Foto - Pauls Bankovskis
 
Recenzija
27.10.2014

Laidiet bērniņus

Komentē
1
Saglabā

No Strēlnieku ielas puses ienākot Alberta ielas 12. namā (tajā pašā, kur atrodas Rūdolfa Blaumaņa un Jaņa Rozentāla memoriālais muzejs), greznajā jūgendstila kāpņutelpā uzreiz bija dzirdamas bērnu balsis. Par to, vai Rozentāls kādureiz būtu pievērsies arī bērniem veltītām radošām izpausmēm, nav gadījies neko dzirdēt, bet Blaumanim gan šī lieta nav bijusi sveša. Kaut nekādu bērnu viņam pašam nebija, mums vismaz ir pasaka par velniņiem. Taču šoreiz pieaugušos, un kā uzreiz manīju – bērnus, šurp nebija atvedusi labprātīga vai piespiedu interese par mūsu mīļajiem ūsainajiem glezniecības un rakstniecības klasiķiem.

Ēkas ceturtajā stāvā, 7. dzīvoklī, vēl visu oktobri ir aplūkojama Rīgas dizaina studijas "Rijada" rīkotā starptautiskā bērnu mēbeļu, lietišķās mākslas priekšmetu un rotaļlietu izstāde "KidsroomZOOM! Riga", kas ir daļa no Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta "Bērnu kultūras mēnesis". Izstādes aprakstā iepriekš izlasīju, ka šis ir jau par tradīciju kļuvis pasākumus, kuru aizsākusi itāļu mākslas kritiķe, žurnāliste un kuratore Paola Noē un bērnu mēbeļu dizainers no Austrijas Tomass Maics. Pirmā izstāde notikusi Milānas dizaina nedēļas laikā ar mērķi šajā dizainam veltītajā pasākumā pievērst uzmanību arī lietām (sākot ar mākslu un dizainu un beidzot ar ēdienu), kas tiek radītas bērniem. Kopš tā laika šādas izstādes notikušas Vīnē, Florencē, Grācā un citviet, un par to norises vietu allaž kļūstot kāds īres dzīvoklis attiecīgās pilsētas centrā.

Čalotāji kāpņu telpā bija divu audzinātāju vadīts un ciešā ķekarā rokās sadevies bērndārznieku bariņš – visi saģērbti vienādās gaismu atstarojoša auduma vestēs. Grupas izskats mudināja uz pārdomām par nepārtraukti pieaugošo drošības raižu, kā arī masu kultūras un tirgus likumsakarību atstāto iespaidu uz mums jau kopš bērnības.

Lai kādi arī būtu inovatīvu, radošumu attīstošu un izglītojošu rotaļlietu izgudrotāju cēlie mērķi un centieni, vieglāk pieejami un līdz ar to arī bērniem vieglāk iekārojami ir Ķīnā vai vēl kaut kur citur izgatavoti, vecuma grupām atbilstoši un fokusa grupās pārbaudīti, nejauši nenorijami un visādi citādi droši plastmasas izstrādājumi košās "bērnu krāsās". Ar tiem ir pilni lielveikalu plaukti, un ar tiem ir pilnas bērnistabas visās pasaules malās. "KidsroomZOOM! Riga" šai pasaulei piedāvā alternatīvu, parādot un pierādot, ka, lai atteiktos no rotaļlietu industrijas masu produkcijas, bērns nebūt nav jāpakļauj gadatirgos nopērkamu robustu koka spēļlietu, filcējumu un lupatu leļļu stingrā režīma diētai.

Turpinot "KidsroomZOOM!" idejas autoru iedibināto tradīciju, arī pie mums izstādes un pasākumu sērijas norises vieta jeb "Laboratorija" (tāds ir Rīgas izstādes apakšnosaukums) iekārtota dzīvoklī – iztēlojieties dzīvokli, kurā visas istabas ir bērnu istabas, un tajās visās trokšņaini rosās un sankcionēti eksponātus ar rokām aiztiek dažādu vecumu bērni. Tomēr tā nebūt nav, ka izstāde būtu saistoša vienīgi bērniem un viņu varbūt vēl arvien bērna prātā esošajiem vecākiem.

Vienā no istabām, kuras centrā novietoto galdu aizņem simti vai pat tūkstoši koka konstruktora "Matador" detaļu, ir izveidota neliela visai specifiska dizaina vēstures ekspozīcija. Kamēr bērni kādā no blakus istabām pļeckājas pa ūdeni ar krāsainajām "Moluk" mantām, dauza dauzīšanai vai samīļošanai paredzēto milzu maisu-lelli "Punch’n’Cuddle" vai izkrāso istabas sienas un grīdu, pieaugušajiem ir vērts izlasīt te lasāmo un aplūkot redzamo.

Koši krāsainos skapīšos jeb divstāvu "diorāmās" ar krāsu fotogrāfijām fonā ir izvietotas bērnu vai pieaugušo rotaļlietas (pieaugušo gadījumā tos dažbrīd gan drīzāk var uzskatīt par "suvenīriem" jeb lietām, ko pieaugušie mēdz iegādāties, piemēram, muzeju veikalos), kuru autori bijuši ievērojami un citās darbības jomās krietni vien vairāk paveikuši dizaineri. Tur ir dizaina klasiķu Čārlza un Rejas Īmsu darināts koka putns un zilonītis, tur ir Aleksandra Žirāra apgleznotas koka lellītes un Donnas Vilsones lupatu "Radījumi". Izstādes veidotāju nojaušamais nolūks, visticamāk, ir bijusi vēlme šādi iezīmēt jau iepriekš pieminēto atšķirību starp lielos apjomos industriāli ražotajām rotaļlietām, amatnieku un amatieru čaklo roku veikumu un dizaineru centieniem jaunas rotaļlietas radīt kā mākslas vai dizaina priekšmetus, proti – ar katru jaunu rotaļlietu faktiski mēģināt no jauna izgudrot rotaļlietas ideju kā tādu.

Viens no rotaļāšanās pamatelementiem kopš neatminamiem aizlaikiem ir imitācija – vienalga, vai tā būtu putna dziesmas atdarināšana, iepūšot māla svilpauniekā, kara darbības atdarināšana, spēlējot kariņu un būvējot štābiņu, vai pieaugušo ikdienas atveidošana, spēlējot "mājās". Rotaļlietas var uzskatīt par rīkiem, kas šo darbošanos padara iespējamu. Rotaļlietu izgatavošanas meistarībai pieaugot un rotaļlietām kļūstot par rūpnieciski ražojamiem priekšmetiem, tieši šis utilitāri funkcionālais aspekts kļūst par noteicošo – ja rotaļu pilsētā ir nepieciešams rotaļu auto, tas daudzās dažādās modifikācijās ir atrodams veikalu plauktos u.tml. Taču šajā procesā zūd kāds nozīmīgs rotaļāšanās aspekts, proti – nosacītība. Ja par auto smilšu pilsētā uz brīdi jākļūst vienkāršam akmentiņam, ir nepieciešama zināma piepūle – rotaļājoties vienatnē, pietiek ar iztēli, bet, ja rotaļāšanās procesā iesaistīti vairāki, bez individuālās iztēles ir jāpielieto arī pārliecināšanas spējas, jāprot vienoties par spēles noteikumiem u.tml. Turpmāk dzīvē šī pieredze var izrādīties noderīga – kaut vai zīmējumā, kurā attēlota čūska, kas aprijusi ziloni, saskatot to, kas tur uzzīmēts, nevis ietiepīgi atkārtojot, ka uzzīmēta "cepure" (kopš Antuāna de Sent-Ekziperī un "Mazā prinča" laikiem nekas daudz šai ziņā nav mainījies).

Man nav ne jausmas, vai kādam ir nākusi prātā doma izpētīt varbūtējo korelāciju starp industriāli ražoto un "gatavo" rotaļlietu izplatību un ar šādām rotaļlietām uzaugušo paaudžu iztēles spējām, tomēr man ir aizdomas, ka tur kaut kāda sakarība varētu parādīties. Piemēram, spriežot par laikmetīgās mākslas uztveri vai, pareizāk sakot, uztveres grūtībām Latvijā, man ir gadījies dzirdēt uzskatu, ka vainīgs ir tradīciju un treniņa trūkums. Tā kā mums nekad nav bijis laikmetīgās mākslas muzeja, ir grūti pieprasīt no mākslās specifiski neizglītotiem ļaudīm kaut jelkādu laikmetīgās mākslas izpratni. Var jau būt, ka sava taisnība šādā domu gaitā ir, tomēr tiklab mūsu iztēles spējas un nespējas vai spējas uztvert abstrakcijas vai nosacītību parādās mūsu pirmajās spēlēs un rotaļās. Un mēģināt tās ārstēt ar nākotnē iztēlotiem muzejiem vai "radošas domāšanas" kursiem jau ir daudz par vēlu.

Redzot prieku un aizrautību, ar kādu "KidsroomZOOM! Riga" apmeklētāji iemēģināja dažnedažādās pasaules malās mītošo dizaineru radītās rotaļlietas, šķita, ka vēlme, prasme un prieks spēlēties vēl nepavisam nav paspēlēts. Un tad jau var ienākt prātā pavisam neprātīga iedoma, ka nākotnē viss kļūs tikai labāk un labāk.

Izstāde "KidsroomZOOM! Riga" atvērta līdz 31. oktobrim. Darba laiks darbdienās no plkst. 12 līdz 18, brīvdienās no 12 līdz 16, pirmdienās un otrdienās izstāde slēgta.

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Šobrīd raksta romānu par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku skatu punkta, vaļasbrīžos nodarb...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!