Recenzija
10.11.2016

Latvijas Radio koris, spoku stāsti un ironija

Komentē
0
Saglabā

Bailes, šķiet, ir katram pazīstams un ikdienišķs psiholoģiskais stāvoklis – bailes kāpt liftā, ieraudzīt zirnekli vai kādu citu baisu radību, vienatnē pa tumsu pastaigāties nepazīstamā vietā, nakts vidū izdzirdēt nenosakāmus trokšņus utt. Laikam jau baidīties var no itin visa. Tāpat kā pasmieties var par visu, arī par bailēm. Latvijas Radio koris tieši šādi – ar ironiju un grotesku – gada vistumšākajā laikā trīs vakarus (30., 31. oktobrī un 1. novembrī) mūzikas namā "Daile" stāstīja spoku stāstus un izdziedāja baisus tēlojumus koncertuzvedumā "Četri latvju spoku stāsti. Melnā komēdija vienā daļā", liekot klausītājiem ne tik daudz baidīties, kā pasmaidīt par mūziķu humora izjūtu un prieku, ar kādu viņi iesaistījās šajā baiļu spēlē.

Uzvedums ir diriģenta Kaspara Putniņa un komponista, klarnetista Jēkaba Nīmaņa lolojums, abu pirmā kopīgā sadarbība, kurai īstenoties palīdzējis režisors Reinis Suhanovs un scenogrāfe Austra Hauks, bet uz skatuves līdzās Radio korim, Putniņam un Nīmanim bija arī pianiste Agnese Egliņa. Dziedātāji bija pārtapuši par mironīšiem un spociņiem, Agnese Egliņa – par mēmi pārbiedētu tēlu, ko kundziski, bet iejūtīgi pavadīja Jēkabs Nīmanis, savukārt Kasparam Putniņam programmas otrajā pusē uz muguras bija parādījies virtuves strīda rezultātā radies "kritušais" (šis laikam ir vienīgais elements, kas šķita pārspīlēti teatrāls un nevajadzīgs). Lielākā daļa mūziķu izbaudīja savas jauniegūtās lomas un veica šo uzdevumu pilnā nopietnībā, taču dažu dziedātāju sejā ik pa laikam pavīdēja kāds nodevīgs smaids vai skatuviski rotaļīgs acu skatiens, kas disonēja ar viņu vizuālo veidolu un iecerēto atsaldēto tēlu. Veclaicīgā televizorā un ekrānā, kas atradās skatuves aizmugurē, galva Eduarda Liniņa balsī vēstīja dažus faktus par mūziku un izstāstīja pāris spoku stāstus, radot nepārtrauktu koncerta virzību un vajadzīgo atmosfēru.

Muzikālā izvēle iedalāma divās kategorijās – latviešu vecmeistaru mistikas apdvestās kordziesmas un mūsdienu intelektuālo huligānu Jēkaba Nīmaņa un Kristapa Pētersona opusi. Ideja pamīšus izkārtot seno un mūsdienīgo jau pirms koncertuzveduma apmeklējuma raisīja intrigu, kā tas izdosies un kuras tad, pēc Radio kora domām, ir tās biedējošākās klasikas pērles. Izvēle iznākusi šāda: Jāņa Zālīša "Biķeris miroņu salā", Jēkaba Graubiņa "Mežā nakts ir ienākusi", Jāzepa Vītola "Dūkņu sils" un "Karalis un bērzlapīte", kā arī "Pastarā diena" no Emiļa Melngaiļa cikla "Latvju rekviēms". Diemžēl rezultātu nevar vērtēt kā viennozīmīgu un kvalitatīvi viendabīgu.

Pirmkārt, pagrūti klasiķu darbos saklausīt kaut ko bailes dvesošu, nav viegli atrast arī solīto ironiju – protams, teksts par izknābtām acīm mūsdienās varbūt arī skan un tiek uztverts ar zobgalīgu smīnu, bet diezin vai tolaik tāda bijusi autora vēlme un pamatiecere. Jūtams romantiski ekspresīvs sakāpinājums, patētisks dramatisms un emocionāls jūtu uzplūds, bet, kaut arī, piemēram, "Biķeris miroņu salā" vai "Pastarā diena" pēc nosaukuma šķiet visai atbilstoša izvēle, skaniskais materiāls visai krasi kontrastē ar mūsdienīgo baiļu interpretāciju. Protams, arī pašas bailes mākslinieciski mūsdienās noteikti izpaužas pavisam citādi nekā 19. un 20. gadsimta mijā.

Otrkārt, mūzikas nama "Daile" akustikas vai kādu citu iemeslu dēļ koris tika apskaņots, kas neraisīja nekādas iebildes Nīmaņa un Pētersona darbu atskaņojumos, kur sava loma arī elektronikai, bet klasiskajām a capella dziesmām skaņas pastiprinājums piešķīra pārspilgtinātu, mākslīgu pieskaņu. Skaidrs jau, kāpēc: ja apskaņošana būtu tikai daļai programmas, kopējais skanējums būtu vēl neviendabīgāks un senāk radītie opusi "kristu" ārā vēl vairāk, tomēr īsti veiksmīgs šis risinājums, manuprāt, tomēr nebija.

Un, visbeidzot, salīdzinot Radio kora atskaņojumā dzirdētos dažādu laiku opusus, pārliecinoši un individuāli izskanēja tikai mūsdienu laikmetīgajā estētikā radītā mūzika, bet Vītola, Zālīša, Graubiņa un Melngaiļa darbu interpretācijas uzskatāmas par profesionāli korektām un precīzām, taču tas arī viss – nekā atmiņā paliekoša vai ar īpašu virsvērtību un iedziļināšanos apveltīta.

Jēkaba Nīmaņa jaundarbi un pirms pāris gadiem radītās Kristapa Pētersona kompozīcijas savukārt uzskatāmas par programmas veiksmi. Pētersona "Nakts" (2011) klavierēm solo izcēlās gan ar spilgtu interpretāciju, gan pārdomātu un izteiksmīgu muzikālo materiālu, kas paredz ne tikai tradicionālu spēlēšanu, bet arī klavieru stīgu strinkšķināšanu un dauzīšanu, ko papildināja raganiska Agneses Egliņas deklamācija, sēkšana un vaidēšana. Iedvesmojoties no portugāļu dzejnieces Sofijas de Mellu Breineras Andersenas dzejoļa "Flauta", komponists radījis tumšu, piesātinātu, spraigu un negaidītiem pavērsieniem pilnu nakts tēlojumu, kas ļāva beidzot sagaidīt koncerta ritējumā kaut ko baisu un nenosakāmi mistisku. Tikpat pārliecinošu un profesionāli izcilu iespaidu atstāja otrs Pētersona darbs – "Ligeija" (2009) 12 dziedātājiem un klavierēm, kuram impulss nācis no Edgara Alana Po noveles. Komponists izmantojis savdabīgu tehniku – sadalīt oktāvu 26 daļās (jo angļu alfabētā ir 26 burti) un burtiski pārnest literāro tekstu mūzikā, katram burtam piešķirot konkrētu skaņas augstumu. Pētersons noteikti ir viens no dziļāk "rokošajiem" latviešu komponistiem, kas katru izvēlēto tēmu vai kompozīcijas tehniku izpēta un noslīpē līdz sīkākajai niansei, un "Ligeija" ir tikai viens no darbiem, kurā atklājas viņa talants ne tikai izzināt un aplūkot atsevišķi katru detaļu, bet arī tās salikt kopā monolītās, arhitektoniskās būvēs, piesaistot klausītāju uzmanību no pirmās līdz pēdējai skaņai. Atskaņojums savukārt atkal pierādīja, ka Latvijas Radio korim neviens opuss nav par komplicētu. Patiesi apbrīnojama ir koristu spēja ne tikai tehniski perfekti atskaņot šāda veida darbus, bet arī atklāt tos kā vienotu veselumu, kur katra skaņa ir savā vietā, ar jēgu un pamatota. Šī Radio kora kvalitāte, protams, nav nekas jauns, un ne pirmo reizi viņi piedāvā kaut ko tādu, kas citiem būtu absolūti neiespējams, tomēr brīnumains ir katrs mirklis, kad to sanāk dzirdēt.

Jēkaba Nīmaņa veikums šajā programmā ļauj viņu dēvēt par humora un ironijas pārpilnāko no savas (un ne tikai) paaudzes latviešu komponistiem. Tas attiecināms kā uz izvēlēto tēmu loku, piemēram, koristu nespēja reizē iesākt skaņdarbu opusā "Vēlāk", tā uz izvēlēto un no konkrētā tematisma izrietošo muzikālo estētiku un izteiksmes līdzekļiem. Īpaši atmiņā paliek divi jaundarbi, no kuriem pirmais ar nosaukumu "Veltījums noģībušajiem koristiem". Visi noteikti saprotam, kurš notikums kļuvis par iedvesmas avotu šim darbam, kas dabiski un patiesi uzjautrinoši apvieno visiem zināmo tautasdziesmu "Rīga dimd" Jāņa Cimzes apdarē ar klubu mūzikai raksturīgo elektronisko bītu. Ideja savā būtībā nav sarežģīta, tā ir pat smieklīgi vienkārša, bet rezultāts iznācis gaumīgs, vitāls, neuzspēlēts un baudāms. Otrs īpašu uzmanību pelnījušais skaņdarbs ir "Krēslas stundas", kam pamatā Jāņa Vainovska poēma. Arī te Nīmanis izmantojis it kā elementāri pašsaprotamu paņēmienu – teksts vienlaikus tiek dziedāts (koris) un deklamēts (solists). Panāktais efekts ir svaigs, nepārblīvēts skanējums ar skaidri saprotamu tekstuālo vēstījumu, noslēdzot koncertu ar patīkamu jaunatklājumu, kurš vienmēr bijis tepat acu priekšā. Šķiet, Nīmanis pavisam nopietni ņēmis tik bieži skandēto frāzi "Viss ģeniālais ir vienkāršs".

Savās koncertprogrammās Latvijas Radio koris nebaidās eksperimentēt, nostatot blakus šķietami nesavienojamus darbus, komponistus un tēmas. Nevar teikt, ka "Četri latvju spoku stāsti. Melnā komēdija vienā daļā" būtu veiksmīgākais šāda veida eksperiments, tomēr koncertuzvedumu bija vērts veidot kaut vai tikai tāpēc, lai atkal atskaņotu Kristapa Pētersona opusus un būtu iespēja tapt Jēkaba Nīmaņa ironijā meistarīgajiem jaundarbiem.

Anete Ašmane

Anete Ašmane studē klavierspēli un muzikoloģiju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Regulāri veido raidījumus Latvijas Radio 3 "Klasika", publikācijas žurnālā "Mūzikas Saule" un citur.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!