2013. gada Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Labākais prozas darbs" ekspertu komisija nominējusi Ievas Melgalves fantāzijas romānu "Mirušie nepiedod", Osvalda Zebra romānu "Koka nama ļaudis", Māras Zālītes romānu "Pieci pirksti" un Gundara Ignata pirmo romānu "Pārbaudes laiks". Piedāvājam jums sarunas ar šo darbu autoriem, kas tapušas sadarbībā ar Latvijas Literatūras gada balvas organizatoriem. Intervēja Ilmārs Šlāpins, video – Ģirts Raģelis.
Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!
CITI AUTORA RAKSTI
Spontānais teātris
Rīta pastaigā Baltais ir nemierīgs – balto cilvēku apkārt tik daudz, un dažs šķiet vēl baltāks par viņu. Nekas nav kā agrāk – bronzas cilvēks viņš bija viens un vienīgs.
Trīsdesmit
Stāsts. Trīsdesmit ir tieši tik daudz, lai neskraidītu pa piesnigušiem mežiem un negribētu piedzerties apšaubāmās vietās.
Vienreiz
Šodien pie mums ir viesi no Rīgas – grupa „Neona lietus”. Viņš pieteica mūziķus un dzeņa gaitā, asiem stūrainiem soļiem aizgāja līdz bāram, sejā bija grimase – nu, kā ir, man šķiet, ka labi.
SAISTĪTI RAKSTI
0
Nevienlīdzība kā augsne populismam. Saruna par politiku un ekonomiku Latgalē
Kamēr Latvija domā, ka ar Latgali neko īpašu nevajag darīt un ka tā atpaliek dabisku, ekonomisku iemeslu dēļ un vispār paši vainīgi, tikmēr pati Latvija kļūst par Baltijas reģiona Latgali, par visvairāk atpalikušo Baltijas valsti.
0
Neviens nezina, ko no manis sagaidīt. Saruna ar rakstnieku Marju Ivaškeviču
Rakstīju bērnišķīgi ironiskā valodā, lai ievadā ļoti vienkārši izskaidrotu sarežģītus notikumus. Ievads kļuva par iemeslu uzbrukumiem man, jo viņi nespēja iedziļināties pašā grāmatā. Man tika anonīmi draudēts ar nāvi, un policija sāka izmeklēšanu, taču neviens netika apcietināts.
0
Saruna par sievieti un neprātu kultūrā
Man bija brīnišķīga saruna ar vienu kundzi pansionātā, viņai ir 85 gadi. Es jautāju: kas mainās, novecojot kā sievietei? Viņa atbildēja, ka foršākais, kas ar viņu kā sievieti notiek – viņa var atļauties būt pilnīgi traka. Nevienam tas vispār vairs nerūp. Tā esot viena no atbrīvojošākajām sajūtām, ar ko viņa saskārusies.
0
Nākotnes taisnīgumam. Saruna ar "The Kyiv Independent" žurnālisti Jevhēniju Motorevsku
Es pat nezinu, kas ir sliktāk – pats fakts, ka bērnus atņem un nelegāli pārved uz Krievijas teritoriju, vai tas, kas ar viņiem notiek tālāk, jo tā ir milzīga smadzeņu skalošanas mašīna, tā sauktā "pāraudzināšana", arī bērnu militarizācija.
0