Domas
20.11.2014

Mīts par to, kā Latvijas himna cēlusies

Komentē
59
Saglabā

Latvijas himna man nekad nav patikusi tās vārdu dēļ. Es vienmēr centos izvairīties no pasākumiem, kur tā būtu jādzied vai jāklausās, jo man likās nepieņemami piedalīties sev svešas reliģijas rituālā, t.i., lūgšanā kristīgajam Dievam. Man izvairīšanās no šī valsts simbola likās tikpat pašsaprotama kā līkuma mešana Rīgas ielās esošajām baznīcām. Tomēr sekulārisma principam neatbilstoši vārdi nav vienīgais Latvijas himnas kauna traips. Lai gan skolās bērniem tiek mācīts, ka himnas mūzikas un vārdu autors ir Baumaņu Kārlis, īstenībā šis fakts ir nepatiess, un Latvijas himna ir plaģiāts.

Latvijas himnas pirmsākumi ir meklējami 1778. gadā, kad Johans Gotfrīds Herders apkopoja un izdeva grāmatiņu ar vācu tautasdziesmām. Šajā grāmatiņā bija arī burvīga dziesmiņa par mīlestību, kuras nosaukums ir "Wenn ich ein Vöglein wär" (tulk. – "Ja es būtu putniņš"). Šī tautasdziesma ir visnotaļ jauka, ieskatam – tās pirmo trīs rindu tulkojums: "Ja es būtu putniņš un man būtu divi spārniņi, lidotu es pie tevis." Taču interesantākais ir dziesmiņas melodija. Šo dziesmu Minhenes sieviešu kora izpildījumā var noklausīties šeit. Notis var apskatīt (un, protams, neaizmirstiet tās arī salīdzināt ar Latvijas himnas notīm!) šeit. Manuprāt, ir pilnīgi skaidrs, ka šīs vācu tautasdziesmas melodija ir aizdomīgi līdzīga Latvijas himnas melodijai. Pietiekami līdzīga, lai Baumaņu Kārļa sacerējumu varētu atzīt par plaģiātu.

Vēl jaukāk ir tas, ka šī pati melodija ir izmantota arī Vācijas pilsētas Oldenburgas neoficiālajā himnā. 1844. gadā lielhercogiene Cecīlija fon Oldenburga (Cäcilie von Oldenburg) paņēma melodiju no jau minētās tautasdziesmas par cilvēciņu, kurš gribēja lidot pie sava mīļotā. Viņa šo melodiju mazliet pamainīja un izveidoja "savu" skaņdarbu. Tajā pašā gadā Teodors fon Kobe (Theodor von Kobbe) sacerēja dziesmas vārdus. Un Oldenburgas himna "Heil dir, o Oldenburg" (tulk. "Esi sveicināta, ak, Oldenburga") bija tapusi. Sākotnēji šī dziesma bija Oldenburgas lielhercogistes himna. 1918. gadā vārdu "firsts" nomainīja uz "tauta", un mūsdienās šī dziesma ir neoficiālā Oldenburgas pilsētas himna. Oldenburgas himnu var noklausīties šeit. Notis ir atrodamas šeit. Pāris gadu desmitus vēlāk Baumaņu Kārlis paņēma šo pašu melodiju, un tapa mums visiem zināmā dziesma, kas tika atskaņota pirmajos Dziesmu svētkos. Un tālāko stāstu ikviens lasītājs jau zina.

Tātad himnas melodija ir pārņemta no vāciešiem. Bet kā ir ar vārdiem? Laikā, kad tapa Latvijas himna, visiem labi zināma bija Cariskās Krievijas himna "Боже, Царя храни!" (tulk. "Dievs, sargi Caru!"). Pirmās divas rindas ir "Боже, Царя храни! / Сильный, державный". Latvijas himnas pirmo divu rindu struktūra ir identiska, proti, pirmajā rindā tiek lūgts, lai Dievs sargātu/svētītu izvēlēto objektu, bet otrajā rindā šis objekts tiek raksturos (cars ir spēcīgs un neatkarīgs, Latvija ir dārga). Trešā un ceturtā rinda ir "Царствуй на славу, / на славу нам!" Latvijas himnā šīm rindām atbilst "Svētī jel Latviju, / Ak, svētī jel to!" Arī šeit struktūra ir tāda pati, proti, ceturtajā rindā atkārto to pašu, kas jau pateikts trešajā, tikai drusku citiem vārdiem.

Skolu mācību grāmatās ir teikts, ka "Dievs, svētī Latviju" ir Baumaņu Kārļa oriģināldziesma. Tomēr sanāk, ka oriģināla ir tikai tā daļa par dancošanu, dziedošajiem latvju dēliem un ziedošajām meitām. Es teiktu, ka tas ir visai maz. Bet galvenais jautājums ir, ko ar šādu plaģiātu iesākt? Te ir divi varianti. Mēs varam konsekventi pateikt, ka plaģiāts ir slikts, ka kopēt nedrīkst ne tikai studentu diplomdarbus, bet arī valstu himnas. Šajā gadījumā Latvijas himna ir jāmaina. Protams, pastāv arī otrs variants – mēs varam pateikt, ka mākslā ir atļauts "iedvesmoties un pārņemt". Mēs (tāpat kā igauņi, kuru himnas melodija ir tāda pati kā Somijai) varam pateikt, ka ir normāli savas valsts himnā izmantot citas tautas mūziku. Bet tādā gadījumā Latvijas skolu programmās būtu jāiekļauj informācija par to, kā ir cēlusies Latvijas himnas melodija. Noklusēt faktus nav smuki.

Laikā, kad tapa Latvijas himna, autoru attieksme pret kopēšanu bija pavisam citādāka nekā mūsdienās. Tolaik plaģiātisma jēdziens tā mūsdienu izpratnē vēl nepastāvēja, un, visticamāk, himnu sacerēdams, Baumaņu Kārlis neizjuta nekādus ētiskas dabas sirdsapziņas pārmetumus, jo arī pārējie jaunlatvieši kopēja uz nebēdu no vāciešiem. Ieskatam minēšu piemēru no Jura Alunāna tulkotajām "Dziesmiņām". Heinriha Heines dzejoļa tulkojumā sievietes personvārdu "Loreley" Alunāns nomainīja uz "Laura", bet upes nosaukumu "Reina" uz "Daugava". Vācijā pie Reinas upes ir klints ar nosaukumu "Loreley", un Heines dzejolī tiek runāts par skaistu jaunavu Loreleju, kura sēž uz šīs klints un dzied dziesmu. Ja kādam tas atgādina latviešu "mītu" par Staburaga klinti pie Daugavas, tad tas ir ne bez iemesla – "mītu" par Staburaga klinti sacerēja jaunlatviešu rakstnieki (Frīdrihs Mālberģis poēmā "Staburags un liesma", Andrejs Pumpurs "Lāčplēsī"), par pamatu ņemdami Alunāna tulkoto Heines dzejoli un vāciešu mītus par Lorelejas klinti.

Vēlāk jaunlatviešu iesākto tradīciju kopēt no vāciešiem turpināja arī citi latviešu nacionālās identitātes veidotāji. Piemēram, skolu literatūras grāmatās tiek runāts par "Raiņa saīsināto sonetu", lai gan īstenībā šis nosaukums ir nekorekts, precīzāk būtu šo dzejoļa formu dēvēt par "Gētes saīsināto sonetu", jo izcilais vācu dzejnieks šādas formas dzejoli bija uzrakstījis vēl ilgi pirms Raiņa.

Starp citu, Baumaņu Kārlis nebija vienīgais latviešu autors, kuram iepatikās jau minētā vācu tautasdziesma par cilvēciņu, kam gribējās lidot pie sava mīļotā. 1925. gadā Vilis Plūdonis publicēja dzejoļu krājumu "Mūzas mirkļi", kurā esošais dzejolis "Mīlētāja dziesma" ir aizdomīgi līdzīgs šai vācu tautasdziesmai. Viļa Plūdoņa dzejolis skan šādi:

Nakti man’ aplido brīnišķi sapņi,
Un tie sapņi ir, mīļā, par tevi!
Dienu man’ šūpo mīlīgas domas,
Un tās domas ir, mīļā, par tevi!
Kur vien es eju, ko vien es daru,
Vienmēr es redzu, es redzu tik tevi!
Putniņš ja būtu un būtu man spārni,
Ak, kā tad laistos, kā laistos pie tevis! [1]

Salīdzinājumam vācu tautasdziesmas teksts (šī raksta autores tulkojumā no vācu valodas):

Ja es būtu putniņš
Un man būtu divi spārniņi,
Lidotu es pie tevis.
Bet, tā kā tas nevar notikt,
Palieku es tepat.
Es esmu tikpat tālu no tevis,
Taču miegā es esmu pie tevis
Un runāju ar tevi;
Bet, kas es pamostos,
Esmu es viens.
Pa nakti nepaiet ne stunda,
Kad mana sirds nepamostas,
Par tevi domājot,
Ka tu man tūkstošiem reižu,
Savu sirdi dāvināji. [2]

Laikā, kad tapa pirmie latviešu mākslas darbi, no vāciešiem kopēja un aizņēmās daudzi autori. Diemžēl Baumaņu Kārļa dziesma ir viens no nesmukākajiem piemēriem – kamēr citi autori pārņēma tikai idejas vai atsevišķus elementus, uz kuru pamata sacerēt savus, oriģinālus darbus, Baumaņu Kārlis burtiski pārkopēja visu dziesmas melodiju, tajā pamainot vien pāris notis. Tolaik šāda kopēšana bija pieņemama, bet mūsdienās tam tā vairs nevajadzētu palikt. 1873. gadā nebija neviena latviešu mūziķa, kurš būtu spējīgs sacerēt dziesmas melodiju, tāpēc tolaik nācās izmantot vācieša sacerētu mūziku. Tagad situācija ir citādāka, jo līdz mūsdienām latviešu mūziķu vidū ir bijuši arī talantīgāki cilvēki, kuri ir spējīgi arī uz kaut ko labāku par nožēlojama plaģiāta sacerēšanu.

Manuprāt, Latvijas himna ir jāmaina, un himnas izcelsme ir tikai viens no iemesliem, kāpēc to darīt. Sekulāras valsts oficiālajā simbolikā nepienākas iekļaut kādas konkrētas reliģijas mitoloģiskos priekšstatus. Es nešaubos, ka kristiešiem nepatiktu ideja nomainīt himnas pirmo rindu uz "Allāh/Buda/Sātan/Lidojošais spageti briesmoni u.tml., svētī Latviju". Viņiem tas nepatiktu tā paša iemesla dēļ, kāpēc man, nekristietei, nepatīk esošie himnas vārdi.

Sekulārā valstī no likumiem vajadzētu izravēt visas oficiālās reliģijas paliekas, kuras vēl ir saglabājušās no senseniem laikiem, kad valstī tik tiešām bija viena oficiālā reliģija un kad visus neticīgos valsts iedzīvotājus vajāja un diskriminēja. Lai to panāktu, varētu sākt ar Dieva izņemšanu no valsts himnas. Diemžēl pēdējos gados Latvija dodas pretējā virzienā. Kādreizējā sekulārā Satversme nesen tika sabojāta, tai piekabinot preambulu, kurā tiek runāts par "kristīgajām vērtībām". Ar reliģiju nekādi nesaistītās naudaszīmes tika sabojātas, uz Latvijas divu eiro monētām uzrakstot vārdus "Dievs, svētī Latviju". Tieši divu eiro monētas mani kaitina visvairāk, jo himnu es varu izvēlēties neklausīties un ar Satversmes preambulu es ikdienā nesaskaros. Diemžēl no Latvijas divu eiro monētām es izvairīties nekādi nevaru. Ja es atteiktos izmantot attiecīgās monētas un pateiktu, ka man ir pretīgi pieskarties objektam, uz kura tiek piesaukts kristiešu Dievs, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 160. pantam man tiktu piemērots sods. Šajā pantā ir teikts:

"Par atteikšanos pieņemt oficiālajā apgrozībā esošās naudaszīmes kā likumīgus maksāšanas līdzekļus maksājumiem valsts budžetā un pašvaldību budžetos, samaksai par precēm un pakalpojumiem, izņemot gadījumus, kad likumi un citi normatīvie akti nosaka citus maksāšanas līdzekļus, uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz simt četrdesmit euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

Manuprāt, pašreizējā tendence iešmugulēt vienu konkrētu reliģiju Latvijas likumos ir nepareiza, un būtu jārīkojas tieši pretēji. Ticēt vai neticēt kaut kam pārdabiskam, piedalīties vai nepiedalīties reliģiskos rituālos, kuras tieši reliģijas rituālos piedalīties, – tām būtu jābūt katra cilvēka individuālām izvēlēm, un valstij nevajadzētu norādīt, kura reliģija ir "pareizā".

Kritizēt var arī himnas vārdu neatbilstību mūsdienu sabiedrības vajadzībām un interesēm. Piemēram, pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes daudzi Latvijas iedzīvotāji palika bez darba. Viņiem bija ļoti daudz brīva laika, lai varētu "laimē diet" un dziedāt no rīta līdz vakaram. Nu gluži kā valsts himnā apdziedātajā paradīzē. Tikai nez kāpēc izrādījās, ka cilvēkiem šī laime diez ko negāja pie sirds, un viņi aizbrauca uz Īriju, jo tur bija iespējas strādāt un nopelnīt. Izskatās, ka "laid mūs tur laimē diet" vairs nav aktuāla Latvijas iedzīvotāju vajadzība, "dod mums darbavietas un ekonomisko izaugsmi" būtu labāka lūgšana.

Tiesa gan, līdzšinējā pieredze liecina, ka lūgšanas ir bezjēdzīgas. Par spīti lūgšanām kristiešu Dievs neuzdāvināja Latvijai neatkarību – par neatkarību bija jācīnās gan pēc Pirmā pasaules kara, gan Padomju Savienībai sabrūkot. Arī valsts ekonomiskā izaugsme un darbavietas nav atkarīgas no lūgšanām – ir pašam jāstrādā, lai kaut ko sasniegtu. Šī iemesla dēļ būtu labāk atmest vārguļu mentalitāti – lūgt un gaidīt, kad kāds (piemēram, Dievs) kāroto pienes uz sudraba paplātītes –, bet tā vietā pašam strādāt un sasniegt iecerēto. Valsts himnas vārdiem būtu jābūt iedvesmojošiem, tiem būtu jāatgādina tautai par to, kas cilvēka dzīvē ir svarīgs. Tā vietā pašreizējie vārdi ir bezjēdzīgi.

Ik pa laikam kāds cilvēks publiski ieminas, ka beidzot būtu jānomaina Latvijas himna. Ir vairāki argumenti, kāpēc tas būtu jādara. Te var runāt par himnas neatbilstību sekulārisma principiem, var runāt par to, ka ir nepareizi lūgties un gaidīt, lai Dievs mūsu vietā izdara mūsu darbus. Vietnē manabalss.lv par himnas nomaiņu ir savākti jau 1683 paraksti. Publiskajās diskusijās par šo jautājumu parasti parādās tikai viens vienīgs arguments par labu esošās himnas saglabāšanai, proti, tās izcelsme un vēsture, jo tā esot pirmā latviešu oriģināldziesma un tā tika dziedāta Dziesmu svētkos. Šajā rakstā es centos norādīt uz himnas izcelšanās neglīto un apkaunojošo pusi, lai pamatotu, ka himnas izcelsme nevar būt par iemeslu tās saglabāšanai. Es centos norādīt, ka īstenībā ir tieši pretēji – himnas izcelsme ir tik apkaunojoša, ka tas ir vēl viens iemesls par labu tās nomaiņai.

[1] Plūdonis, Vilis. Raksti, 1. sējums. Rīga: Liesma, 1974, 396. lpp.

[2] Zeit: Wenn ich ein Vöglein wär. (Skatīts: 10.11.2014.)

Tēmas

Ieva Skrebele

Ieva Skrebele ir vācu filoloģe, māksliniece un cilvēks, kurš vienmēr tiecas apgūt jaunas zināšanas un sevi pilnveidot. Raksta par jautājumiem, kuri pašai šķiet gana interesanti, lai tos izpētītu. Augs...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
59

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!