Komentārs
29.04.2016

Mīti par Stambulas konvenciju

Komentē
8
Saglabā

Šī gada sākumā īpašu sabiedrības uzmanību izpelnījās Stambulas konvencija, kuru Latvija neparakstīja LR Tieslietu ministrijas (TM) tieslietu ministra Dzintara Rasnača vilcināšanās dēļ, lai gan LR Labklājības ministrija (LM) nekādas pretrunas dokumentā nesaskatīja. Gluži otrādi – 2016. gada 11. martā LM organizēja diskusiju ar dažādu nozaru speciālistu līdzdalību, lai veicinātu sabiedrības izpratni par Stambulas konvenciju un tajā izmantotajiem terminiem, kas jau šobrīd apauguši ar dažādiem aizspriedumos balstītiem mītiem. Kā zināms, "tikumības aizstāvju" mudināts, Dzintars Rasnačs ir pasūtījis atkārtotu dokumenta izvērtēšanu, kuras rezultāti sabiedrībai tiks publiskoti pēc 30. aprīļa. Patiess prieks, ka Latvijā tiek nopietni izvērtēta šādu starptautisko saistību uzņemšanās, tomēr nav skaidrs, vai līdzšinējie ministra komentāri norāda uz patiesu vēlmi izprast un novērtēt konvenciju vai arī tie ir tikai populistiski gājieni vēlētāju balsu uzkrāšanai, spēlējoties ar konvencijas terminu sagrozīšanu un jaunu baiļu veicināšanu jau tā sakaitētajā informācijas telpā.

Kas īsti ir Stambulas konvencija? Tā ir Eiropas Padomes (nevis Eiropas Savienības) Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Šis dokuments paredz arī dzimumu līdztiesības nodrošināšanu un vardarbības novēršanu to savstarpējās saistības dēļ [1]. Tādējādi vardarbība pret sievietēm atsevišķos gadījumos var tikt atzīta arī par diskrimināciju dzimuma dēļ. Konvencijas preambula uzsver vardarbības pret sievietēm strukturālo raksturu un atspoguļo vēsturiski radušos nevienlīdzīgo varas dalījumu starp sievietēm un vīriešiem [2], izceļot dzimumu lomu stereotipu negatīvo ietekmi uz sievietes personas attīstību: "Nosodot jebkādu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē; atzīstot to, ka galvenais veids, kā novērst vardarbību pret sievietēm, ir sieviešu un vīriešu līdztiesības de jure un de facto īstenošana; atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība; [..] atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm, kas ir ar dzimumu saistīta vardarbība (angļu val. gender-based violence), ir strukturāla, un to, ka vardarbība pret sievietēm ir viens no svarīgākajiem sociālajiem mehānismiem, kura dēļ sievietes ir spiestas pakļauties vīriešiem." Konvencijas mērķis [3] ir gan "aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust", gan "sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību". Jāpievērš uzmanība, ka konvencijas veidotāji ir īpaši uzsvēruši ne tikai vardarbību pret sievietēm, bet arī vardarbību ģimenē kopumā, jo konvencijas dalībvalstis atzīst, ka arī vīrieši un zēni nereti tiek pakļauti vardarbībai. Līdz ar to ikviena dalībvalsts var paplašināt šo konvencijā piedāvāto aizsardzību pret visiem vardarbības upuriem ģimenē – arī vīriešiem un bērniem.

Konvencijas mērķi ir aprakstīti visnotaļ skaidri, un tie ir atzīti par sabiedrībai nepieciešamiem, līdz ar to līdz galam nav saprotami TM un "tikumības aizstāvju" publiski izskanējušie iebildumi, no kuriem daži izceļas ar diezgan savdabīgu argumentāciju. Piemēram, TM parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks, atsaucoties uz kādu neidentificējamu "juridisko izpēti", savā 2016. gada 11. februāra prezentācijā [4] skaidro, ka nopietnas bažas rada termina "sociālais dzimums" (jeb "dzimte", no angļu val. gender) lietojums konvencijā, jo LR normatīvie akti "nepazīst šādu terminu".  Jāpiebilst – vairāki Stambulas konvencijas kritiķi uzskata, ka nav iespējama jauna ar dzimumu saistīta jēdziena definīcijas ieviešana Latvijas likumos, jo tas it kā neatbilstot LR Satversmei, lai gan Stambulas konvencija ir skaidri definējusi to, kas ir "dzimums", "dzimte" jeb "sociālais dzimums", u.c. lietotos terminus. [5] Konvencijas skaidrojošajā dokumentā ir precīzi norādīts, ka diskriminācijas jēdziens ir identisks Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECK) 14. pantā un 12. protokolā minētajam, un, ņemot vērā ECK attīstības tendences tiesas spriedumos, Stambulas konvencijā apzināti ir uzskaitīti tie diskriminācijas iemesli, kas īpaši nozīmīgi ir tieši vardarbības gadījumos [6], – vecums, seksuālā orientācija, dzimte un dzimums, veselības stāvoklis, invaliditāte, ģimenes stāvoklis un citi sociālie apstākļi (piemēram, bezdarbnieka statuss, patvēruma meklētāja statuss u.tml.). Turklāt Latvijā šis jēdziens ir neatņemama dzimumu diskriminācijas jēdziena daļa, jo lielākā daļa diskriminācijas gadījumu ir saistīti tieši ar sociālo lomu izpratni sabiedrībā. Piemēram, arī LR tiesībsargs atzīst, ka jauno māmiņu diskriminācija darbavietā – problēmas ar amata saglabāšanu grūtniecības laikā vai periodā, kamēr bērns tiek barots ar krūti, – Latvijā nav reta parādība [7], un tas ir tiešs sieviešu diskriminācijas piemērs, jo vīriešiem nav spēju nedz dzemdēt, nedz barot bērnu ar krūti. Vienlaikus ar dzimuma lomu izpratni saistīta arī tāda jauno māmiņu diskriminācija, kuras pamatā nav bērna barošana ar krūti, piemēram, darba nespējas lapas izņemšana bērna slimības periodā. Veidojot ES Dzimumu līdztiesības institūta topošo terminu vārdnīcu, pētnieki konstatēja, ka termini "dzimums" un "dzimte" jeb "sociālais dzimums" angļu valodā ilgāku laiku tiek lietoti pārmijus. Iemesls tam varētu būt diezgan vienkāršs, proti, jēdziens "dzimumu līdztiesība" ietver ne tikai faktisko vai juridisko sieviešu un vīriešu līdztiesību dažādās jomās, bet arī stereotipu izskaušanu, apzinoties, ka tie ietekmē sieviešu un vīriešu iespējas pilnvērtīgi izmantot un īstenot savas tiesības, piemēram – iepriekšminētās jauno vecāku tiesības darbavietā. 

Līdzās šai problēmai Iesalnieku satrauc termina "diskriminācija" attiecināšana arī uz "transpersonām, transseksuālām personām, pretējā dzimuma apģērba nēsātājiem, transvestītiem un citām tādām personām, kas neatbilst priekšstatam, kāds sabiedrībā izveidojies par to, kas pieklājas "vīrietim" vai "sievietei"", un Stambulas konvencijā ietvertais dzimumu lomu un stereotipu izskaušanas pienākums, kurā ietverta arī bērnu un jaunatnes izglītošana. Apskatot TM atbalstīto pirmslaulību apmācību programmas materiālu [8], gan rodas aizdomas, ka Iesalnieks drīzāk raizējas par Stambulas konvencijas ratifikāciju, jo pirmslaulību kursu materiāls būtu pretrunā ar konvencijas mērķi novērst stereotipu vairošanu ģimenē. Stambulas konvencija patiešām apraksta valsts pienākumu nodrošināt ar dzimumu līdztiesību saistītas tematikas integrēšanu izglītības procesā atbilstoši audzēkņu vecumam. Turklāt mācību vielai jābūt vērstai uz sabiedrībā pastāvošo stereotipu samazināšanu, pieļaujot atšķirīgas izvēles iespējas sievietēm un vīriešiem, nevis uzspiežot tikai "pareizo", tradicionālo ģimenes savstarpējo lomu dalījuma izpratni (sieviete mājsaimniece un vīrietis apgādnieks), jo dzimumu līdztiesības mērķu īstenošanas pamatā ir indivīda iespēju cienīšana, nevis ierobežošana.

Tikmēr TM piesaistītā eksperte Dr.iur. Baiba Rudevska savā prezentācijā norāda, ka konvencija rada problēmas, jo tā pielīdzina vardarbību pret sievieti cilvēktiesību aizskārumam, ievieš nevajadzīgu jēdzienu "vardarbība ģimenē" un uzspiež plašu "vardarbības" jēdziena definīciju, tādā veidā "uzbrūkot ģimenes institūtam kā tādam", turklāt nesamērīgi iejaucoties ģimenes iekšējās lietās. Jājautā – kā vardarbības un to veidu apzināšanās varētu graut ģimenes institūtu? Dzimumu līdztiesības pieejas piemērošana nozīmē vien to, ka mēs apzinām stereotipus par "pareizo" un "nepareizo" ģimeni, kā arī sieviešu un vīriešu lomām un nodrošinām ikvienam indivīdam apzinātas izvēles iespēju veidot savu ģimeni pēc saviem ieskatiem, tai skaitā pārrunājot arī dažāda veida riskus, piemēram, ekonomiskā ne/atkarība, un šīs nevienlīdzības seku novēršanu – arī tajās ģimenēs, kur tiek praktizētas t.s. tradicionālās lomas: sieva mājsaimniece un vīrs apgādnieks.

Ar terminu "vardarbība ģimenē" Stambulas konvencija apzīmē visus fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas vardarbības aktus, kas notiek ģimenē gan starp laulātiem, gan šķirtiem pāriem, gan arī nelaulātiem partneriem, neatkarīgi no tā, vai varmāka šobrīd dzīvo vai kādreiz ir dzīvojis vienā dzīvesvietā ar vardarbības upuri. Jāpievērš uzmanība tam, ka, pēc Stambulas konvencijas, jebkura vardarbīgā rīcība var tikt skatīta kā vardarbība ģimenē arī gadījumā, ja partneri nav laulāti, ko "tikumības aizstāvji" arīdzan uzskata par uzbrukumu ģimenes institūtam. Tomēr faktiski konvencijas ieskatā aizsardzība gluži vienkārši tiek nodrošināta dažāda veida un modeļu ģimenēm, ne tikai laulātajiem. Turklāt tiek ņemta vērā ar dzimumu saistītās vardarbības specifika, piemēram, bijušo laulāto vai partneru mēģinājumi izsekot un dažādi kaitēt saviem kādreizējiem partneriem – gan sievietēm, gan vīriešiem.

Konvencija skaidros (nevis paplašinās) arī vardarbības jēdzienus, pēc kuriem vadās Latvijas Valsts policija (VP) [9], kas min "sociālo lomu" nepildīšanas situācijas kā būtiskus aspektus, kas vairo vardarbību ģimenē. Arī sistemātiska kritizēšana, pašapziņas graušana, ekonomiskā kontrole jeb naudas nedošana, kliegšana u.tml. ir vardarbības formas, kas ietekmē personas dzīves kvalitāti īstermiņā un ilgtermiņā. Joprojām izplatīti ir gadījumi, kad vīrieši kritizē un dažādos veidos soda sievietes, kas nepilnīgi realizē uzspiesto mājsaimnieces lomu, piemēram, nesagaida mājās ar siltām vakariņām. Tāpat pazīstama ir sistemātiska vīriešu "zāģēšana" no sieviešu puses par nesekmīgi realizētu apgādnieka lomu. Izprotot šo vardarbības specifiku un dzimumu lomu stereotipu ietekmi, kļūst skaidrs, ka vienreizēja "kritizēšana par negaršīgo zupu", kā izteicās Rudevska Latvijas Kristīgā radio pārraidē, neietilpst sistemātiskajā vardarbības definīcijā. Stambulas konvencija nav kaut kādas iedomātas "gendera ideoloģijas" instruments vai pasaules sazvērestība pret Latviju, bet gan starptautisks līgums, kuram pievienojoties Latvija izteiks savu politisko attieksmi un harmonizēs pieeju ar citām Eiropas telpas valstīm, kopīgi tiecoties uz vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanu. Jāpiebilst, ka šobrīd konvenciju ir parakstījušas visas ES dalībvalstis, izņemot Latvija un Čehija.

Ja konvencijas oponentu galvenā kritika patiesi ir vērsta tieši pret dažādu konvencijā iekļautu jēdzienu lietojumu un šo jēdzienu definīcijām, domājams, būtu iespējams latviešu valodā sagatavotajā dokumentā iekļaut lingvistiskas izmaiņas un lietot līdz šim latviešu valodā lietotos terminus – "dzimumsocialitāte", "sociālais dzimums" vai "dzimte" u.c. –, bet, klausoties galvenajos konvencijas ieviešanas pretargumentos, šaubos, vai primāri uztraukums ir par valodas terminu lietojumu, drīzāk par konvencijas saturu, kas būtiski liks pārvērtēt mūsu stereotipus un ieskatus, kāda tad ir "tradicionālā" ģimenes dzīve, sievietes/vīrieša lomas un rīcība, un virzība uz nevardarbīgu sabiedrības savstarpējo attiecību veidošanu.

[1] Konvencijas izpratnei, lūdzu, skatiet arī tās paskaidrojuma rakstu (angļu val.).

[2] Skatīt paskaidrojuma raksta 25. punktu.

[3] Atspoguļots Stambulas konvencijas 1. pantā.

[4] Iesalnieks, J. Latvijas normatīvā regulējuma atbilstība Stambulas konvencijas regulējumam: prezentācija.

[5] Skatiet konvencijas paskaidrojuma raksta 45. punktu.

[6] Stambulas konvencijas skaidrojošā dokumenta 52., 53. punkts.

[7] Skatīt tiesībsarga ziņojumu.

[8] Materiāli par pirmslaulību apmācībām pieejami šeit.

[9] Valsts policijas informatīvais materiāls par vardarbību.

Dace Kavasa

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
8

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!