Raksti
24.10.2012

Latviešu literatūra nav mirusi

Komentē
0
Saglabā

Pirms neilga laika, Rakstniecības un mūzikas muzejā apmeklējot diskusiju "Kas ir laba dzeja", kurā tika apspriestas jaunākās latviešu dzejas kvalitātes un trūkumi, kā arī diskutēts par literatūrkritiku un sabiedrības attieksmi pret aktuālajiem literatūras procesiem kopumā, manī pārdomas raisīja kādas klātesošas literatūras skolotājas izteikums, kurš, citējot pēc atmiņas, ir aptuveni šāds: "Ja man pajautātu, ko stundās daru ar jaunāko literatūru, mana atbilde būtu: "Neveru vaļā." Nevis tāpēc, ka man pret to būtu kādi iebildumi, bet gan tāpēc, ka nepietiek laika, es taču nevaru izlaist bērnus no skolas, neiepazīstinājusi viņus, piemēram, ar Raini." Šis komentārs bija reakcija uz literatūrzinātnieces Sandras Ratnieces teikto, ka, apjautājoties literatūras skolotājiem, ko viņi stundās iesāk ar jaunāko latviešu dzeju, atbilde bieži vien skan: "Neveram vaļā." Tas mani rosināja aizdomāties par to, ko īsti nozīmē iepazīstināt ar Raini un cik šāda "iepazīstināšana" ir lietderīga un jēgpilna.

Jau sava komentāra sākumā gribu norādīt, ka es ne mirkli nepašaubu Raiņa vietu ne skolu literatūras mācību programmās, nedz arī latviešu literatūras ainavā, tāpat, runājot par literatūras mācīšanu, negribu vispārināt, apgalvojot, ka ir tikai tā un ne citādi, jo man pašai ir zināmi brīnišķīgi piemēri, kad skolotājam pietiek laika un entuziasma gan Rainim un citiem klasiķiem, gan jaunākajai dzejai, turklāt vēl raisot skolēnos patiesu interesi. Tomēr nevar noliegt, ka nevērt vaļā jaunāko literatūru ir dominējoša tendence literatūras apguves procesā skolā. Sašutumu manī raisa gan fakts, ka skolotāji (un likumsakarīgi, ka pēcāk arī skolēni) par latviešu literatūru uzskata autorus un viņu sarakstītos darbus līdz kādam noteiktam laika posmam. Cik nu liecina mani novērojumi, robežlīnija parasti tiek novilkta vēlīnajos padomju laikos, savukārt tālāk nekas neseko; vai arī seko, bet ieskats pēdējo divdesmit gadu laikā tapušajos darbos ir ārkārtīgi paviršs un virspusējs. Turklāt pēc tā saucamās iepazīstināšanas ar Raini skolēnos lielākoties rodas riebums gan pret pašu Raini, gan latviešu literatūru vispār. Tas ir jautājums, kas nebeidz un nebeidz mani urdīt: vai tiešām radīt noraidošu attieksmi pret rakstītu vārdu ir literatūras stundu mērķis?

Esmu pārliecināta, ka iepazīstināt ar Raini nenozīmē likt iekalt no galvas viņa dzimšanas un miršanas datumus, nozīmīgākos darbus un dzīves faktus, kā arī nolikt priekšā, piemēram, "Zelta Zirgu" un paģērēt to lasīt, turklāt paturot prātā, ka Rainis ir autoritāte, par kuru nevienu sliktu vārdu skaļi nedrīkst izrunāt. Fakts, ka Rainis ir latviešu literatūras autoritāte, gan jau tādā vai citādā veidā nonāktu līdz mums arī tad, ja skolas solā mēs par viņu vispār neko nebūtu dzirdējuši. "Iepazīstināt" manā izpratnē nozīmē papildus darbu lasīšanai un virspusējam tajos rodamo ideju izklāstam sniegt ieskatu autora dzīvē, domāšanā, uzskatos, ieskicēt vēsturisko fonu, konkrētā laika sabiedrības noskaņojumu, uzskatus kopumā utt., kas neapšaubāmi ir arī citu mācību priekšmetu, piemēram, vēstures uzdevums, taču šī raksta ietvaros neuzņemos plašāk iztirzāt dažādu mācību priekšmetu sasaisti vai tās trūkumu, ko gan arī uzskatu par apskatīšanas vērtu problēmu .

Apskatot kāda rakstnieka daiļradi, ir ļoti vērtīgi piedāvāt skolēniem arī no mācību grāmatās rodamās informācijas atšķirīgas autora interpretācijas iespējas un skatījumu uz viņa darbiem. Gribas, piemēram, pajautāt, cik skolotāju pirms došanās klasē "mācīt Raini" ir izlasījuši Roalda Dobrovenska biogrāfisko romānu "Rainis un viņa brāļi". Šī grāmata ir ne tikai bagātīgs uzziņas materiāls par Raini, Aspaziju, "jauno Strāvu", nozīmīgākajām 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma literatūras, kultūras un politikas figūrām Latvijā un Krievijā, kā arī lielisks konkrētā laika vēsturisko notikumu un pārmaiņu atspoguļojums, bet arī bezgala interesants, meistarīgi un veiklā valodā uzrakstīts, raiti lasāms romāns. Manā Raiņa satikšanas/iepazīšanas procesā šim darbam ir bijusi ārkārtīgi liela loma, šis romāns man sniedza iespēju Raini ne tikai iepazīt un saprast, bet mazliet pat iemīlēt. Diemžēl par "Raini un viņa brāļiem" tāpat kā daudzām citām būtiskām latviešu literatūras parādībām es neuzzināju literatūras stundās. Man nākas izdarīt visai skumju secinājumu, ka gadījumā, ja es nebūtu izaugusi ar literatūru cieši saistītā vidē un manas zināšanas un izpratne gan par Raini, gan literatūru kopumā aprobežotos ar to, kas apgūts skolā, es visticamāk piederētu pie literatūras nīdējiem vai – labākajā gadījumā – tā man būtu pilnīgi vienaldzīga.

Atsaucoties uz Ratnieces teikto, studenti, iepazinušies ar jaunākās literatūras kursu, bieži vien ir pārsteigti, ka latviešu literatūra joprojām eksistē. Manuprāt, šāda situācija ir galēji absurda. Mūsdienu latviešu literatūras process ir aktīvs un daudzveidīgs, mums taču joprojām ir daudzi dzīvi un rakstoši dzejnieki, prozaiķi, dramaturgi, publicisti, kritiķi un pētnieki, kuru veikums ir gana nozīmīgs, lai būtu pelnījis literatūras iepazīšanas procesā rast sev vietu un laiku, un man nav skaidrs, kā literatūras skolotājs par to var un drīkst nebūt informēts. Protams, nevar noliegt, ka pastāv objektīvi faktori, kas apgrūtina pilnvērtīgu literatūras apguves procesu: laika trūkums, skolēnu neieinteresētība, mazs atalgojums, pārstrādāšanās radīts izsīkums u. c. Tomēr, kā minēju iepriekš, ir skolotāji, kuriem izdodas šīs grūtības pārvarēt, sniedzot skolēniem ieskatu dažādos laikmetos rakstītajā. Balstoties gan pašas pieredzē, gan uzklausītos un lasītos novērojumos, secinu, ka ne jau šie objektīvie faktori ir patiesais iemesls, kāpēc jaunākā literatūra mācību procesā paliek neapskatīta – tie drīzāk ir iegansti un aizbildinājumi, bet patiesais iemesls ir skolotāju neizglītotība, neieinteresētība un zināšanu trūkums. Liela daļa no viņiem gluži vienkārši nelasa jaunāko literatūru un neseko līdzi jaunākajām parādībām un tendencēm. Ja tomēr skolēniem kaut kas no pēdējā laikā rakstītā tiek piedāvāts, tad nereti ar komentāru: "Nu, redziet, kādus murgus tagad raksta." Līdz ar to ir muļķīgi pārmest skolēniem gan šādus izteikumus, gan noraidošu attieksmi, ja tāda pati tā ir no skolotāju puses. Es nedomāju, ka gadījumā, ja mācību procesā zinoša, izglītota un atsaucīga skolotāja vadībā, ar kuru iespējams sarunāties un diskutēt, pakāpeniski tiktu apskatīta literatūras vēsture un attīstība laikmeta, domāšanas, iekārtu un citu nozīmīgu faktoru kontekstā, nonākot līdz jaunākajai latviešu dzejai, klasē tik bieži atskanētu tādi komentāri kā "autors taču ir slims" un tamlīdzīgi.

Pēdējā laikā gan medijos, gan dažādos šai nolūkā organizētos sarīkojumos aktīvi risinās diskusijas par to, ka un kāpēc sabiedrības attieksme pret mūsdienu latviešu literatūru ir tik noraidoša, pat naidīga. Domāju, ka cēlonis šai parādībai lielā mērā ir meklējams literatūras mācīšanas tendencēs un paņēmienos, un mēģinājumi pārliecināt lasītāju, kurš izgājis cauri skolas obligātās literatūras vāliem un kura domāšanā iesakņojies noteikts priekšstats par to, kādai jābūt labai literatūrai, ir diezgan bezcerīga cīņa ar sekām. Patiesībā šā brīža situācijā cerēt uz to, ka vairums lasītāju varētu būt gatavi iepazīties ar mūsdienās tapušiem tekstiem un daudzmaz adekvāti par tiem spriest, nav nekāda pamata. Katrā ziņā domāju, ka viena no reālākajām iespējām izglītot lasītājus, ir mudināt izglītoties viņu skolotājus. Uzskatu, ka situācija, kurā liela daļa sabiedrības latviešu literatūru uzskata par mirušu vai arī jaunākos darbus neuztver nopietni, ir ne tikai bezgala skumja, bet arī absurda un nepieļaujama.

 

Katrīna Rudzīte

Katrīna Rudzīte ir dzejniece un feministe. Par dzejas krājumu "Saulesizplūdums" (2014) saņēmusi Latvijas literatūras gada balvu. Interesējas un reizēm raksta par literatūru, kultūru un aktuāliem proce...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!