5. augustā slimnīcā Bronksā, ASV, 88 gadu vecumā mūžībā aizgājusi amerikāņu rakstniece Tonija Morisone, vairāku romānu autore un pirmā melnādainā rakstniece, kas saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā.
Tonija Morisone (Toni Morrison), īstajā vārdā Hloja Antonija Voforda, piedzima 1931. gadā Loreinā, Ohaio štatā, kā otrā no četriem bērniem strādnieku ģimenē. Interese par literatūru radusies jau agrā bērnībā. Studējusi humanitārās zinātnes Hovarda un Kornela universitātēs, viņas akadēmiskā karjera ritējusi Teksasas Dienvidu, Hovarda un Jeilas universitātēs, bet kopš 1989. gada viņa bija katedras vadītāja Prinstonas universitātē. Strādājusi arī par redaktori izdevniecībā "Random House", rakstījusi kritikas, uzstājusies ar daudziem priekšlasījumiem, lielākoties par afroamerikāņu literatūru. Viņas pirmais romāns iznāca 1970. gadā, ātri gūstot gan kritiķu, gan citu lasītāju atzinību. Tonijas Morisones grāmatas: romāni – "Viszilākā acs" (The Bluest Eye, 1970), "Sūla" (Sula, 1973), "Zālamana dziesma" (Song of Solomon, 1977), "Darvas bērns" (Tar Baby, 1981), "Mīļotā" (Beloved, 1987), "Džezs" (Jazz, 1992). Esejas – "Spēles tumsā – baltums un rakstnieka iztēle" (Playing In The Dark – Whiteness And The Literary Imagination, 1992).
"Mēs mirstam. Tāda varētu būt dzīves būtība. Bet mēs darām valodu. Tāds varētu būt mūsu dzīvju mērs," savā lekcijā, saņemot Nobela balvu, 1993. gadā teica Morisone.
0