Komentārs
05.01.2015

Latvija kartes centrā

Komentē
45
Saglabā

2015. gada pirmajā pusgadā zinātnieki, studenti un lasītāji Nacionālajā bibliotēkā dosies iekšā pa sētas durvīm. Cerams, ka pārāk netraucēs Latvijas prezidentūrai ES, kas apgūs bibliotēkas pirmos trīs stāvus. Agrākos gadsimtos bibliotēka bija zināšanu krātuve, zinātnes centrs. Bet mūsdienās bibliotēkai ir pirmkārt reprezentatīva funkcija – pieņemšanas, semināri, izmeklēti kokteiļvakari, hipsteri ar planšetēm, iespaidīga arhitektūra. Postindustriālais laikmets. Ražošanas vietā dizains. Zinātnes vietā sabiedriskās attiecības.

Jāuzteic tas valsts darbinieks, kuram radās doma iemitināt Latvijas prezidentūru bibliotēkā. Lielisks sabiedrisko attiecību solis. Vēl radošāk būtu vien tad, ja bibliotēka būtu uzcelta Cēsīs, bet Daugavas krastmalā – jaunais ugunsdzēsēju depo. Ugunsdzēsējiem pusgadu būtu tāda šaurāka strādāšana koptelpās ar EP biroju, toties ar kādu interesi visa Eiropa skatītos uz mazo, bet radošo Latviju!

Norit apziņas karš. Svarīgāk par to, kas notiek, ir tas, kā mēs to protam pasniegt. Sabiedriskās attiecības ir mūsu laiku zinātne. Un gribam mēs to vai ne, bet fakts ir tāds, ka Latvija vienmēr ir bijusi Eiropai nozīmīgu notikumu arēna, un ģeogrāfiski mūsu zeme atrodas tieši pasaules centrā. Šī dažkārt piemirstā patiesība tika aprobēta jau Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030: "Latvijas ģeogrāfiskais novietojums Ziemeļu-Dienvidu un Austrumu-Rietumu plūsmu krustpunktā Baltijas jūras piekrastē (skat. 2. attēlu), kā arī mūsdienu attīstības tendences Eirāzijas telpā kalpo par pamatnosacījumu Latvijas kā "vārtejas" starp Rietumiem un Austrumiem, Dienvidiem un Ziemeļiem attīstībai. (LIAS 2030, pilnveidota 1. redakcija, novembris 2008.)" LIAS 2030 gala redakcijā šī karte diemžēl neiekļuva.

Taču prezidentūra ir iespēja, ko nevajadzētu palaist garām! Šajā tukšajā gadā, kad ar sasniegumiem olimpiskajās spēlēs mūs nevarēs priecēt nedz mūsu bobsleja četrinieks ziemā, nedz BMX puiši vasarā, prezidentūra ir lieliska iespēja pievērst uzmanību Latvijai. Visas Eiropas skati šajā pusgadā būs piekalti Latvijai. Atcerēsimies, ar kādu interesi paši sekojām līdzi Maltas, Čehijas un Lietuvas prezidentūrām, sarežģītajam un nebūt ne vienkāršajam politisko konsultāciju procesam!

Kas būs prezidentūra? Iespēja, izaicinājums, platforma!

Vienā teikumā – prezidentūra būs Latvijas veiksmes stāsts!

Kā lai vēl skaidrāk un saprotamāk pasaka? Skaidrāk to pasacīt grūti.

Eiropas lietas ir tāda lieta, par ko grūti vienkārši pateikt. Pat Eiropas Parlamenta deputāti, lai mēs pareizāk saprastu viņu labos darbos, par tiem stāsta apmaksātos reklāmas laukumos avīzēs.

Īsumā sakot – darīts tiks daudz.

Kāds Latvijas ierēdnis neformālā sarunā atklāj – ministrijai, kurā viņš strādā, pusgada laikā būs jāsaorganizē 427 komisijas, sēdes, sapulces, sanāksmes, darba grupas u.tml. Redzam, ka darīts tiks ļoti daudz. Faktiski nekam citam daudz laika neatliks. Pusgads paies ātri un vienā rosībā.

Jābūt gataviem, ka naidīgie spēki pastiprinātu uzmanību pievērsīs Latvijas kibertelpai. Bet jābūt gataviem arī scenārijam, ka tas nenotiks! Mums ir jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem un gataviem.

Kopumā nav šaubu, ka Latvija godam pildīs uzņemtās saistības, nodrošinās diskusijas visaugstākajā līmenī un iezīmēs Rīgu kā Ziemeļeiropas metropoli. Taču ārpus tā, ka prezidentūra būs tikšanās vieta mūsu Eiropas partneriem un Latvija pusgadu vadīs Eiropas ārpolitiku (kas šķiet tikai loģiski), konkrētākas prognozes par ieguvumiem grūti pagaidām izteikt. Maksimālā programma – Federika Mogerīni kopā ar Angelu Merkeli un mūsu valsts augstākajām amatpersonām LNB mezanīnā panāks Eiropas izeju no ekonomiskās recesijas un miera iestāšanos pasaules karstajos punktos. Minimālā – Eiropas elite būs "patīkamā šokā no telpu greznības, no komforta, no lieliskajām maltītēm un Rīgas ēstuvju kvalitātes".

Jebkas ārpus šī sasniegumu diapazona būs uzskatāms par pārsteigumu.

Tēmas

Haralds Matulis

Haralds Matulis studējis filozofiju un  sociālo antropoloģiju Latvijas Universitātē, kino Dānijā un kompozīciju mūzikā. Tulkojis, rakstījis un kritizējis dažādus daiļliteratūras tekstus. Interesējas p...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
45

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!