Māksla ir karš bez ieročiem, kuri izdzēš dzīvību. Tā ir Mahatamamas Gandija cīņa par tīrajām dvēselēm. Par tīrajām domām, tīrām jūtām, tīriem, gaišiem, cildenu ideju pilniem darbiem. Kopš zināma laika tīrību sāku uzskatīt par garīgu jēdzienu gan sīkumos, gan lielās lietās. Mākslai jāsakārto garīgas lietas, jo reliģijas un daudzie dievi agresīvi karo par cilvēka dvēselēm, pakļaujot tās bezindivīda fanātismam. Personība nespēj attīstīties cilvēka brīvības cienīgai izaugsmei katrā no turpmākajām reinkarnācijām. Māksla māca, domāt, just, saredzēt tās pasaules ideālās sakarības, kuras ikdienas eksistences cīņā par izdzīvošanu tiek ignorētas.
Māksla māca, ka:
nedrīkst nogalināt;
nedrīkst melot;
nedrīkst zagt;
nedrīkst lietot narkotikas un citas apreibinošas vielas;
nedrīkst otru cilvēku izmantot savu seksuālo tieksmju apmierināšanai bez mīlestības.
Brīvi sveiks Brīvā gara pasaulē!
* Juris Putrāms Manifestu nolasīja LMS kongresā 2005. gada 12. maijā.
Manifests pārpublicēts no laikraksta "KULTŪRAS :: FORUMS" 2005. gada 19. nr.
0