Domas
14.01.2016

Mani interesē tavas domas

Komentē
4
Saglabā

Kad tiek runāts par "kritisko domāšanu" kā nepārprotami pozitīvi vērtējamu prasmi, kuru jāveido arī jaunajai paaudzei, neesmu pārliecināts, ka šī jēdziena lietotājiem ir viena izpratne par vārdu savienojuma saturu.

Mana versija ir šāda: "kritiskās domāšanas" (varam lietot arī citu apzīmējumu, ja "kritisks" liekas pārāk "pielādēts") pamatā ir ne tik daudz prasme uztaustīt otra argumentācijas trūkumus, cik interese par šo citu argumentāciju vispār.

Tēzi visparocīgāk ilustrēt ar to, kā mēs mēģinām saprast Krievijā notiekošo.

Virkne manu paziņu samērā aktīvi seko līdzi tādu, kā smejies, liberālās demokrātijas bastionu kā telekanāls "Doždj" ("Lietus") vai atsevišķu interneta vietņu darbībai. Pilnīgi saprotams modelis. Tā rezultātā nekāda Kremļa propagandas mašīna viņiem prātu nesajauks, viņi spēj atmaskot melus, retoriku utt. Ļoti labi, bet man ar to ir par maz. Ja es vēlos "kritiski" (lai nu paliek šis apzīmējums...) izvērtēt ne tikai Kremli, bet arī noskaņas Krievijas sabiedrībā, man ir nepieciešami vēl citi izziņas avoti. Ne tikai tie, kas apstiprina manis paša domas un prognozes.

Tas gan nenozīmē, ka tāpēc es sekoju līdzi Krievijas t.s. oficiālajai mediju telpai. Manā ieskatā tas nebūtu patērētā laika vērts, jo šajā propagandā nav viedokļa, nav, ja vēlaties, diskursa. Cik laiks atļauj, mēģinu iepazīties ar to, ko pauž, piemēram, Ārējās un aizsardzības politikas padome (redzamākie pārstāvji – Sergejs Karaganovs, Fjodors Lukjanovs). Klasisks paraugs iepazīstams šeit. Šo un citu kungu spriešanas veids man var likties impēriski augstprātīgs, tomēr tā ir zināma domāšanas tradīcija Krievijā, kurā atrodam gan slavofilus 19. gadsimtā, gan t.s. tradicionālistus vēl padomju stagnācijas laikos 20. gadsimtā utt. Līdzīgi varu vien galvu nogrozīt par Krievijas kreiso skatījumu uz, piemēram, Ukrainā notiekošo (kā piemēru var minēt žurnāla "Alternatives" pērnā gada publikācijas). Kaut kādi, atvainojiet, mēģinājumi "pievilkt" marksismu vienas valsts iebrukumam citā, bet... Tas ir noteikts argumentācijas lauks, un prāti, kas tajā darbojas, patiešām tā interpretē situāciju, nevis prasti retranslē frāzes.

Tekstā jau parādījās atruna "cik laiks atļauj". Un tas, manuprāt, nozīmē, ka "kritiskā domāšana" nav kaut kāda nezūdoša prasme. Ja tev objektīvi nav laika sekot tēmai regulāri un padziļināti, nekāda pilnvērtīga graudu atsijāšana no pelavām nenotiek. Un, ņemot vērā, ka visam laika nav, tu "kritisko domāšanu" kā instrumentu vari lietot – ja vien neesi pārlieku augstās domās par sevi – konkrētos gadījumos.

Tēzes ilustrācijai minēšu kādu amerikāņu socioloģei Alisei Gofmenai veltītu publikāciju. Tātad ar lielu interesi uzzinu, ka šī cilvēka grāmata par – es tagad vienkāršoju – afroamerikāņiem ir izraisījusi karstas debates speciālistu vidē. Izlasot rakstu, es aptuveni nojaušu gan Gofmenas, gan viņas oponentu argumentus, es arī nojaušu, ka strīds ir par ļoti nozīmīgu tēmu. Tomēr es nevaru "kritiski" neko izvērtēt, jo neko nezinu nedz par Pirmo Čikāgas skolu socioloģijā, nedz Otro, nedz kašķiem ap etnogrāfijas kā zinātnes metodēm Rietumos utt. Turklāt – par sociālajām un humanitārajām zinātnēm man vispār ir kaut kāda nojausma, bāze "kritiskās domāšanas" pielietošanai. Ko gan es varu pielietot, ja runa būtu par, piemēram, kādu ļoti būtisku strīdu evolucionārajā bioloģijā? (Mazliet ļaunprātīgs piemērs.)

Īsi sakot, es nedomāju, ka ir tāda māka "kritiskā domāšana", ko var apgūt kā "priekšmetu" skolā un pēc tam auglīgi lietot visas atlikušās dzīves garumā.

Apzinos, ka ar šādu uzstādījumu es pats sev sašaurinu izteikšanās iespējas un braši tuvinos tam, lai atteiktos no "kritiskās domāšanas" lietošanas. Jo tad, piemēram, tas nozīmē, ka man kā agnostiķim, kuram nav reliģiskas pieredzes, nevajadzētu izteikties par kāda ticīga cilvēka apgalvojumiem. Vai ka cilvēkam, kurš neseko ikdienā politikai, nepiedienas to vērtēt. Tā jau mēs nonākam vispārējā relatīvismā un vienaldzībā!

Mana, iespējams, ne sevišķi gludā atbildes versija skanētu tā: es varu kaut ko vērtēt savas nekompetences ietvaros vai – šis skanēs labāk! – kā noteiktai domāšanas paradigmai piederīgs indivīds, bet es vairītos savam vērtējumam pievienot apzīmējumu, kas tas ir "kritiskās domāšanas" produkts, rezultāts. Jo šis apzīmējums paredz, ka ir kāds atskaites punkts, kas tajā stāvošajam apriori dod priekšrocības, pēdējo vārdu.

Un, atkārtošu, manā versijā primāri ir interesēties, nevis "analizēt", "novērtēt". Jāpiezīmē arī, ka atsacīšanās no "kritiskās domāšanas" kā universāla domāšanas instrumenta neliek man naktīs raudāt spilvenā. Jo es neko nevaru mainīt apstāklī, ka ir pagājuši nu jau vairāki gadsimti kopš perioda, kad cilvēka zināšanu un garīgo aktivitāšu tēmu loks bija tik salīdzinoši ierobežots, ka varēja būt indivīdi ar teju vai universālām zināšanām un attiecīgām tiesībām spriest.

Ja kāds tomēr vēlas lietot jēdzienu "kritiskā domāšana", tad noslēguma tēze būtu šāda: jā, kritiskā domāšana ir iespējama – vērsta pirmkārt pašam pret sevi, paša izpratnes dziļumu.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
4

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!