Žurnāls "Teātra Vēstnesis" gada pēdējā numurā pievēršas mārketingam kā teātra "sejas" un "vārda" radīšanas rīkam, savukārt žurnāla "Rīgas Laiks" numura centrā – Vladimirs Majakovskis un Vincents van Gogs.
Žurnāla "Teātra Vēstnesis" jaunākajā laidienā Undīne Adamaite raksta par JRT jaunā kursa pirmo uznācienu "Kalpa zēna vasara. Sākums", Tatjana Zeļmanova un Mārīte Gulbe aplūko Valmieras teātra jaunākās izrādes "Apmaiņa" un "Fantočini noslēpums", Ieva Struka recenzē vēstures un šodienas sasauci JRT izrādē "Latviešu laupītāji" un mūzikas namā "Daile" producētajā iestudējumā "Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi", Inta Balode reflektē par dejas un vārda mijiedarbību Nacionālā teātra iestudējumā "visas manas vājības ir tavas lūpas". Sadaļas noslēgumā par Latvijas teātra kopainu, kāda tā paveras, skatoties no malas, diskutē igauņu teātra zinātniece Anneli Saro un lietuviešu kritiķis Vaids Jauniškis.
Žurnāla "Tēma" veltīta mārketingam kā teātra "sejas" un "vārda" radīšanas rīkam, izrāžu pārdošanai kā prognozēšanai. Tēmas redaktore ir Ieva Anševica, "Teātra Vēstneša" producente. Par JRT darbu īstās auditorijas uztaustīšanai raksta Andra Rutkēviča, par teātra, mākslinieciskās programmas, skatītāju intereses dažādiem aspektiem sarunājas Nacionālā teātra producēšanas daļas vadītāja Ilona Matvejeva un ilggadējā Dailes teātra mārketinga un komunikācijas direktore Indra Rubene-Vīlipsone, par mazo un lielo teātru atšķirīgo stratēģiju un taktiku spriež "Dirty Deal Teatro" direktore Anna Sīle un mūsu Baltā nama sabiedrisko attiecību speciāliste Irbe Treile.
Tāpat žurnālā lasāma Līgas Ulbertes saruna ar Liepājas teātra aktieri Gati Maliku, kā arī Oļģerta Krodera "pirmo Hamletu" Riharda Rudāka un Edmunda Freiberga dialogs. Teorijas sadaļā – ar VKKF atbalstu tapis apjomīgs Evarta Melnalkšņa pētījums par laikmetīgo mūzikas teātri Eiropā, tā saknēm un sasaisti ar klasisko un mūsdienu operu, savukārt rubrikā "Jaunie" – Līga Ulberte par teātra apvienību "Kvadrifrons".
Ārzemju sadaļā šoreiz fokuss uz Krievijas teātri. Par režijas un scenogrāfijas novatoru Dmitriju Krimovu raksta GITIS profesore Anna Stepanova, Guna Zeltiņa stāsta par Eiropas Teātra balvu, kas šoreiz pasniegta Sanktpēterburgā, un šā notikuma mākslinieciskajām un politiskajām peripetijām. Savukārt Baltijas dimensijā G. Zeltiņa aplūko Lietuvas festivāla "Sirenos" izrādes, Maija Svarinska recenzē Laura Gundara lugas "Cabaret Siberia" iestudējumu autora režijā, teātrim TT sadarbojoties ar igauņu "Piip ja Tuut Teater", Pēteris Krilovs, Juris Bartkevičs un Ieva Struka piemin Eimuntu Nekrošu.
Rubrikā Leģendas – Ulda Pūcīša dienasgrāmatu nepublicētās lappuses par Pēra Ginta lomu ar Edītes Tišheizeres ievadu, Jāņa Siliņa fotostāsts par Andreja Upīša vēsturisko traģēdiju iestudējumiem cauri gadiem, Ervīna Meijera mistifikācija par Eduarda Smiļģa dzīves pagriezienu.
Gada pēdējā numurā kā parasti nozīmīga ir hronikas sadaļa – jaunākie iestudējumi valsts un nevalstiskajos teātros, gada laikā iznākušās grāmatas par teātri, "Spēlmaņu nakts" nominanti un laureāti, kā arī "In memoriam" Latvijas teātra cilvēkiem, kas aizgājuši šā gada laikā.
"Rīgas Laika" decembra numura izdevēja slejā Arnis Rītups raksta par dzīvo uguni, kas deg "Majakovska vārdos un van Goga tēlos" – uguni, kas "spēj aizdedzināt, aizraut un dzīvināt, jo tajā ir kas lielāks par cilvēka saprašanu". Tāpat žurnālā lasāma Majakovskim vai, precīzāk, filmai "VMajakovskis" veltīta spraiga apaļā galda saruna, kurā piedalās filmas režisors Aleksandrs Šeins, kino speciālisti Agris Redovičs un Jānis Putniņš, kultūras vēsturnieks Boriss Ravdins, kā arī Mihails Bogomoļnijs, Uldis Tīrons un Arnis Rītups. Uz vāka kadrs no filmas – Ļiļa Brika vecumdienās, ko atveido aktrise Ludmila Maksakova.
Arī Vinsents van Gogs šajā numurā aplūkots saistībā ar kino. Par dažādajām viņa personības un "dievišķā neprāta" ekrāna interpretācijām raksta kinokritiķis Antonijs Leins.
Dedzīgs bijis arī bijušais VDK sevišķi svarīgais aģents Juris Taškovs. Sarunā ar Sanitu Jembergu, kurai likts virsraksts "VDK man bija Dieva vietā", viņš pats savu tā laika apziņas stāvokli sauc par apsēstību un atzīst: "Ja man būtu kāds jānošauj, es būtu to darījis."
Par citādu apsēstību stāsta Karls Eliots rakstā "Jauns veids, kā būt neprātīgam". Tas ir mēģinājums saprast cilvēkus, kuri jūt nepārvaramu vēlmi atbrīvoties no sava ķermeņa daļām. Dzīvot ar šādu apsēstību ir grūtāk, nekā bez rokām vai kājām.
Jānis Pertaškevičs intervē Guntaru Prāni, Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru un senās mūzikas ansambļa "Schola Cantorum Riga" dibinātāju un vadītāju, kura grāmata "Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā. Gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā" nupat iznākusi apgādā "Neputns".
Rubrikā "Reliģija" ar pazīstamo kristietības vēstures pētnieci Eleinu Peigelsu, kuru evaņģēliskie kristieši mēdz saukt par "Eleinu Pagāni", sarunājas Arnis Rītups
Rubrikā "Personisks stāsts" Andrejs Šaprans fotografējis un uzklausījis Jekaterinu, kas dzīvo salā uz Obas upes Rietumsibīrijā: "Vienu no mūsu žūpas draugiem sauca nevis kā pagadās, bet gan Aleksandrs Sergejevičs Puškins. Tas bija viņa īstais vārds pēc pases, un, kad viņš dienēja armijā, viņam visu laiku bija problēmas vārda dēļ."
Komentāru sadaļā Ivars Ījabs par politiskiem jociņiem, Bonifācijs Daukšts par Krievijas militārās izlūkošanas dienesta nedienām, Ilmārs Zvirgzds par Putina apokaliptiskajiem izteikumiem un Vents Vīnbergs par to, kā Barselonā turpina celt baziliku "Sagrada Familia" bez būvatļaujas.
0