Proza
06.09.2019

Mans epasts ir mana dzīve

Komentē
0

Booking com: Linda, jūsu nākamais lielais ceļojums ir tikai viena rezervējuma attālumā.

Epasts mani padara traku, tajā visu laiku kaut kas notiek, tas prasa no manis uzmanību, bet reti kad pretim dod prieku un mieru. Ik pēc dažām minūtēm pienāk arvien jauni un jauni sūtījumi. Es rakstu nevis stāstus un rakstus par jautājumiem, kas mani satrauc, bet rakstu epastus. Es vairs nerakstu mīlestības vēstules, bet iesaistos pasīvi agresīvā epastu apmaiņā ar skolas vadību. Tikmēr krājas rēķini un atgādinājumi par rēķiniem, kas būtu jāizraksta. Kad un kādēļ pieteicos jaunumiem par kultūras pasākumiem Velsā un kāpēc neesmu atrakstījusies no šī spama? Galu galā, arī no OTTO kataloga NEKAD dzīvē neko neesmu pasūtījusi. Ik pa laikam pienāk ziņas no "Latvenergo", "Latvijas Gāzes" un namu apsaimniekotāja par to, ka jau pavisam drīz būs laiks nodot skaitītāju rādījumus, turpmākās piecas dienas viņi tos gaidīs no manis, ir pēdējā diena nodot skaitītāju rādījumus un – paldies, ka nodevāt skaitītāja rādījumus. Kaut arī man regulāri pienāk šie neskaitāmie atgādinājumi, īstenā mileniāļu stilā tāpat piemirstu rādījumus ievadīt. Mierinu sevi ar domu, ka pārmaksāti pāris eiro nav nekas apmaiņā pret ietaupīto laiku, ko esmu ieguvusi. Un skaidri apzinos, ka tas ir bulšits.

OTTO: Pasūti preces līzingā BEZ PROCENTIEM!

Darba epasts ir kā vilciens, kuram skrienu pakaļ, bet zinu, ka nekad to nenoķeršu. Tur ir darbi, kuri man jāizdara, darbi, kurus izdarīšu, un darbi, kurus marinēšu epastā tik ilgi, līdz iestāsies noilgums un tos varēs ielikt folderī "DONE". Katru dienu saņemu desmitiem ieteikumu par rakstiem, kurus vajadzētu izlasīt. Es spēju izlasīt tikai mazāko daļu, kādēļ es vispār pieteicos tik daudzām ziņu lentēm? Vai ir kāds, kas spēj to visu izlasīt? Ja ir, tad es par šo cilvēku neko negribu zināt. Es viņu nicinu.

The Browser: Boars, Nature, Opera, Advice, Exile

Agrāk epasts bija prieka un pārsteigumu avots. Tagad mana epasta kaste ir kļuvusi tieši tikpat aizraujoša kā mana parastā pastkaste. Godīgi sakot, pat fiziskā pastkaste pārsteidz biežāk. Piemēram, uz manu adresi regulāri nāk parādu piedzinēju vēstules, kas adresētas Sergejam B. Viņš šajā mājā nedzīvo jau vairāk nekā 5 gadus. Ik pa laikam pienāk bukleti ar piedāvājumu noņemt ļaunu aci un veikt attīrīšanas rituālus, arī pa kādam Jehovas liecinieku bukletam, kuru vienmēr izpētu. Vēl uz parasto pasta kastīti nāk žurnāli "Pūcīte" un "Avene". Man ir kauns atzīt, bet līdz "Rīgas Laika" un "Ir" pasūtīšanai neesmu tikusi. Un varbūt labi vien ir, ka neesmu. Jo tad arī pasta kastītē krātos raksti, kurus izlasīšanai man nebūtu laika.

edX: New courses for you

Agrāk pavadīju dienas un stundas, epastā sarakstoties ar draudzenēm. Tagad laiski ik pa brīdim iemetam pa bildei kopējā Whatsapp čatiņā. Rekur, es ar citiem draugiem esmu Summersound. Ooo, cik forši. Rekur es Labā dabā. Labais, es tur biju pagājušogad. Par ko mēs rakstījām viena otrai agrāk? Sliktā ziņa ir tā, ka to var viegli atrast.

L: piesledzu savu jauno datooooru :D
A: satraucoshi
L: nice!
A: man pilnīgi noteikti IR par daudz apavu :D
L: heij
mes vakar tā arī nearunājām par ciemošanos
kas jums 4dien?
A: izskatās, ka nekas, tā ka varam :)
A: man te visi atkal apkaart stavoklii
sāku justies kā neritiiga :D
L: labākais iemesls ieviest tev arī bērnu.
"bet manām draudzenēm bija, es arī gribēju, vēēēē"
A: :D

Telpas sarunai KKC

Latvijas iedzīvotājus ir iespējams sadalīt divās daļās. Vienā ir tie, kam ir Gmail epasts, bet otrā – tie, kam ir Inbox. Savā ziņā tā ir arī vecuma pazīme. Fiziskā un/vai emocionālā vecuma. Līdzīgi kā "Radio Skonto" pasaka par tavu vecumu daudz vairāk, nekā tu vēlētos izpaust.

Mans pirmais epasts bija [email protected]. Kādēļ hakijs? Nav ne jausmas. Atceros, ka to izveidoju savas skolas datorklasē. Visiem datoru nepietika, tādēļ darbojāmies uz maiņām. Datorus bija uzdāvinājusi Zviedrijas sadraudzības skola, uz tiem bija arī zviedru burti.

Bija jāraksta referāts, un es izvēlējos tēmu – epasts. Analizēju epasta lietderību, salīdzinot to ar parasto pastu, un izsecināju, ka epasts patiesībā īsti nevienam nav vajadzīgs, jo ir dārgs. Mājās dators ir reti kuram, interneta pieslēgums maksā daudz. Nekad nezini, vai tavs epasts vispār ir izlasīts. Neatceros, kādi bija mani ekonomiskie aprēķini, bet secināju, ka parastais pasts noteikti ir arī lētāks par elektronisko. Tātad epasts nekad nevienam nekļūs nepieciešams, jo ir daudz ērtāka, ātrāka un lētāka opcija – parastais pasts. Dabūju deviņi.

The Browser: Knives, science, Money, Machines

Mani pārņem maigums, kad redzu, ka man atrakstījis [email protected] vai [email protected]. Diemžēl lielākā daļa jauniešu šodien ir tik garlaicīgi pareizi, ka visiem epasts sastāv no vārda un uzvārda. Kaut kur lasīju, ka vecākiem iesaka uzreiz pēc bērna dzimšanas reģistrēt Gmail epasta adresi un, vēlams, arī mājaslapas domēna vārdu. Nākotnē noderēšot.

Wired: This voracious, unstoppable bug is killing off vineyards

Gmail epasts man pieder jau 11 gadus. Tajā var atrast gan mīlestības vēstules no mana bijušā vīra, gan erotisku saraksti ar viņu no laika, kad es dzīvoju Portugālē, bet viņš bija palicis Latvijā. Tur ir epasti, kuros mēs skaidrojam attiecības. Daudz šādu epastu. Man no tiem ir bail. Tik ļoti bail, ka neesmu tos atradusi un izdzēsusi.

LATTELECOM: Rēķins par sniegtajiem pakalpojumiem

Vienreiz es savu darba epastu parakstīju ar Best retards. Kādā citā sarakstē tikai pēc neilga laika secināju, ka konferences runātāju turpinu uzrunāt par Dead David, nevis Dear David. Citiem ir gājis vēl sliktāk. "Paaudzes" vietā uzrakstīt "padauzas". Aizsūtīt kolēģiem uz kopējo epastu apsveikumu "Laimīgu gadu Cūkas", sajaucot vārdu secību teikumā. Nosūtīt vēstuli ar parakstu "Latvian Pubic Television". Nosūtīt ziņu, ka esi jau veļā. Nosūtīt klientiem trīspisēju līgumu. Tad seko žanra klasika, jo pogu reply all noteikti ir izgudrojis pats sātans. Uz savu dzimšanas dienas pasēdēšanu darbiņā, spiežot reply all, uzaicināt visas Saeimas komisijas un ministriju pārstāvjus. Pārsūtīt kolēģim klienta sūdzību ar komentāru "deal with this shit!" un forward vietā nospiest reply all.

Re: Re:Re: Re: Re: Re:Vecāku Sapulce

Mans šausmīgākais notikums ar epastiem notika antropoloģijas kursā. Tas bija tik traumējošs, ka vēl joprojām izraisa manī nepatiku pret antropoloģiju kā zinātnes nozari vispār. Pasniedzējs bija no kaut kādas smalkas universitātes ASV, bet ārkārtīgi haotisks. Neviens īsti nevarēja saprast, kā lai uzraksta kursa darbu, un kursabiedru starpā izraisījās nopietnas sarunas par dzīves jēgu turpat epastā. Kāda mana kursabiedrene atzinās, ka viņai nav laika uzrakstīt šo darbu un viņa ir gatava kādam samaksāt par to. Es pieteicos to izdarīt. Nākamajā epastā uz šo darbiņu pieteicās arī antropoloģijas pasniedzējs, kurš, izrādās, šajā sarakstē bija bijis jau kopš paša sākuma.

FW: Ideja doktorantūrai

Agrāk man bija daudz kaislīgākas attiecības ar epastu. Kad strīdējos ar bijušo vīru, vienmēr zināju, ka epastā iekritīs ziņa, kurā viņš izteiks savas domas. Ja viņš to neatrakstīja, jo nerunāja ar mani nedēļu vai ilgāk, tad ziņu parasti nosūtīju es. Pārlasīju to simtiem reižu, uzlaboju un tikai tad spiedu send. Un sēdēju epastā, spiežot uz refresh. Atpakaļ parasti atnāca kaut kas, kas nekad neatrisināja mūsu konfliktu, tomēr jauna epasta pienākšana radīja sajūtas, kas būtu pielīdzināmas naža dūrienam vēderā. Tai pašā laikā, attiecību mīlestības posmā, man epasts ir bijusi vieta, kurā krājas mīlestības vēstules.

Es par tevi domāju
Tu man ļoti patīc
Klausos šo [youtube links] un domāju par pagājušo vakaru
Kad es tevi atkal redzēšu?

LAST CHANCE! Call for contributions: Tallinn Feminist Forum 2019

Kāds ir jūsu epasta paraksts? Man visvairāk patīk cilvēki, kas raksta pasīvi agresīvus epastus, kurus nobeidz ar ‘Saulaini, Anete’. Līdzīgi daru arī es. Mans paraksts skan – sirsnīgi, Linda. Tomēr tad, kad rakstu naidīgus un dusmīgus epastus, es vienmēr nodzēšu vārdu sirsnīgi un atstāju tikai Linda.

Re:Fw: conference report

Vēl es kaut kur lasīju, ka vislabākais ir nobeigt epastu ar kādu laba vēlējumu. Piemēram, "Lai jums jauka darba nedēļa!" vai "Lai jums saulainas brīvdienas!". Tas radot personisku saikni. Un parāda, ka jums nav vienalga, lai gan patiesībā jums pilnīgi noteikti ir vienalga.

Lai jums jauka un saulaina atlikusī darba nedēļa!
Ar sirsnīgiem sveicieniem no savas mājas dīvāna,

Linda

Linda Curika

Man ir grāds politikas zinātnē un pētniecības pagātne. Agrāk pētīju iekļaujošu izglītību. Interesējos par dzimumu līdztiesību. Nepatīk pašmērķīgi un garlaicīgi teksti un sarunas. Patīk suņi.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!