Anda Baklane 1
pirms 4 gadiem
Minētās supergrāmatas jau nesarakstīja katru viens cilvēks. Vai pašlaik būtu jēgpilni kompilēt nākamo bībeli - labs jautājums. Īsā atbilde uz to varētu būt - bībele pašlaik pastāv tīklojumā, daudzās grāmatās vienlaikus - akadēmiskās grāmatās, pamatskolas mācību grāmatās, labas uzvedības pamācībās, daiļliteratūrā, visur kur. Bībele nav ne izcila daiļliteratūra, ne izcila ētikas grāmata - šāda vidēji augsta kvalitāte pilnībā sasniegta arī mūsdienu literatūrā, ja to skata kā summu. Kaut kā trūkst, bet tas nav tas.
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Anda, Anda - es reiz LNB gribēju pie JUms pieiet un izrunāties, bet Jūs bijāt ( izksatījāties) nikna un nepiegāju.
Bet vajadzēja.
Tāpat kā mūsu supergrāmatu mums nevajag ne pēc Homēra , ne Bībeles , bet tādu - man nenormāli patīk Konfūcija teiciens - ka stiprs ir nevis tas, kas nekad nepakrīt ( neiekrīt grēkā) , bet tas, kurš pēc katra pakritiena spēj piecelties - tādu - bez tām metaforu kupenām un mežģiem , bet tādu godīgu un .... smeldzīgu, bet uzvarošu , protams, ar seksu un asinīm gaumīgās devās.
Lūk - tā kā pati solījāt rakstīt - kur tad tas ir.
Par ko paldies - par Einfeldu - nu vismaz viens drosmīgs cilvēks, kas uzraksta, ka visa garlaicīguma līdzenumā ir pa kādai virsontei. Mani nošausmina, es iekšēju nodrebu, kad kārtējo reizi nospirežu - kā Einfelda Rīgā. Šorīt nāku uz dabru - laukums ap Brīvības pieminekli - dzīvs ledus - iet jauna sieviete ar nūjiņu un klibām kājām - es ātri laidos garām, ka neieraugu kā viņa nokrīt un sasitas - kad jau esmu drošā attālumā - domāju - Debess - nu kā Einfelda Rīgā.
Un pavisam nepieskārāties būtiskai lietai - ko izdarīja Hirša - viena lieta rakstītāji, cita lieta - lasītāji.
Vai tiešām mēs lasītāji neko no valsts naudas neesam pelnījuši , atgādinu, ka katru gadu skolas laikā stādīju mežus , ko tagad cērt un par ko uztur rakstītājus
Cik tukšas ir bibliotēkas, kāpēc Domuzīmēm jāraud un jābrēc , ka nav droša finansējuma? Kur izglītojoši pasākumi ?
Bet vajadzēja.
Tāpat kā mūsu supergrāmatu mums nevajag ne pēc Homēra , ne Bībeles , bet tādu - man nenormāli patīk Konfūcija teiciens - ka stiprs ir nevis tas, kas nekad nepakrīt ( neiekrīt grēkā) , bet tas, kurš pēc katra pakritiena spēj piecelties - tādu - bez tām metaforu kupenām un mežģiem , bet tādu godīgu un .... smeldzīgu, bet uzvarošu , protams, ar seksu un asinīm gaumīgās devās.
Lūk - tā kā pati solījāt rakstīt - kur tad tas ir.
Par ko paldies - par Einfeldu - nu vismaz viens drosmīgs cilvēks, kas uzraksta, ka visa garlaicīguma līdzenumā ir pa kādai virsontei. Mani nošausmina, es iekšēju nodrebu, kad kārtējo reizi nospirežu - kā Einfelda Rīgā. Šorīt nāku uz dabru - laukums ap Brīvības pieminekli - dzīvs ledus - iet jauna sieviete ar nūjiņu un klibām kājām - es ātri laidos garām, ka neieraugu kā viņa nokrīt un sasitas - kad jau esmu drošā attālumā - domāju - Debess - nu kā Einfelda Rīgā.
Un pavisam nepieskārāties būtiskai lietai - ko izdarīja Hirša - viena lieta rakstītāji, cita lieta - lasītāji.
Vai tiešām mēs lasītāji neko no valsts naudas neesam pelnījuši , atgādinu, ka katru gadu skolas laikā stādīju mežus , ko tagad cērt un par ko uztur rakstītājus
Cik tukšas ir bibliotēkas, kāpēc Domuzīmēm jāraud un jābrēc , ka nav droša finansējuma? Kur izglītojoši pasākumi ?
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Vēl, Anda. Ļoti bieži domās pieminu Jūsu teicienu, ka literāti jāatbalsta tāpēc vien, ka viņi radot jaunas metaforas bagātina , vai sliktākajā gadījumā, tikai uztur dzīvu valodu.
Es gribu jautāt - vai tiešām ? Cilvēks bez dzimtās valodas izdzīvos, par spīti jūsu visu apgalvojumiem - izdzīvos , bet valoda bez cilvēka neizdzīvos.
Lūk, lasu -Montefiore JERUSALEM:THE BIOGRAPHY - tur autors raksta - stapr citu - tā, ka man šermuļi pa kauliem, ka tas bija brīnums, ka pēc visiem postiem , arī pēc divreizējas Tempļa sagrāves, jūdi tomēr kļuva par nāciju. Un ka to palīdzēja izveidot nevis valoda, bet grāmata - šodien mēs to saucam par supergrāmatu Bībeli. Hellēņiem tas bija Homērs - ODISEJA un ILLEĀDA.
Elle un indija - biedri , biedrenes, kungi un dāmas un vienkārši entuziasti - mans jautājums - ja Latvijas valsts lietrātiem tērē nu jau desmitiem miljonu - tad kur ir tā Supergrāmata . Varbūt kā reiz nevajag barot un trekni uzturēt visus šos haļavščikus ,piedodiet ... nu labi - tāpat skaidrs - ko tur daudz ....
Padomājiet - kāds ir pēdējo 30 gadu literārais vēstījums - mēs ciešam , mēs varam ciest vēl briesmīgāk. Klau - nu splava saceļas stāvus kā izbiedētai mežacūkai - kā var tādu grēku uzņemties un mūs no tā komčekistu laiku lādējuma par bāreņu tautu vaļā nelaist.
Prof Ancāne iesāka teikt, ka latviešu literatūra ir lūzeru literatūra. Kā literāti metās virsū profesorei - labi, ka cilvēks dzīvs palika. Bet - kur pretargumenti, ka tā nav? Labi - mums nevajag , pasarg dies, nevajag ulmaņlaika vai šodienas tautpartijas pozitīvistu kampaņas , ka viss ir labi. Nē - bet kāpēc visu pataisa, ka viss ir slikti, jo ar mums latviešiem nemaz citādāk nevar būt ?
Nē, Anda, saskaitījusi, jau droši vien esiet visu pareizi, gan jau, ka , bet tas Jūsu vērtējums - tāds gļēvi nepareizs - tā es domāju un galu galā - tā es j ūtos
Es gribu jautāt - vai tiešām ? Cilvēks bez dzimtās valodas izdzīvos, par spīti jūsu visu apgalvojumiem - izdzīvos , bet valoda bez cilvēka neizdzīvos.
Lūk, lasu -Montefiore JERUSALEM:THE BIOGRAPHY - tur autors raksta - stapr citu - tā, ka man šermuļi pa kauliem, ka tas bija brīnums, ka pēc visiem postiem , arī pēc divreizējas Tempļa sagrāves, jūdi tomēr kļuva par nāciju. Un ka to palīdzēja izveidot nevis valoda, bet grāmata - šodien mēs to saucam par supergrāmatu Bībeli. Hellēņiem tas bija Homērs - ODISEJA un ILLEĀDA.
Elle un indija - biedri , biedrenes, kungi un dāmas un vienkārši entuziasti - mans jautājums - ja Latvijas valsts lietrātiem tērē nu jau desmitiem miljonu - tad kur ir tā Supergrāmata . Varbūt kā reiz nevajag barot un trekni uzturēt visus šos haļavščikus ,piedodiet ... nu labi - tāpat skaidrs - ko tur daudz ....
Padomājiet - kāds ir pēdējo 30 gadu literārais vēstījums - mēs ciešam , mēs varam ciest vēl briesmīgāk. Klau - nu splava saceļas stāvus kā izbiedētai mežacūkai - kā var tādu grēku uzņemties un mūs no tā komčekistu laiku lādējuma par bāreņu tautu vaļā nelaist.
Prof Ancāne iesāka teikt, ka latviešu literatūra ir lūzeru literatūra. Kā literāti metās virsū profesorei - labi, ka cilvēks dzīvs palika. Bet - kur pretargumenti, ka tā nav? Labi - mums nevajag , pasarg dies, nevajag ulmaņlaika vai šodienas tautpartijas pozitīvistu kampaņas , ka viss ir labi. Nē - bet kāpēc visu pataisa, ka viss ir slikti, jo ar mums latviešiem nemaz citādāk nevar būt ?
Nē, Anda, saskaitījusi, jau droši vien esiet visu pareizi, gan jau, ka , bet tas Jūsu vērtējums - tāds gļēvi nepareizs - tā es domāju un galu galā - tā es j ūtos
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
Nu nē Anda, ir daudz daudz sliktāk , kā Jūs te rakstiet.
Vēstures romāni nebija vēstures romāni, Anda, Dieva dēļ - izbeidziet taču šo ākstīšanos. Tie bija romāni kā kurš rakstnieks par ko jutās konkrētā laika nogrieznī, bet tas ir noziegums tos tuprināt saukt vēstures romāniem.
KONTEKSTS ir nenormāli vājš izdevums - pieminētā Vensko S raksta savu - apskatu, tā laikam to var nosaukt ,par Hilarijas Manteles iztulkotajiem darbiem - un ne vārda nepiemin, pat ne ar pušplēstu zilbi nepiemin , ka lūk, te ir klasisks vēsturiskais romāns - lūk, māsas un brāļi raksntieki - izlasiet un beidzot sapratīsiet par ko ir runa. Nerunāsim nemaz par kritiku , kuras nemaz nav un kura tā arī nespēja pateikt kas ir kas.
Jaunais pieteikums - kad ir nodalīts - kā ir un kā es ( kā auotrs )par to jūtos - lūk, šis jaunais pieteikums jau ir miljons reižu godīgāks un patiesāks.
Vēstures romāni nebija vēstures romāni, Anda, Dieva dēļ - izbeidziet taču šo ākstīšanos. Tie bija romāni kā kurš rakstnieks par ko jutās konkrētā laika nogrieznī, bet tas ir noziegums tos tuprināt saukt vēstures romāniem.
KONTEKSTS ir nenormāli vājš izdevums - pieminētā Vensko S raksta savu - apskatu, tā laikam to var nosaukt ,par Hilarijas Manteles iztulkotajiem darbiem - un ne vārda nepiemin, pat ne ar pušplēstu zilbi nepiemin , ka lūk, te ir klasisks vēsturiskais romāns - lūk, māsas un brāļi raksntieki - izlasiet un beidzot sapratīsiet par ko ir runa. Nerunāsim nemaz par kritiku , kuras nemaz nav un kura tā arī nespēja pateikt kas ir kas.
Jaunais pieteikums - kad ir nodalīts - kā ir un kā es ( kā auotrs )par to jūtos - lūk, šis jaunais pieteikums jau ir miljons reižu godīgāks un patiesāks.
Anda Baklane 1
pirms 4 gadiem
"Vēstures romāni" nav pat termins, vienkārši apzīmējums, nedomāju, ka saturam jābūt kaut kādam ļoti īpašam, lai tas būtu nopelnījis, ka tiek saistīts ar vārdu "vēsture". Kāpēc sajūta, ka dzīves stāsti nav īsta vēsture... Kopš 20.gs. mums stāsta, ka neesot "lielie naratīvi" (jeb lielie vēstījumi, sižeti) vairs neesot modē... Skaitās, ka mūsdienu vēstures romānam neviegls uzdevums - atrast jaunu algoritmu, kā rakstīt par vēsturi, jo šī tēma tradicionāli saistīta ar lieliem vēstījumiem, bet mūsdienu cilvēks vairs nav drošs par to, kas kurā gadījumā ir vispārīga patiesība, tieši pieejama tikai indivīda pieredze. Neesam jau krituši arī otrā galējībā, bez vispārinājuma nedzīvojam...
Skaisle Jatalniece
pirms 4 gadiem
nē - jā, visa dzīve ir māksla , var teikt visa dzīve ir dzeja vai romāns, bet - apžēlojieties, ir taču atšķirība, kā Mantele raksta par Kromvela un Henrija 8 laiku un teiksim - Laima Kota par Atmodas laiku. Kota raksa skaisti - kurš to noliegs, neviens, visi raksta skaisti, bet tam nav nekāda sakara ar jēdzienu vēsturiskais romāns. Jautājums - kas ir mūsu vēsture ? Ja šos romānus nosaucam par vēsturiskajiem , tad iznāk , ka mūsu vēsture ir kaut kas tik sīks, tik eksaltēts ( bogene uc.) , tik samudžināts ( zebirs) , smieklīgs un
vājš - bet vai tā ir ?
- labi - man jāsteidzas - eju uz lekciju - izglītoties. Nevaru atļauties kā lietrāti,kuriem valsts samaksās , lai kādu luni šie
laistu - man prasa izglītības un kvalifikācijas celšanas papīrus.
vājš - bet vai tā ir ?
- labi - man jāsteidzas - eju uz lekciju - izglītoties. Nevaru atļauties kā lietrāti,kuriem valsts samaksās , lai kādu luni šie
laistu - man prasa izglītības un kvalifikācijas celšanas papīrus.
Anda Baklane 1
pirms 4 gadiem
Es nekur neteicu, ka tie būtu "vēsturiskie romāni" (žanra apzīmējums).
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Zane Volkinšteine
0Pieaugšanas stāsts 39 sērijās
Lai arī "Seriālā" ir daudz pārstāvētā laikmeta artefaktu un klišeju – no Lesijas vārdā nosaukta kollija līdz telekartēm, kas beidzas nelaikā, no fantāzijām par jaunās tūkstošgades sagaidīšanu līdz neaizsniedzamam sapnim par pāris latus vērtu cepuri –, stāsts tomēr nav par nostalģiju.
Raksti
23.01.2020
9
Latvijas literatūra 2010–2019: vēstures drudzis un eksports