Attēlā - Ross Deilijs
 
Mūzika
25.08.2017

Latvieša klejojums Balkānu un orientālās mūzikas plašumos

Komentē
3
Saglabā

Vēsturiskie asumi

Kad 2013. gadā piecus mēnešus klejoju pa Balkānu valstīm (Serbija, Rumānija, Bulgārija, Maķedonija, Grieķija), Turciju (pusotrs mēnesis no pieciem, pēcāk tiku izraidīts no Turcijas uz pieciem gadiem, jo latvietis drīkst šai zemē uzkavēties vien mēnesi), kā arī Kipru (divi mēneši no pieciem – dzīvoju hipiju komūnā "Gaia ourania" jeb "Debesu zeme" Vidusjūras krastā, granātābolu un banānkoku ieskāvumā), atjautu, ka pa īstam interesantas (vismaz man) šīs zemes padara to savdabīgā ģeogrāfiskā dispozīcija starp Austrumiem un Rietumiem jeb Orientu un Oksidentu. Balkānu un Vidusjūras reģiona valstis ilgus gadu simtus ir ietilpušas Osmaņu impērijas sastāvā, un, lai arī 19. un 20. gadsimtā vairāku karu, sacelšanos un reģionālo politisko peripetiju rezultātā (Grieķijas neatkarības karš: 1821.–1832., Krievijas–Turcijas karš: 1877.–1878., Osmaņu vienošanās par Kipras nodošanu Lielbritānijas pakļautībā jeb "Kipras konvencija" 1878. gadā, Bulgārijas neatkarības iegūšana 1908. gadā, Serbu sacelšanās (1804–1817) pret Osmanu impēriju, kā rezultātā Serbija 1867. gadā tika de facto pasludināta par neatkarīgu, kas rezultējās Serbijas Karalistes izveidē) šīs valstis atguva teritoriālu integritāti un pašnoteikšanās tiesības, austrumu kultūras ietekme šajā ģeogrāfiskajā areālā nekur nav zudusi arī šobaltdien un, visticamāk, arī nākotnē tā nezudīs.

Tostarp mūzikā.

Un šis ir stāsts par mūziku, nevis politiku.

Kas ir Ross Deilijs?

2013. gadā, pavadot vairākas nedēļas divos (Grieķijā un Bulgārijā) hipiju, mūziķu, mākslinieku un brīvdomātāju bezpeļņas brīvprātīgajos festivālos "Rainbow Gathering" [1], ne vienu reizi vien no vietējiem balkānu mūziķiem dzirdēju nostāstus par teju vai guru statusā iecelto pasaules mūzikas virtuozu Rosu Deiliju un viņa radīto orientālās mūzikas meistardarbnīcu "Labirints" Krētas salā. Tā kā pats 2013. gadā spontāni biju sācis apgūt Irānā, Irākā, Turcijā, Azerbaidžānā pazīstamo mūzikas instrumentu santuru, jutu, ka miglā tītā tuvākā vai tālākā nākotnē man noteikti jāpaviesojas šajā gandrīz vai mītiskajā vietā Vidusjūrā. Tomēr laiks vēl nebija pienācis.

Turpmāko daļu no pusgada pavadīju, dažādu balkānu mūziķu kompānijās dzerot Uzo, Cuiku un Mastiku, mācoties spēlēt lauztos ritmus – 5/4, 7/4, 11/4 –, kā arī Maķedonijā, Grieķijā un Turcijā populāras tautas mūzikas melodijas mācoties atskaņot ar santuru. Īpašs paldies par šo laiku manam labajam maķedoniešu draugam Oliveram.

Uzskatāms piemērs septiņu ceturtdaļu ritma izmantošanā Stambulas grupas "Light in Babylon" daiļradē:

Vispiepildītākā muzicēšana izvērtās, kad 2013. gadā divas nedēļas pavadīju Stambulā. Tur iepazinos ar citiem santura spēlētājiem, uzklausīju dažādus padomus šī dīvainā instrumenta spēlē un arvien arvien vairāk sāku apbrīnot Stambulas mikroklimatu, sevišķi ielu mūzikas sfērā. Monumentālajā un galvenajā Istiklala gatvē, kuru dienā šķērso vismaz trīs miljoni gājēju, katru dienu koncertēja neskaitāmas grupas, savācot desmitus un pat simtus klausītāju. Visai interesanti šķita, ka Stambulas mūziķi spēlē dīvainus un agrāk manā pasaulē nefigurējušus mūzikas instrumentus, kā, piemēram, Melnās jūras kemenči (karadeniz kemence), turku sazu (saz, baglama), irāņu rāmja bungas daf, ney flautas, tos pašus man jau zināmos santurus.

Kurdu grupa "Kara Gunes", tulkojumā "Melnā saule", koncertē Istiklala gatvē:

Melnās jūras kemenče:

Lai vai kā, 2014. gada ziemā atgriezies Latvijā, tomēr nespēju aizmirst teju teiksmaino Rosu Deiliju. Paralēli spēlējot mūziku šepat ar dažnedažādiem mūzikas mīļiem, sāku nopietnāk interesēties par Krētas salas "Labirintu" .

Ross Deilijs dzimis Īrijā 1952. gadā. Savas dzīves pēdējos 35 gadus pavadījis Krētā, intensīvi un ekstensīvi iedziļinoties šīs konkrētās Grieķu salas muzikālajā tradīcijā, īpašu uzmanību pievēršot Krētas liras spēlei. Pirms savas galīgās apmešanās Krētā Ross ceļojis pa Balkānu valstīm, Turciju, Irānu, kā arī Indiju, pēc vislabākās sirdsapziņas un ar maksimālu atdevi iedziļinoties šo valstu mūzikā un skolojoties pie vietējiem skaņmākslas viedajiem, apguvis klasisko ģitāru Japānā, studējis čellu Amerikā, ar laiku pievērsies arī Afgāņu mūzikai. Dokumentālajā filmā "Aplis krustcelēs" Ross norāda, ka pirmo reizi Krētas liru sācis apgūt no kādas vietējās cigarešu pārdevējas, bet turpinājumā ēzeļa mugurā apceļojis visu Krētas salu, mācoties gan no atzītākiem vietējiem liras spēlmaņiem, gan arī no pavisam vienkāršiem lajiem, visbeidzot par viņa ilggadēju skolotāju kļuvis Krētas liras autoritāte Kostas Muntakis (Kostas Mountakis).

Jāsaka, mūsdienās Ross Deilijs tiek uzskatīts par apmēram tādu kā Vidusjūras reģiona un Tuvo un Vidējo Austrumu mūzikas Budu. Viņam ir 65 gadi, viņš zina visu par visu Austrumu mūziku, spēlē koncertus visā pasaulē, ietusē ar pašlaik par vienu no labākajiem pasaules perkusionistiem uzskatīto ebreju Zoharu Fresko (kādreiz bijis viens no Izraēlas projekta "Bustan Abraham" galvenajiem dalībniekiem), sadarbojas ar inovatīvo dažādu tautu mūzikas elementu sapludinātaju, spāni Efrenu Lopesu, sniedz koncertus duetā ar Krētas liras virtuozi Kelliju Tomā (Rosa Deilija ilggadēja skolniece un dzīvesbiedre), bet visus šos meistarus uz oud pavada vēl jaunais (23 gadi), bet nenoliedzami talantīgais grieķis Taksiarhis Georgulis.

Šeit visi mūziķi (izņemot Efrenu Lopesu) redzami un dzirdami, izpildot Grieķu tradicionālo deju melodiju "Makrinitsa", kas cita starpā sasaistīta ar to pašu Grieķu neatkarības karu no 1821. gada līdz 1832. gadam: 

Šeit, manuprāt, emocionāli intensīvākais, izcilākais un reizē minimālistiskākais (izmanto ļoti minimālu skaitu nošu, panāk pacēlumu tikai ar emocionālo un virtuozo frāzējumu) Rosa Deilija paškomponētais skaņdarbs "Earpigon": 

Mani piedzīvojumi "Labirintā" un austrumu mūzikas sīkumi

2017. gada jūlijā manis apmeklētais Rosa Deilija seminārs "Ievads turku modālajā makam mūzikā" notika nevis Krētā, bet gan Rodas salā.

Modālā mūzika?

Tas nozīmē, ka šajā mūzikā netiek izmantotas nekādas harmonijas, basa līnijas, paralēlās balsis, lēkāšana no tonalitātes uz tonalitāti. Pārsvarā skaņdarbs tiek izpildīts vienā konkrētā skaņkārtā jeb, austrumu mūzikas valodā izsakoties, makam. Šad tad šīs skaņkārtas ietvaros tiek spēlētas kādas citas skaņkārtas notis, piemēram, ja turku skaņkārtas makam ussak, kura skan – la, si (par ceturtdaļu pazemināts), do, re, mi, fa, sol, la –, ietvaros kādā skaņdarba mirklī tiek pārlēkts uz skaņkārtu, kas ietver visas augstākminētās notis, bet sākas ar vienu toni zemāk, proti, no sol, tad šī modulācija (pārlēkšana) jau tiek dēvēta par makam rast – kas skan šādi: sol, la, si (par ceturtdaļu pazemināts), do, re, mi, fa, sol. Viss tomēr nav tik vienkārši. Lai arī pārsvarā seminārā tiek spēlēta 18. un 19. gs. Osmaņu klasiskā mūzika (komponisti Dede Efendi, Dimitrijs Kantemirs, Tanburi Semils Bei, Sultāns Abdulazizs u.c.), kas lielākoties sastāv no repetatīvas nošu lasīšanas visparastakajā vijoles nošu atslēgā, viss joks slēpjas tajā, ka ikkatram makamam piemīt sava tonālā g­ravitācija, tas ir, tonālais centrs, ap kuru risinās galvenā muzikālā tēma. Tāpat arī daudziem makamiem piemīt konkrētas frāzes jeb muzikālo frāžu materiāls, kas raksturo konkrēti šo makamu un nevienu citu. Piemēram, pat tad, ja makam ussak un makam bayati sastāv tieši no tām pašām notīm, makam bayati īpašība ir tāda, ka reizi pa reizei no tā ceturtās nots (re) notiek modulācija uz, piemēram, makam hicaz – re, mi (apgriezts bemols), fa#, sol, la, sibemol, do. Makam ussak savukārt nekad netiek izmantota šāda modulācija. Un tā tālāk. Ja jums jau tagad šķiet sarežģīti, man jāpiemin, ka patiesībā Rietumu nošu pieraksts austrumu mūzikā netiek pielietots. Notīm ir pavisam citi nosaukumi, piemēram, pirmā nots (dugā), otrā (segā), trešā (čarga), ceturtā (nevā), piektā (huseinī), sestā (ačem), septītā (gerdanjē), bet astotā (muhajir), tomēr makam maiņas gadījumā arī nošu nosaukumi mainās, piemēram, makam kurdi skaņkārtā otrā nots tiek saukta par kurdi, norādot uz otrās nots augstumu (šajā gadījumā tā ir nots ar bemolu, pazemināta par pustoni) un makam garšas nokrāsu kopumā. Tāpat šai mūzikā tiek izmantoti ceturtdaltoņi, kurus apzīmē, piemēram, ar apgrieztu bemolu, kas nozīmē, ka nots tiek pazemināta par ceturto daļu, sastopams arī nosvītrots bemols, kas nozīmē, ka nots tiek pazemināta par trim ceturtdaļām. Tas pats notiek ar diēziem – vertikāla svītriņa, kura pārsvītrota ar divām svītriņām, nozīmē, ka nots pacelta par ceturtdaļtoni, savukārt visparastākā diēza zīme, kas vēl pārsvītrota centrā, nozīmē, ka tonis pacelts par trim ceturtdaļām. Pavisam ātri saprotu, ka santurs ir pārāk arhaisks un nofiksēts instruments (kā nekā oriģināli paredzēts tieši irāņu, nevis turku mūzikai, uz tā nav iespējams izspēlēt visas modulācijas, jo katra nots ir nofiksēta savā skaņojumā, līdzīgi kā tas ir ar kokli) Osmaņu klasiskajai mūzikai, un jau drīz nevis spēlēju, bet gan dziedu līdzi visiem makamiem (paldies Dievam, neesmu vienīgais šāds eksemplārs, seminārā piedalās arī kāda vokāliste no Itālijas, kā arī daži indivīdi, kas acīmredzot ar notīm vispār nekad dzīvē nav draudzējušies).

Notis gan esmu pieradis lasīt uz klavierēm, kas sagādā grūtības uzreiz visu nolasīto no lapas mirklī transponēt uz santuru.

Runājot par Rosu Deiliju, skolotājs ir tiešām virtuozs, bet pasniegšanas ziņā mazlietiņ garlaicīgs. Viss seminārs pagāja, sešas stundas dienā (piecas dienas pēc kārtas) lasot notis.

Lieki nerunājot un neko īpaši neskaidrojot.

Man gan prasītos mazliet radošāka pieeja.

Bet ko tur daudz.

Tā tā dzīve paiet.

Un, galu galā, tas tomēr ir Ross Deilijs.

Improvizācija (taksim) turku skaņkārtā makam ussak: 

[1] Tulkojumā no angļu valodas: varavīksnes sanākšana, satikšanās (aut. piez.).

Tēmas

Harijs Vagrants

Harijs Vagrants ir beidzis Teoloģijas fakultāti. Grupā ''Zāle'' spēlē Vidējos Austrumos izplatītu mūzikas instrumentu santuru. Raksta dažādiem izdevumiem, klausās tautas un pasaules mūziku. Reizēm dze

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!