Sabiedrība
24.01.2019

Migrācijas teoloģija

Komentē
3

Demonstrējot savu kristīgo cilvēkmīlestību, cilvēki, kuru vārdi un amati sakrīt ar - Jānis Vanags (LELB arhibīskaps), Jānis Pujats (kardināls, Romas katoļu baznīca), Pāvils Brūvers ( bīskaps emeritus), Ēriks Jēkabsons (mācītājs), Guntis Kalme (mācītājs), Jānis Bitāns ( Liepājas Sv. Annas draudzes mācītājs) -, parakstīja inteliģences vēstuli pret ANO vienošanās "Globālā deklarācija (Kompakts) par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju" atbalstu. Ņemot vērā, ka kāds varētu nodomāt, ka šāda varētu būt kristīga nostāja migrācijas jautājumos, uzrakstīju šo tekstu.

Viens no kristietības simboliem ir ceļš. Ceļš un ceļojums. Pat Jēzus sauca sevi par ceļu: "Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība." (Jāņa 14:6) [1] Ceļojums ir visa kristieša dzīve. Kristieši ir mūžīgi ceļotāji, mūžīgi bēgļi. Visa cilvēces vēsture ir bēgļu gaitas, kas sākas ar Ādama un Ievas izdzīšanu no Ēdenes dārza. Pats Dievs, kas radīja cilvēci, nosūtīja to bēgļu gaitās: "Dievs Tas Kungs izraidīja viņu no Ēdenes dārza. Un Viņš izdzina cilvēku ārā." (1. Mozus 3:23-24) Visi Ievas bērni kļuva par bēgļiem, ceļotājiem, svešiniekiem, kuriem nekur nebija māju, jo īstas mājas ir Dieva valstībā, debesīs. Ādams un Ieva ir cilvēces fiziskie vecāki, bet visu ticīgo tēvs Abrahams, kuru godā gan jūdi, gan kristieši, gan musulmaņi, pats par sevi ir teicis: "Es kā svešinieks dzīvoju pie jums; atvēliet man kapa vietu, ka es varētu apglabāt savu mirušo, kas pie manis." (1. Mozus 23:4)

Pāvests Francisks, kas pagājušā gada septembrī apmeklēja mūsu zemi, tikās ar Latvijas kristīgo konfesiju vadītājiem un spieda viņiem roku, 2015. gadā Pasaules bēgļu dienā ir teicis: "Ticības, cerības un žēlsirdības drosme palīdz samazināt attālumus, kas mūs atdala no cilvēces drāmām. Jēzus Kristus vienmēr gaida, ka mēs Viņu ieraudzīsim migrantos un bēgļos, patvēruma meklētājos, trimdiniekos. Un arī šādā veidā Viņš mūs aicina dalīties resursos, dažreiz atsakoties no daļas mums pienākošās labklājības." Ar saviem vārdiem viņš parāda, kādai jābūt kristiešu attieksmei pret bēgļiem un migrantiem, jo tāda izpratne balstās ne tikai kristīgajā ētikā, bet arī Rakstos. Šķiet, ka Latvijas kristiešiem būtu jābūt pirmajās rindās bēgļu uzņemšanā, palīdzībā un viņu atbalstīšanā. Jo pasaulē pastāv uzskats, ka kristiešu uzdevums ir palīdzēt tiem, kuriem tas nepieciešams. Bet pasaules uzskati par kristiešu pienākumiem bieži ir atšķirīgi no tā, ko kristieši domā par sevi. Latvijā daži kristietības priekšnieki nepiekrīt ne pāvestam, ne Rakstos teiktajam par bēgļiem un migrantiem.

Jēzus stāsts

Jēzus piedzīvoja bēgļu gaitu smagumu visagrākajā bērnībā. Jāzeps un Marija bija spiesti atstāt savu dzimteni, jo viņu bērnam Jēzum draudēja fiziska iznīcināšana. "Tā Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī un sacīja: "Celies, ņem bērnu un Viņa māti un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev to teikšu, jo Hērods meklē bērnu nokaut." Tad viņš cēlās, ņēma bērnu un Viņa māti naktī un bēga uz Ēģipti, un palika tur līdz Hēroda nāvei." (Mateja 2:13-15) Grūti nosaukt situāciju, kad, baidoties par sava bērna dzīvi, ko apdraud valsts vara, vecāki ir spiesti atstāt savu valsti, citādi kā par došanos bēgļu gaitās. Jēzus bija bēglis, to nav iespējams noliegt. Jēzus vispār ir tāda īpaša persona, kas neiekļaujas tradicionālajās shēmās. Viņš dzimis aizdomīgos apstākļos, blakus lopiem, dīvainā ģimenē. Pēc dzimšanas Austrumu gudrie sveicināja viņu kā pasaules ķēniņu, bet valsts vara centās Jēzu nogalināt, un vecāki aizrāva viņu projām uz citu zemi. Tad Viņš atgriezās atpakaļ un izmācījās ne par bīskapu vai ģenerāli, bet par galdnieku. Viņš neapprecējās, kā bija ierasts, neizveidoja stipru, tradicionālu ģimeni. Turklāt Jēzus nebija latvietis. Viņš bija draugs padauzām un grēciniekiem, stājās pretim valsts baznīcai un galu galā tika nonāvēts pie krusta. Kristus savas kalpošanas laikā nekur nevarēja justies kā mājās. Viņš raksturoja savu stāvokli vārdiem, kas precīzi apraksta arī cilvēka bēgļu gaitas:  "Lapsām ir alas un putniem apakš debess ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav, kur nolikt Savu galvu." (Lūkas 9:58)

Jāzepa stāsts

Vecajā derībā ir pazīstamais stāsts par Jāzepu, kurš starp daudziem brāļiem bija jaunākais. Viņa brāļi, greizsirdības vadīti, gribēja viņu nonāvēt, tomēr, izmantojot izdevību, pārdeva Jāzepu tirgotājiem. "Un garām gāja midiāniešu tirgotāji, tad brāļi izvilka un izcēla Jāzepu no bedres ārā un pārdeva Jāzepu ismaēliešiem par divdesmit sudraba seķeļiem, un tie aizveda Jāzepu uz Ēģipti." (1. Mozus 37:28) Jāzeps nokļuva Ēģiptē, kur viņam izdevās kļūt par faraona padomnieku, un tad arī viņa brāļi ar ģimenēm pārvācās uz Ēģipti. Jāzepa stāsts, kas vēlāk turpināsies kā Mozus stāsts, dod iespēju redzēt migrācijas apli. Šis vecais stāsts ir aktuāls arī šodien. Vecās derības Jāzeps bija cilvēktirdzniecības upuris. Cilvēktirdzniecībai ir dažādas sejas. Daudzi cilvēki nokļūst citās zemēs ne pēc savas gribas. Viņus pārdod līdzīgi Jāzepam. Bet Jāzeps spēja integrēties ēģiptiešu sabiedrībā. Bībeles stāstā viņam palīdzēja Dievs. Vēlāk viņam pievienojās Jāzepa tēvs Jēkabs un Jāzepa brāļi ar savām ģimenēm. Jāzepa tēvs un brāļi devās uz Ēģipti, ekonomisko problēmu vadīti. Viņu zemē bija bads, tādēļ tie devās uz bagātāko zemi labākas dzīves meklējumos, būdami vainīgi visā tajā, par ko tagad vaino citus migrantus. "Viņa dēli un viņa dēlu dēli bija kopā ar viņu, arī viņa meitas un viņa mazmeitas, un viss viņa dzimums. Viņš tos veda sev līdzi uz Ēģipti." (1. Mozus 46:7) Dievs atbalstīja šo pārcelšanos: "Es esmu Dievs, tava tēva Dievs, nebīsties noiet uz Ēģipti. Un Es iešu kopā ar tevi uz Ēģipti." (1. Mozus 46:3-4) Mūsdienās daudzi pārdzīvo par to, ka migranti grib dzīvot kopā ar savām ģimenēm un mēģina tās dabūt pie sevis, demonstrējot, ka ģimene ir viena no galvenajām cilvēku dzīves daļām. Kā redzam, ebreji devās uz Ēģipti ar visu savu plašo saimi. Stājoties pretim faraonam, viņi sacīja: "Mēs esam nākuši, lai kā svešinieki piemājotu šinī zemē," (1. Mozus 47:4), tiešā veidā norādot uz savu migrantu statusu.

Mozus stāsts

Pagāja laiks, ebreji turpināja dzīvot Ēģiptē, viņu kļuva vairāk. Jāzepa tēvs un vēlāk pats Jāzeps ar brāļiem nomira. Ēģiptieši sāka baidīties un baidīt viens otru, ka ebreji ir savairojušies un tūlīt, tūlīt tie ietekmēs ēģiptiešu dzīvesziņu. Faraons saprata, ka populisms ir labs risinājums. Ēģiptes faraons "sacīja saviem ļaudīm: "Šī tauta, Izraēla bērni, kļūst lielāka un varenāka par mums. Taču rīkosimies gudri ar tiem, ka tie par daudz nesavairojas un, ja izceļas karš, neapvienotos ar mūsu ienaidniekiem un nekarotu pret mums, un neatstātu šo zemi."" (2. Mozus 1:9-10) Šos faraona vārdus, šķiet, mūsdienu politiķi ne tikai ir lasījuši, bet arī ierakstījuši savā dienas kārtībā. Mūsdienās darbaspēka legāla un nelegāla migrācija ir izdevīga, ne tikai lai efektīvi ekspluatētu cilvēkus, bet arī lai baidītu ar tiem citus. Migrantiem tiek piedāvāti smagākie darbi, migrantus ir vienkāršāk ietekmēt un kontrolēt, tiem var mazāk maksāt. Arī ēģiptiešu politiskā elite, iebiedējot (un baidoties) ar Izraēla bērniem savus tautiešus, dažādos veidos tos apspieda. "Tie darīja viņu dzīvi sūru ar smagiem darbiem pie māliem un ķieģeļiem un visādiem darbiem laukā, un visādiem citiem darbiem, kurus tie nežēlīgi uzlika viņiem." (2. Mozus 1:14) Vēlāk Ēģiptes politiskā vadība meklēja ebreju tautā kolaboracionistus, lai vērstu pret ebrejiem reproduktīvo genocīdu. Faraons teica ebreju vecmātēm: "Kad jūs palīdzat ebreju sievām dzemdībās un, tām uz akmens sēžot, redzat, ka tas ir zēns, tad to nonāvējiet, bet, ja tā ir meitene, tad lai tā dzīvo!" (2. Mozus 1:16) Tāpat arī vērsa pret tiem īsto genocīdu, jo faraons pavēlēja visai savai tautai attiecībā uz ebrejiem: "Visus zēnus, kas piedzimst, iemetiet upē, bet meitenes atstājiet dzīvas!" (2. Mozus 1:21) Stāsts par Mozu, kurš izdzīvoja un beigu beigās, Dieva aicināts, devās ar ebreju tautu garajā ceļojumā, ir zināms. Ebreji, kas kādreiz nonāca Ēģiptē kā bēgļi, kas dzīvoja Ēģiptē kā bēgļi, tagad devās projām no Ēģiptes kā bēgļi. Mozus mira bēgļu gaitās, tā arī netiekot līdz Apsolītajai zemei.

Dievs māca par svešiniekiem

Vecās derības jūdu tauta ir pazīstama ar daudziem kariem. Apkārtējās tautas gribēja to iznīcināt, līdzīgi kā šodienas Izraēlā. Jūdi atdalīja svešiniekus, kas dzīvoja starp viņiem, no pārējiem svešzemniekiem, kas dzīvoja citās zemēs. [2] Līdzīgi kā šodien - ir cilvēki, kas dzīvo savās zemēs, un tie, kas, likteņa vadīti, dodas uz svešām zemēm. Tieši šī otrā daļa tiek saukta par migrantiem, emigrantiem, pārvietotām personām, patvēruma meklētājiem utt. Vecajā derībā šīs personas sauca par svešiniekiem. Tiem, kuri mūsdienās sauc sevi par kristiešiem, Rakstu vārdiem par svešiniekiem un attieksmei pret tiem būtu jābūt svarīgiem, jo kristieši uzskata, ka Vecā derība ir tā paša Dieva atklāsme, kas sūtīja Jēzu, un noliegt to nozīmē noliegt Jēzu.

Dievs dažādos veidos atgādina jūdiem, ka viņi paši bija svešinieki (migranti un bēgļi) Ēģiptē. "Nevienu svešinieku nedz apspied, nedz izmanto, jo jūs paši bijāt svešinieki Ēģiptes zemē!" (2. Mozus 22:20) Iespējams, tas tiek darīts, lai izsauktu empātiju un līdzjūtību. Bet ne tikai, jo laika gaitā pienāk brīdis, ka cilvēkiem vairs nav tiešas pieredzes, saistītas ar bēgļu gaitām, un tas nozīmē, ka Dievs vēršas pie cilvēkiem, kuri paši nav bijuši bēgļi. Tādēļ Trešajā Mozus grāmatā var redzēt, ka Dievs grib, lai attieksme pret svešiniekiem būtu balstīta mīlestībā: "Lai svešinieks, kas jūsu vidū piemīt, jums būtu kā viens no jūsu pašu iedzimtajiem; tev viņu būs mīlēt kā sevi pašu, jo jūs esat bijuši svešinieki Ēģiptes zemē, - Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!" (3. Mozus 19:34)

Vecajā derībā ir atziņa, ka migranti pieder pie grupām, kas alkst pēc taisnības. Migrācija bieži ir netaisnības sekas. Karš, bads, dabas katastrofas, nabadzība. Dievs nav politiķis, Viņš nekādā veidā nenodarbojas ar cilvēku šķirošanu pēc migrācijas cēloņa. Dievs grib, lai būtu viens likums visiem: " Lai pie jums ir vienādi taisns likums kā svešiniekam, tā iedzimtajam, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs!" (3. Mozus 24: 22)

Nabagie, trūcīgie algādži, bāreņi, atraitnes šajā sarakstā ir līdzās svešiniekiem. Dievs grib taisnīgu attieksmi pret visiem: "Nepārgrozi svešinieka un bāreņa tiesu un neņem ķīlā atraitnes drēbes!" (5. Mozus 24:17) Viņš dod praktiskas norādes, ko darīt: "Kad tu labību pļausi savā tīrumā un aizmirsīsi kūlīti tīrumā, tad tev nebūs atgriezties, lai to paņemtu, bet lai tas paliek svešiniekam, bārenim un atraitnei, lai Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētī katrā tavā roku darbā. Kad tu savu olīvkoku nopurināsi, tad otrreiz zarus nepārmeklē; lai tas paliek svešiniekam, bārenim un atraitnei. Un, kad tu lasīsi ogas savā vīna dārzā, tev nebūs tās vēlreiz lasīt, bet lai tās paliek svešiniekam, bārenim un atraitnei. Un piemini, ka tu pats esi bijis vergs Ēģiptes zemē; tāpēc es tev pavēlu tā darīt." (5. Mozus 24:19-22)

Vecajā derībā Dievs norāda, ka Viņa acu priekšā gan Dieva izredzētā tauta, gan pārējās tautas ir vienādas: "Visai draudzei ir vienāds likums, kā jums pašiem, tā arī svešiniekam, kas piemīt jūsu vidū; tas lai ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm: tādi paši, kādi jūs esat, ir arī svešinieki Tā Kunga priekšā. Vienāda bauslība un vienāda tiesa lai ir jums un arī svešiniekam, kas pie jums piedzīvo!" (4. Mozus 15:15-16)

Jēzus vārdi

Mateja evaņģēlija 25. nodaļā Jēzus norāda uz savu izpratni par to, kas tad ir Jēzus sekotājs un kādā veidā Viņš atdalīs avis no āžiem pasaules beigās. Uz tā arī balstās kristīgā ētika. Mateja evaņģēlijā Kristus konkrēti ir pateicis, kādai jābūt attieksmei pret svešiniekiem. Kristus izpratne par svešiniekiem ir saistīta ar jūdu tradīciju - svešinieki šeit ir ārzemnieki, migranti, bēgļi.

"Nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. Es biju svešinieks, un jūs esat Mani uzņēmuši. Tad taisnie atbildēs Viņam un sacīs: "Kad mēs esam Tevi redzējuši kā svešinieku un Tevi uzņēmuši?" Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši. Tad Viņš arī sacīs tiem, kas pa kreiso roku: eita nost no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem. Es biju svešinieks, un jūs neesat Mani uzņēmuši; Tad tie arīdzan Viņam atbildēs un sacīs: Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši kā svešinieku un neesam Tev kalpojuši? Tad Viņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arīdzan Man neesat darījuši. Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvībā." (Mateja 25:34-35, 37-38, 40-41, 43-46)

[1] Jāņa evaņģēlijs un visi pārējie Bībeles citāti pēc tulkojuma vietnē.

[2] Чужестранец /Чужеземец. Стр.1272.Словарь библейского богословия. Под редакцией Ксавье Леон-Дюфура, перевод с французского (Vocabulaire de Theologie Biblique ) Кайрос, Киев, 2003.

Iļja Marija Boļšakovs

Iļja Marija Boļšakovs 2003. gadā pabeidzis LU Filozofijas maģistrantūru, vairākus gadus pasniedzis Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, interesējas par dzimumu līdztiesību un vardarbības pret sievietēm...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!