Par grāmatām
24.10.2018

Maigi sakot – gruzons

Komentē
0

Par Gaļinas Rimbu dzejas izlasi "Kosmiskais prospekts", no krievu valodas atdzejojuši Einārs Pelšs, Arvis Viguls un Dainis Deigelis, apgāds "Literature Without Borders", 2018

Ja arī reizi pa reizei latviešu lasītāja uzmanības lokā nonāk kāda atdzejas grāmata, tā lielākoties ir kāda Rietumu klasiķa tekstu izlase vai kāds no Ulža Bērziņa un viņa laikabiedru megalītiskajiem veikumiem. Šāda situācija veido pretrunu tam, kādas ir mūsu gaidas pret pašmāju literātu darbiem, no kuriem sagaidām arvien jaunus un pārsteidzošus atklājumus. Bet dažkārt tieši mūsdienu ārzemju literātu atdzejojumi spēj pienest jaunas asinis.

Par trilingvālā atdzejas festivāla "Poetry without borders" pirmo uzvarētāju pašu dalībnieku balsojumā tika atzīta 1990. gadā dzimusī krievu dzejniece Gaļina Rimbu, kas paredzēja viņas grāmatas izdošanu latviešu valodā. Jāmin, ka starp konkurentiem bija Maskavas konceptuālistu skolas pārstāvis Ļevs Rubinšteins un spožā zviedru dzejniece Ida Borjela. Gadu vēlāk šī grāmata arī tapa un lasītājam atklājas gana tuva un saprotama, gana mākslinieciska un nomācoša, gana informatīva un kaislīga.

Krājums aptver 3 nodaļas, un katrai ir savs atdzejotājs. Maldīgi būtu teikt, ka tās katra atklātos ar pilnīgi citu stilistiku un saturisku pieteikumu, tomēr nomāktība kļūst arvien precīzāka un tās cēlonība – noteiktāka.

Iespaidīgs ir pirmās nodaļas, ko atdzejojis Einārs Pelšs, tituldzejolis "Sekstuksnesis", kas, šķiet, īsteno vai vismaz liek nojaust par to, ko Roberto Bolanjo romāna "Mežonīgie detektīvi" varoņi piesaka kā masturbatīvo rakstīšanu. Tiesa, seksuālā pašapmierināšanās, ja tāda patiesi notiek, atklājas lēnām kā Mollijas Blūmas gadījumā. Īsās un aprautās verlibra rindas mijas juceklīgi, tās atkal un atkal starp dažādiem iestarpinājumiem kā alkstot vēstī par panīkušu seksualitāti, kuru pārņēmis tuksneša sausums, ja atļaujamies interpretēt pārlieku tieši un vecmodīgi. Kā Rimbu stila un atklātības priekšgājēju šeit sazīmējam bītu paaudzes superzvaigzni Alenu Ginsbergu. Pirmo nodaļu turpina vēl viens cik garš, tik haotisks dzejolis kā studentu protestu gājiens, kura pretrunīgumu un nelokāmo attieksmi Rimbu arī tēlo. Noraidīdama tūlītēju asociāciju ar 1968. gada studentu nemieriem Parīzē, kas tāda intelektuāla pasēdēšana vien bija iepretim Krievijā notiekošajam, dzejniece to izvērš apokaliptiskā ainā, kurā protestējošo gars ir nepielūdzams: "es zvanu uz mājām / un saku: "mammu viss būs labi. neglābsies neviens. / jo glābiņš – tas piedienas tiem kas tic spiedienam, tic absolūtai sistēmas varai / glābiņš – vergu tēma" (33. lpp.) Lai arī lielākā daļa Rimbu izkliegtā ir ar lokālu nozīmi, šis dzejolis spēj uzkurināt asinis, ja vien lasītājs personisko uztver arī kā politisko. Tieši ar dažādām ietekmēm uz miesisko – smagiem preparātiem sakačāti draugi vai viņi, kas izvaro, kamēr tu konspektē Ļermontova biogrāfiju – autore panāk groteskas efektu, uzrādīdama varas klātesamību visās indivīda izpausmēs un dzīves jomās. Rimbu, protams, neidentificē varu un tās nesējus, lai nekļūtu plakātiska (tāpat tas ir skaidri zināms), bet vēl svarīgāk par to ir minams fakts, ka viņa tādējādi tiecas uzrādīt vispārējus varas mehānismus, kas ieguvuši necilvēcīgus vaibstus, un milzīgo pretsparu, ko tie izraisa, ja vien sabiedrība ir gana mobilizēta. Tas nekādā gadījumā nav specifiski tieši Rimbu, bet jauda, ar kādu viņa to raksta, gan ir individuāla. Ja arī tēlotajā virsroku gūst fantāzija, lasītājs uz to raugās tieši un nepastarpināti.

Ja pirmā nodaļa izceļas ar tekstiem, kas ir neapvaldīti un pusaudziski, tad Arvja Vigula un Daiņa Deigeļa atdzejojumi ienes nobriedušāku pašrefleksiju, kur bērnības atmiņās dzejniece tēlo gadsimtu mijas Krievijas sociālekonomiskā stāvokļa iespaidus liriskās varones psihē. Tas ir brīdis, kad proletariāts pārtop prekariatā – darbaspēka masā, kas it kā turpina funkcionēt kā iepriekš, tomēr pie mainījušās ekonomiskās situācijas darbs un atalgojums nav garantēts. Tas ir brīdis, kad baltmaize ir iekārojama, jo to aiz izsalkuma var rīt un rīt, kaut sāts nav sasniedzams. Brīdis, kad vara meklēšana ar mērķi to nodot metāllūžņu pārstrādes punktā ir viens no paliekošākajiem bērnības iespaidiem. Brīdis, kad brīvība teorētiski pastāv, bet tās potenciālu ierobežo praktiskā realitāte – iekārta it kā ir cita, bet iespēju ne tik, cik melns aiz naga. To un daudz ko citu papildina citas naturālistiskas detaļas, kas katra atsevišķi veido īpašo 90-to laika garu.

Vēstot par atmiņām un notikumiem, Rimbu likumsakarīgi izvēlas rakstīt, izmantojot naratīvu, secīgu notikumu izklāstu, pakāpeniski rekonstruējot bijušo. Ar lieku fragmentārismu viņa neaizraujas, un tas nāk tikai par labu, jo nerada lieku dramatismu, lai gan vilinājums tādu konstruēt brīžiem varētu būt bijis diezgan spēcīgs. Ja lasītājs pamanīs līdzības ar stāvokli Latvijā tajā pašā laika posmā, tad Rimbu aptvertā pasaule iegūst vērienīgākus mērogus – tieši tik, cik ambiciozi plāni bija Padomju Savienībai attiecībā pret kosmosu. Te lasām spēcīgai literatūrai piemītošu īpašību – paradoksu, kurā risinājums no neizbēgamā stāvokļa ir meklējams pašā cēlonī. Pasaules neaptveramība ir vienīgais, kas saglabā cerību Rimbu rakstītajā. Kosmiskais prospekts ir ne vien kāda nenozīmīga iela starp rūpnīcu un blokmāju, bet arī kaut kā labāka apsolījums, par ko nākas sapņot un, ja nepieciešams, cīnīties.

Tā kā krājums ir bilingvāls, dažbrīd vairāk vai mazāk nākas ielūkoties grāmatas kreisajā lappusē. Kopumā visu trīs atdzejotāju veikums ir pieklājīgs un neliek saķert galvu. Tomēr katru atdzejotāju ar lielāku vai mazāku regularitāti var pieķert pie tik ļoti neieredzamo kalku lietošanas. Tas, ko tūlīt teikšu, nav attiecināms uz visiem gadījumiem, bet tieši vienu konkrētu: vai to lietojums, ja nav pārspīlēts, nekļūst par samērā iedarbīgu mākslinieciskās izteiksmes līdzekli, ja atdzejojums/tulkojums saistāms ar postpadomju mantojumu? Respektīvi, izvērst vēl vienu paradoksu, kurā rusifikācijas atstātās pēdas mēs pozicionējam kā vēsturisko mantojumu, nevis izskaužamu parādību. Mēra un gaumes robežās, protams.

 

Raimonds Ķirķis

Raimonds Kirķis ir dzejnieks. Studē Latvijas Kultūras akadēmijā un raksta recenzijas par grāmatām.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!