeslus, lai kādam tādi būtu. Ja kāds darīs pāri, aizstāvēšu - Latvijā (un ne tikai) tie pārsvarā ir cilvēki, kas ir vāji un neaizsargāti. Kā liecina pētījumi netradicionāla orientācija var būt vides piesārņojuma radīta (1). Ko savukārt vairumā gadījumu izraisījusi korporāciju alkatība kombinācijā ar komerciāli vai individuāli bezatbildīgu attieksmi pret vidi, kas ir dažas no lietām, ko kristietība, budisms un islāms konsekventi aicina sevī ierobežot. Neesmu pagaidām dzirdējis, ka ateisti uzsvērtu globāli ietverošo ētiku kā obligātu priekšnosacījumu līdzsvarotam materiālismam. Ja tā tas ir, tad lieliski, mēs esam vienā komandā, ja nē, tad tas būtu labs un vēlams virziens, kurā tam attīstīties.

Par sieviešu tiesībām un Pāvila rakstīto Timotijam - tai pašā pētījumā (1) ir analizēta non-cisgender smadzeņu ķīmija, proti tas, kā atšķiras impulsu ierosināšana un dzēšana salīdzinot ar cisgender jeb tradicionāli orientētajiem. Iespējams tas sniegs netiešu atbildi uz jautājumu, kāpēc lesbietēm jebkāds aicinājums būt pakļāvīgām var likties īpaši tracinošs.

Ar šādu, paplašinātu izpratni kļūtu arī skaidrs, ka Pāvila teiktais uz lesbietēm vienkārši nevar tikt attiecināts. Pieņemu, ka arī uz izglītotām, pašpietiekamām sievietēm nē. Man personīgi Pāvila rakstītais daudzējādā ziņā liekas kaitinošs vai vismaz neiedvesmo. Manā kristietības izpratnē 4 evaņģēliji ir tas pēc kā var par šo reliģiju spriest un reizē ar to dzīvot, netraucējot citiem. Esmu par kristīgās baznīcas kā organizācijas un tās dogmu revīziju. Pavirši vērojot šķiet, ka jaunais pāvests tieši ar to arī nodarbojas.

Ja 2000+ gadus sens kāda dedzīga Kristus sekotāja aicinājums sievietēm būt pakļāvīgām un pār mēru negreznoties, kas plašāk skaidrots (2) var vest pie publiski izteikta aicinājuma aizliegt kādas nelielas valstiņas himnu, kas pēc tam tiek apspriests ļoti nopietni un vairumā gadījumu samērā labi argumentēti, tad atliek tikai priecāties par sabalansēta liberālisma klātesamību šajā valstī. Palabojiet mani, ja kļūdos.

(1) http://www.helium.com/items/2311729-chemical-pollution-linked-to-upsurge-in-homosexuality-transgenderism
(2) https://bible.org/seriespage/what-does-it-mean-not-teach-or-have-authority-over-men-1-timothy-211-15

PRTG
pirms 2 gadiem
Latvieši vispār ir pārāk līdzīgi daudzām citām tautām. Varbūt kaut kas jādara arī šīs lietas labā.

Ja nopietni, tad no malas izskatās, ka no autores personīgas nepatikas pret jēdzienu Dievs (kas starp citu var būt arī latviešu cienītais mitoloģiskais Pērkons un ar to var tikpat mierīgi tikt saprasts arī Allāhs, bet ateisma diskursā, piemēram, Visums) ir iznācis kaut kāds himnu noliegums.

Noliegt kaut ko jau pastāvošu vienmēr ir viegli. Pragmatiski cilvēki gan parasti to dara pēc rūpīgām pārdomām un piedāvā arī kaut kādu ievirzi uz iespējamo risinājumu.

Bet paldies portālam, esmu par viedokļu daudzveidīgumu - bija par ko pasmaidīt :)

adolfs alunans
pirms 2 gadiem
Beidzot reiz kāds to tik vairumam saprotami, skaidri un neliekuļojot pasaka.
Paldies autorei - sniedzu ziedus, spiežu roku un pilnībā atbalstu!

kuģis
pirms 2 gadiem
pieļauju, ka ar šo izcili pretīgo rakstu satori beidzot ir nolaidušies gandrīz tik zemu, cik vien iespējams.
reitingu celšanai, ja?


Ilmār, lūdzu atbildi, kas tev personīgi ir pret dievu?

jenuufa
pirms 2 gadiem
Brastiņam nu gan vajadzētu likt mieru; rūpīgi izlasiet Mūsu dievestības tūkstošgadīgo apkarošanu, un tad izsakieties par tačkām...

akmens
pirms 2 gadiem
Es rakstīju, ka visas dzīvas radības ir viens es-koncepts (lasi- es esmu pasaules centrs). Tā kā pasaulei var būt viens es-centrs Dievs, tad visi komentāri ir saprotami - vairāki pasaules centri nevar sadzīvot - vilks apēd zaķi, kaulainā mūs visus apēdīs, jo pasaule balstās uz Dieva prātu. Es nezinu visus Dieva eksistences piemērus, bet DZĪVAIS VAR IZCELTIES TIKAI NO DZĪVA. Dzīve ir dramatiska un vienlaikus komiska, jo tā ir tikai spēle, kurā visiem ir dotas vienādas iespējas (uzkundēties citiem). Latvijas sabiedrība ir sašķelta. Rietumu pasaule sabrūk. Te to var salīdzināt ar Senās Romas sabrukšanu.

J.Vādons
pirms 2 gadiem
Paldies Ventam Zvaigznem un citiem par saturīgiem komentāriem!

ragana
pirms 2 gadiem
Vismaz Pirmā pasaules kara avīzes rasta par "Dievs svetī Baltiju" dziedāšanu, jo oficiāli Latvija neeksistēja, bet latvieši, protams, gribēdami provocēt krievu ierēdņus, paretam atļāvās arī dziedāt "Dievs svetī Latviju".Arī par to rakstīja avīzes.

ragana
pirms 2 gadiem
Raksta autore aizmirusi pieminēt, ka dziemas pirmajā variantā Dievam nebija vis jāsvēta Latvija, bet gan Baltija: "Dievs svētī Baltiju". Un kurš gan ir teicis, ka ar vārdu "Dievs" ir domāts kristiešu Dievs. Modernā versija tad būtu: "Nauda svētī Latviju..."

dagnis
pirms 2 gadiem
Latvijas problēma nav kristiešu Dievs, geji vai krievi. Latvijas problēma ir kolektīva un masveidīga nespēja pieņemt citādo un atšķirību, nevis kopīgā meklēšana citos cilvēkos.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!