Piedalies upurēšanas rituālā! Katrs portālam "Satori" upurētais eiro palīdzēs mums cīnīties ar meliem, bezatbildību un vienaldzību.

Foto – Ģirts Raģelis
 
Sarunas
29.07.2016

Literatūra savieno mūs

Komentē
0
Saglabā

Saruna ar dzejnieku, fantāzijas un bērnu literatūras autoru, izdevēju un tulkotāju Lorensu Šimelu. Intervēja Ilmārs Šlāpins, tulkoja Anna Andersone, foto un video – Ģirts Raģelis.

Kad jūs sākāt rakstīt?

Es sāku publicēties vēl vidusskolā, pārdevu savus pirmos darbus, kad man bija 17 gadi. Līgumi bija jāparaksta maniem vecākiem, jo es vēl nebiju pilngadīgs. Tātad es sāku rakstīt, kad man bija, iespējams, 14 vai 15 gadi, un savus darbus sūtīju žurnāliem. Ļoti agrā vecumā.

Es vienmēr biju lasītājs, un, kad man vairs nebija, ko lasīt, es sāku rakstīt. Bet es joprojām esmu liels lasītājs, izlasu apmēram 120–140 romānu gadā, atkarīgs no gada – ja ir daudz darba, kā pagājušajā gadā, un arī ceļojumi, tas laupa laiku lasīšanai. Es lasu un rakstu daudzos dažādos žanros. Man patīk tajos sapludināt elementus no dažādiem žanriem, vai, ja es veidoju antoloģijas, es cenšos tajās iekļaut citu žanru autoru darbus, lai notiktu dialogs, ideju apmaiņa.

Vai mūsdienās ir iespējams uzrakstīt kaut ko jaunu un nebijušu?

Nav nemaz tik daudz revolucionāru, nebijušu lietu. Zinātniskā fantastika noteikti ir sfēra, kurā daži autori paveic pilnīgi iepriekš nebijušas lietas. Ir viens amerikāņu romāns, kas man ļoti patīk, autori sauc Tova Mirvisa, un pašu romānu – "The Ladies Auxiliary". Tas ir romāns par... Vairums romānu par slēgtām kopienām ir sarakstīti no svešinieka skatpunkta, kas tajās ienāk. Šī ir grāmata par ortodoksālu ebreju sieviešu kopienu Memfisā, Tenesijas štatā. Tātad – tā ir slēgta kopiena vietā, kas nav zināma ebreju kopienām, tā ir minoritāte minoritātē. Romāns sarakstīts pirmās personas daudzskaitlī no kopienas skatpunkta par to, kas notiek brīdī, kad tajā ienāk svešinieks. Man šāds paņēmiens literatūrā bija jaunums.

Rakstīšana pirmās personas daudzskaitlī no kopienas skatpunkta ir kaut kas, ko es nekad iepriekš nebiju redzējis. Man tas bija kaut kas pilnīgi jauns. Jauns veids, kā kaut ko pateikt. Manuprāt, viņa to ir izdarīja ļoti labi, bez Holivudas beigām. Nav tā – svešinieks atnāk uz slēgtu kopienu un glābj, izmaina visu –, kopiena maina sievieti, kura tajā ierodas, un arī pašu kopienu ietekmē šī sieviete. Taču tās nebija vieglas, vienkāršas, Holivudas tipa beigas. Tas, manuprāt, padarīja šo grāmatu labu. Tā ir pietiekami noapaļota, taču kopiena izdzīvo, daudzās nozīmēs. Ietekmēta, bet ne pilnībā mainījusies.

Viens no paņēmieniem, ko jūs izmantojat, ir jau zināmu sižetu un tēmu interpretācija.

Savos darbos es bieži izmantoju pasakas, lai veidotu jaunas versijas par seniem stāstiem, arhetipiskiem stāstiem. Es domāju, ka tas arī... Reizēm tev sanāk kaut kas pilnīgi jauns, bet reizēm tā ir jauna versija par kaut ko ļoti vecu. Tie visi ir dažādi komunikācijas veidi. Tādam stāstam var piemist īpaša atpazīstamība, kā tas ir ar pasakām... Mēs zinām šos stāstus tik labi, īpaši pasakas, ka pēkšņa variācija rada... Lasītājam ir savas gaidas, jo viņi zina tradicionālās pasakas. Tāpēc, kad tajās parādās kādas izmaiņas, tas uzreiz rada literāru, māksliniecisku spriegumu. Manuprāt, ir interesanti ar to spēlēties. Šie arhetipi, īpaši pasakas, ir tik spēcīgi stāsti, un tie atkārtojas dažādās kultūrās. Daudzām kultūrām, kas nekad nav saskārušās, ir līdzīgas mitoloģijas, līdzīgi stāsti. Es tos uzskatu par spēcīgiem instrumentiem mūsu radošo darbarīku krājumā.

Es ticu kopīgajam mūsos. Mēs katrs esam unikāls, bet es tiecos meklēt cilvēkus vienojošās līdzības. Manuprāt, esmu naivs.

Kāda, jūsuprāt, ir atšķirība starp dzeju un prozu?

Manuprāt, tas ir pieredzes un valodas savienojums un konflikts dzejā, kas to atšķir no tēla prozā. Lai gan bieži dzejā esmu stāstošs, tomēr metaforiskie pārnesumi, ko iespējams īstenot dzejā, atšķiras no tiem, kurus var veidot prozā. Pat mikroprozā, kas... Reizēm var atrast dzejoļus, kuri ir garāki par prozas darbiem, tomēr naratīva tehnika ir citādāka – veids, kādā stāsts tiek stāstīts un kas tiek stāstīts. Liriskums dzejā izpaužas atšķirīgi. Es rakstu gan angliski, gan spāniski. Cenšos būt dzejnieks, kas raksta par mirkli, novērojumu, mēģina paraudzīties uz lietām citādāk. Reizēm cita valoda ietekmē to, kā mēs domājam. Viens no maniem mīļākajiem vārdiem spāņu valodā ir escampar. Tas apzīmē brīdi, kad pārstāj līt lietus. Man tas ir tik poētisks vārds, ko es nezināju, jo tāds neeksistē angļu valodā. Angliski saka: "Tas brīdis, kad pārstāj līt lietus un debesis noskaidrojas." Es nesapratu šo konceptu, līdz neiemācījos spāņu valodu. Redzēt pasauli citādāk – man tas ir poētiskais moments. Man dzeja ir kaut kas tāds. Pat ja to iekļauj stāstā, mans uztveres veids joprojām rada dzejisko momentu. Valodas ziņā es neesmu avangardisks vai eksperimentāls dzejnieks – es "nelaužu" valodu, tās struktūru. Bet es to varu lasīt – reizēm izbaudu, reizēm neizbaudu. Šādu dzeju arī tulkoju. Kā tulkotājs esmu liels interpunkcijas fans. Reizēm tulkot eksperimentālo dzeju ir grūti, jo tu nezini, kas tur notiek gramatiski, īpaši tāpēc, ka angļu un spāņu valoda ir sintaktiski ļoti atšķirīgas. Vienā valodā var būt dubultnozīmes, kuras nevar pārcelt uz otru, un tev jāzina, kas tas ir. Gan kā dzejnieks, gan kā tulkotājs es varu rakstīt darbus, kas man nepatīk. Līdzīgi kā žurnālistiem – lai gan es daudz nedarbojos žurnālistikā, es varu radīt dzeju vai prozu pēc pasūtījuma un esmu to darījis neskaitāmas reizes. Šī ir viena no lietām, ar ko jāsastopas pašnodarbinātiem radoša darba darītājiem – reizēm tev ir gan jāpelna iztika, gan jābūt radošam. Jā, ir labāk, ja man darbs patīk. Reizēm, īpaši tulkošanā, ir lietas... Daži cilvēki saka, ka tev ir jāizlasa visa grāmata, pirms tu to tulko. Man patīk nelasīt grāmatu līdz beigām, jo tad es gribu zināt, kas notiks tālāk, un turpinu... Taču pēc tam ir pamatīgi jārediģē, jo ir lietas, kas tev jāuzzina vēlāk, lai būtu drošs, ka tu kaut ko nepasaki priekšā. Bet vismaz pirmā uzmetuma laikā man patīk nezināt, kas notiks tālāk. Tas liek man virzīties uz priekšu.

Vai jūs rakstāt gan angliski, gan spāniski? Kā valoda ietekmē tekstu?

Manu pēdējo grāmatu sauc "100 erotiski īsprozas darbi", un to es sarakstīju spāniski. Angliski to tulko cits cilvēks, un, strādājot pie darba, viņa atrod kļūdas, ko mēs labosim otrajā metienā, tas ir, nākamajā metienā – kļūdas jau ir trešajā metienā, bet ceturtajā mēs tās izlabosim. Grāmatai bija otrais un trešais metiens, kuri nebija izlaboti, jo, no vienas puses, tie tika ļoti labi pirkti un ātri tika drukāti papildu metieni, bet, no otras, – tie nebija lasīti ar tādu uzmanību, kādu tekstam velta tulkotājs. Lai gan darbs bija rediģēts, ir kļūdas, ko redaktors nepamana, bet tulkotājs nevar nepamanīt. Tulkotājam tiešām ir jāiet cauri visam tekstam un viss jāsaprot, lai spētu to iztulkot. Man pieder neliels apgāds, ko sauc "A Midsummer Night's Press" un kas izdod vienīgi dzeju. Šī ir viena no sfērām, kurās tehnoloģijas ir ļoti daudz ko mainījušas. Šobrīd nodarboties ar izdevējdarbību var atļauties arī tik slikti apmaksātu profesiju pārstāvji kā rakstnieki un tulkotāji. Es varu paņemt nelielu daļu no saviem līdzekļiem un ieguldīt šajā kultūras projektā. Mūs nefinansē neviens cits, finansējums nāk no naudas, ko es nopelnu, rakstot un tulkojot citiem izdevējiem. Mums ir vairākas sērijas, vienu no tām sauc "Fabula Rasa" jeb mītiskā dzeja. Kā jau es minēju, mitoloģija un pasakas, šie arhetipi, man ir ļoti svarīgi. Vēl vienu sēriju sauc "Ķermeņa valoda", un tā ir veltīta LGBT balsīm. Ļoti bieži geju, lesbiešu, transseksuāļu autori nespēj atrast līdzekļus, lai publicētos un sasniegtu lasītājus citās izdevniecībās. Šī ir viena no sfērām, kurā mums ir vislabākie pārdošanas rezultāti. Manuprāt, ir daudz lasītāju, kas vēlas lasīt par šo pieredzi, bet neatrod to citās vietās. Man ir jauna sērija, kuru sauc "Periskops" un kurā tiek publicēta angliski tulkota sieviešu dzeja. Mēs izveidojām šo sēriju 2014. gadā, un 2012. gadā, vēl pirms mēs tikko sākām par to domāt, visa tulkotā literatūra – proza, dokumentālā literatūra, dzeja – no visām valodām tikai 23% gadījumu bija sieviešu rakstīta. Pastāv liels disbalanss, ir daudz sieviešu literatūras, kas netiek tulkota angliski. Tāpēc es radīju šo sēriju – lai risinātu šo problēmu. Visām šīm autorēm, ko mēs publicējam, ir iznākušas vismaz divas grāmatas, vienai no pirmajām trīs rakstniecēm, kuras dzeju mēs izdevām, viņas dzimtajā zemē bija iznākušas vairāk nekā 40 grāmatas. Viņas ir jau sevi pierādījušas, pazīstamas autores savā dzimtenē, bet līdz šim nebija tulkotas angliski.

Kas ir labs dzejolis?

Manuprāt, labs dzejolis ir tāds, kas raisa lasītājā atbildes reakciju. Dzejolis nekļūst slikts tāpēc, ka tam ir tikai viens lasītājs. Pastāv uzskats, ka mums ir jāraksta, domājot par vislielāko iespējamo publiku, bet reizēm dzejolim, kas rakstīts vienam konkrētam cilvēkam, var būt spēcīgāka ietekme uz šo cilvēku nekā... Ir daudz bestselleru, kas ir tukši, tie neietekmē nevienu. Cilvēki tos lasa, un reizēm tie pat nav slikti – tie nav ne labi, ne slikti, tie ir nekādi. Bet, ja tev ir darbs, kas iedvesmo, aizkustina kaut vai vienu lasītāju, tas ir labs dzejolis. Un ne kurš katrs lasītājs ir īstais šim dzejolim. Tas var būt kaut kas, kas man nepatīk, bet tas var būt ideālais dzejolis kādam citam, un tas nav slikti. Ne visam ir jāpatīk visiem lasītājiem. Manuprāt, ir jālasa pēc iespējas plašāk, es lasu dažādas lietas, arī tādas, kas man nepatīk. Manuprāt, ir labi lasīt lietas, kas tev nepatīk. Tas ir veids, kā spēcināt, audzināt sevis paša literāro gaumi, tā vietā, lai paļautos uz citu viedokli par to, kas ir labs un kas ir slikts. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc man patīk lasīt dažādus žanrus un pašam spriest, kas ir labi vai slikti, nevis pieņemt, ka tikai literatūra ar lielo "L" ir literatūra un viss pārējais ir zemāks, teksts, nevis literatūra. Visos žanros ir laba literatūra un slikta literatūra.

Vai ar pieredzi nāk arī prasme uzrakstīt labāku tekstu?

Es ceru, ka gadu gaitā mana rakstība ir uzlabojusies. Ir lietas, par kurām es kaunos savā pirmajā grāmatā, kas tika izdota, kad man bija 24, 25, 26 gadi. Šodien es raugos uz šiem stāstiem un bieži par tiem kaunos, bet cilvēkus tie joprojām uzrunā. Es zinu, ka šobrīd es rakstu citādāk. Joprojām esmu naivs, bet mazākā mērā. Ir tāds jaunības nevainīgums, jaunības... Manuprāt, kad biju jaunāks, es labāk pratu uztaustīt cilvēku slēptākās vēlmes, tas arī padara jauniešu literatūru tik populāru. Šobrīd es to sevī neatrodu. Manuprāt, es... Mana dzīves pieredze tagad atstāj daudz lielāku iespaidu uz to, ko es rakstu. Tajā pašā laikā es ceru, ka esmu daudz nobriedušāks kā personība. Es spēju... risināt smalkākas attiecības. Cerams, ka mans personības briedums un attiecības atspoguļojas tajā, kā mani tēli savstarpēji kontaktējas.

Vai jūs tulkojat tikai to, kas pašam patīk?

Mana gaume kā tulkotājam arī ir ārkārtīgi mainījusies, īpaši kā cilvēkam, kas pārgājis no rakstīšanas mātes valodā uz rakstīšanu pamātes valodā. To, kā es lasu un kā es rakstu, pilnīgi noteikti spēcīgi ietekmējušas šīs pārmaiņas.

Vai sieviešu rakstīti teksti atšķiras no vīriešu rakstītiem?

Manu pirmo grāmatu sauca "Switch Hitters: Lesbians Write Gay Male Erotica and Gay Men Write Lesbian Erotica". Tā bija grāmata, kurā es vēlējos izpētīt jautājumu par... Tā bija vairāku autoru antoloģija, un grāmatas mērķis bija izpētīt, vai mēs jūtam lielāku iekāri pēc viena dzimuma attiecībām vai pēc konkrēta dzimuma ķermeņa, attiecīgi – vīrieša vai sievietes ķermeņa. Manuprāt, šajā grāmatā sievietes ļoti pārliecinoši spēja rakstīt no vīrieša skatpunkta. Geju erotikā pastāv noteikta šifrēta valoda jeb veids, kā geji runā un raksta par seksu, īpaši erotiskajos žurnālos. Tāpēc sievietes daudz ticamāk spēja rakstīt no geju perspektīvas, taču rezultātā tie bija ne sevišķi interesanti, diezgan vispārēji geju erotiskie stāsti. Vīrieši bija izdomas bagātāki, taču viņi sliktāk aprakstīja sievietes ķermeni. Bieži vien viņi rīkojās stāsta pasaulē kā vīrieši, lai arī [sievietes ķermenī]. Daudzi vīriešu rakstnieku sieviešu personāži ir kā futbolisti, kas sagadīšanās pēc ir kleitā, taču šie tēli nedarbojas pasaulē sievietes ķermenī... Manuprāt, tas lielā mērā ir saistīts ar varu. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā dominē vīrieši, un īpaši heteroseksuāli baltie vīrieši, kam pieder vara, nav pieraduši justies ievainojami. Tā ir viena lieta, no kā reizēm cieš viņu varoņi, – atrašanās varas pozīcijā, kuras viņiem īstenībā nav. Tas nenozīmē, ka nevar būt spēcīgu sieviešu. Piemēram, es, būdams gejs, ejot pa ielu, apzinos, ka neatrodos dominantā pozīcijā, tāpēc vienmēr izvērtēju potenciālos riskus un esmu modrs attiecībā pret iespējamu agresiju. Es zinu, ka tā dara daudzas sievietes, savukārt daudzi heteroseksuāli baltie vīrieši lielākoties tā nedara, jo viņi ir pieraduši justies spēcīgi visu laiku. Un tas parādās arī veidā, kā viņi raksta. Sievietēm ir daudz vieglāk rakstīt no varas pozīcijām. Mēs dzīvojam pasaulē, kur dominē vīrieši, tāpēc sievietei ir jāzina, kā ir būt vīrietim, kā arī jāsaglabā sievišķā pieredze. Tāpat kā es, būdams gejs, pēc noklusējuma tiku audzināts kā heteroseksuālis. Man ir gan heteroseksuāla, gan homoseksuāla pieredze, tāpēc man ir vieglāk rakstīt no varas pozīcijām, heteroseksuālus stāstus. Grūtāk ir tiem, kuriem jānolaižas zemāk, kuri visu mūžu bauda dažādas privilēģijas, ko sniedz atrašanās varas pozīcijās. Ir grūti atpazīt šīs privilēģijas un no tām atteikties, un rakstīt no citas pieredzes prizmas.

Vai literatūra var padarīt cilvēci labāku?

Visa literatūra rada empātiju pret citiem cilvēkiem, varoņiem, kultūrām. Literatūra savieno mūs caur līdzīgo. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es rakstu, un noteikti viens no iemesliem, kāpēc es lasu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es kā lasītājs, cilvēks, ilgu laiku nelasot, kļūstu depresīvs. Mums ir dota viena dzīve, bet caur grāmatām mēs pieredzam daudzas, daudzas dzīves.

Lorenss Šimels

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!

Ziedo "Satori" darbībai!