Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, no 2018. gada 13. oktobra LTV1 ēterā būs skatāms jauns dokumentāls seriāls "Tas notika šeit", kas tapis filmu studijā "Mistrus Media". Katrā no piecām sērijām trijās dienās trīs vēsturnieki atklās trīs unikālus stāstus par kādu mazāk zināmu Latvijas vietu, un pirmā raidījuma galamērķis ir Limbažu novada Viļķene.
Trešajā dienā vēsturnieki iedzīvotājus iepazīstinās katrs ar savu jaunatklāto stāstu, un viņiem būs jābalso par, viņuprāt, spēcīgāko stāstu, par vislabāk pierādīto leģendu vai apšaubīto mītu. Labākā stāsta nosaukums tiks dots kādai īpašai vietai šajā pilsētā.
Raidījumā "Tas notika šeit" vēsturnieki Edgars Plētiens, Inna Gīle un Gatis Krūmiņš kopā ar Dāvidu Ernštreitu dodas uz piecām dažādām Latvijas vietām – Viļķeni, Vārkavu, Gramzdu, Birzgali un Stendi –, lai triju dienu laikā meklētu un pētītu unikālus stāstus, cilvēkus, notikumus un apgāztu mītu, ka šajās vietās nekas ievērojams nav noticis. Seriāla pirmizrāde gaidāma sestdien, 13. oktobrī, LTV1 programmā pulksten 21:25.
"Latvijā pēdējo gadu laikā ir bijušas diskusijas par apdzīvotām vietām, kuras tiek izslēgtas no apdzīvoto vietu reģistra. Latvijas simtgade ļauj valsts iedzīvotājiem paraudzīties uz dažādu Latvijas vietu vēsturi citādāk, aizmirstot par oficiāliem reģistriem un no jauna atrodot vietas, ar kurām mums ir pamats lepoties, " saka žurnālists un raidījuma vadītājs Dāvids Ernštreits.
Raidījumā atklāsies dažādi pārsteidzoši un līdz šim nezināmi fakti, piemēram, par grāmatniecības uzņēmuma "Valters un Rapa" dibinātāju Arturu Valteru, par to, kur un kā Latvijā tapa hercoga Jēkaba kuģi, kas ceļoja pa pasaules jūrām. Šo raidījumu uzmanības centrā sarežģīti cilvēku likteņi, traģiski mīlasstāsti un nostāsti, kas gadu gaitā pārvērtušies par leģendām, mītiem vai pat spoku stāstiem. Tiks revidēti arī vairāki mīti un ļaužu iztēlē radīti stāsti, kas iepriekš kā neapstrīdami fakti bijuši pat aprakstīti grāmatās.
Pirmais seriāla "Tas notika šeit" komandas galamērķis būs Viļķene, kas agrāk saukta par Katrīnas vai Katriņas miestiņu, jo veidojusies ceļu krustojumā ap 1867. gadā celto Svētās Katrīnas baznīcu. 1923. gadā Viļķenē bija baznīca, aptieka un piecas mājas. Netālās Ārupītes krastā atradās Viļķenes muiža (Wilkenhof). Par lielāku apdzīvoto vietu Viļķene izauga pēckara gados, kad tur 1957. gadā izveidojās padomju saimniecības "Viļķene" centrs. Šobrīd Viļķenē dzīvo mazliet vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. Vietējie stāsta, ka reiz Katrīna I braukusi cauri Viļķenei un nakšņojusi krogus ēkā, no kuras mūsdienās vairs palikusi tikai viena siena. Tajā vietā vēlāk uzcelta Sv. Katrīnas baznīca viņai par godu. Citā versijā tiek baumots, ka tieši Katrīna devusi naudu baznīcas celtniecībai. Tomēr vēstures grāmatās minēts, ka baznīca celta par Rīgas pilsētas līdzekļiem un to projektējis tā laika Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Johans Daniels Felsko. Raidījumā tiks pētīta šī un arī citas šī Vidzemes reģiona leģendas.
"Vietu vēsture un reģionu vēsture ir tas, kas piesaista uzmanību. Jaunais LTV1 dokumentālais seriāls "Tas notika šeit" tapis, iedvesmojoties no Zviedrijas sabiedriskās televīzijas raidījumiem, kas ļauj atklāt leģendas, interesantus stāstus un piesaistīt apmeklētājus pavisam aizmirstām vietām. Latvija no šāda skatupunkta ir vēsturiski uzlādēta vieta, kas jau sen bija pelnījusi daudz enerģiskāku pavērsienu šo vietu izpētē," uzsver studijas "Mistrus Media" producents Gints Grūbe.
"Mēs no jauna pārliecinājāmies, ka Latvija ir īsta stāstu krātuve. Cilvēki paši ir labi vēsturnieki gan Viļķenē un Gramzdā, gan Birzgalē un Vārkavā, gan Stendē. Filmējām nejauši izvēlētās vietās, kas līdz šim nav bijušas ceļotāju prioritārie galamērķi. Iespējams, pēc simts gadiem raidījuma "Tas notika šeit" atklātos stāstus kāds pārbaudīs no jauna un gribēs zināt, kādēļ parks, ceļš vai iela nosauktā tādā vārdā, kādu saņēma mūsu raidījuma veidošanas laikā," stāsta žurnālists un raidījuma vadītājs Dāvids Ernštreits.
Raidījumu cikla režisore ir Linda Olte, producentes Elīna Gediņa- Ducena un Inese Boka-Grūbe, laukuma režisore Lote Gediņa, operatori Jānis Šēnbergs, Jānis Kešāns un Jānis Saļms, skaņas ieraksta operators Tālivaldis Tālis Āboliņš.
1