Piedāvājam jums sarunas ar Latvijas Literatūras gada balvas nominantiem. Kategorijā "Labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā" nominēti Dace Meiere par Kurcio Malapartes grāmatas "Nolādētie toskānieši" tulkojumu (apgāds "Neputns"), Maira Asare par Ļenas Eltangas grāmatas "Akmens kļavas" tulkojumu ("Jāņa Rozes apgāds"), Dace Deniņa par Gunteina Bakes grāmatas "Moda un Oda" tulkojumu (apgāds "Mansards") un Jānis Krastiņš.par Josefa Škvorecka grāmatas "Cilvēka dvēseles inženiera stāsts" tulkojumu (apgāds "Mansards").
"Kurcio Malapartes eseju grāmatu "Nolādētie toskānieši" var baudīt kā labu espresso. Tajā viss ir sabalansēts – garša un smarža, realitāte un sirrealitāte, asredzība un asprātība, mīlestība un ironija. Pēckara laikā rakstnieks Kurcio Malaparte uzrakstījis ļoti savdabīgu un negaidītu grāmatu par, viņaprāt, pilnīgi citādiem ļaudīm Itālijā – toskāniešiem. Šo tekstu vienlaikus var uztvert gan kā pacilājošu himnu Toskānai, gan kā smalku grotesku vai labdabīgu sarkasmu. Tulkotāja Dace Meiere visās niansēs ir uzbūrusi rakstnieka valodas intonācijas, bet tas savukārt lasītājam ļauj pilnīgi noticēt un netraucēti izbaudīt aprakstītos notikumus, vērojumus un pārsteidzošos secinājumus. Daces Meieres valodas izjūta un niansētība, stila precizitāte un atbrīvotība ir spējusi toskāniešu vienreizējo "valodas kafijas" aromātu atgādāt līdz Latvijai." (Guntars Godiņš)
"Pārtulkot valodiski sarežģītu, taču oriģinālā ļoti muzikālu tekstu tā, lai tas nezaudētu ne melodiju, ne jēgu, ne raitumu, ir ļoti sarežģīti. Mairai Asarei tas izdevies perfekti – romāns priecē ne tikai ar elegantumu un saturu, bet arī ar ideālo vārdu un noskaņu harmoniju, kurā lasītājs ienirst kā burvju pasaulē. Zālīšu apraksti vairāku nodaļu iesākumos vien ir balvas vērti. Asare sevi atklājusi ne tikai kā laba dzejniece un atdzejotāja, bet arī kā lieliska prozas tulkotāja, kurai pa zobam arī ļoti komplicēti teksti. Arī tulkojamā materiāla izvēle ir pārliecinoša, mūsdienīga un laikmeta garam atbilstoša." (Dace Rukšāne-Ščipčinska)
"Manos pirmajos iespaidos pēc darba "Oda un Moda", kam norvēģi paši piedēvējuši arī visneparastākā romāna titulu (K. Hūems), izlasīšanas ietilpa sešas spilgtas, grūti konkretizējamas asociācijas: brauciens – šoseja – ātrums – risks – izaicinājums – Norvēģijas daba. Pēc mēģinājuma sistematizēt asociācijas radās atskārsme, ka šis romāns ir īpašs dzīves (dzīvības) pieteikums, bet dzīve arvien un nedalāmi ir kopā ar nāvi. Apjaušu, ka tulkotājas viens no būtiskākajiem un lielākajiem izaicinājumiem ir bijis neparasto Gunsteina Bakes līdzību par cilvēcīgo un mehānisko cilvēkā, par cilvēku un mašīnas trauslumu izteikt, saudzējot emociju spilgtumu un blīvumu, vienlaikus neieslīgstot potenciāli viegli iespējamajā pārspīlējumā. Grāmatas raksturojumā pieteiktais apzīmējums – romāns par satiksmi – lasīšanas iespaidos variējās, līdz manā uztverē ieguva rezumējumu: romāns par satikšanos (vēl iespējamu, kuru nedrīkst nokavēt, un vairs neiespējamu, jo dzīvība un nāve ir vienlīdz stipras)." (Lita Silova)
"Pēc noskaņas un teksta šo romānu varētu dēvēt par čehu "Ulisu" ar izteiktu nacionālu humoru. Josefs Škvoreckis, kurš pēc 1968. gada Prāgas pavasara apspiešanas pusi sava mūža nodzīvojis Kanādā, ir viens no spilgtākajiem Eiropas rakstniekiem. Viņš brīvi improvizē ar dažādu valstu kultūras, vēstures, politikas un literatūras kontekstiem, psiholoģiski smalki atklājot romāna varoņa, Kanādā dzīvojošā čehu emigranta Danija Smiržicka (iespējams, paša rakstnieka) izjūtas un pārdzīvojumus. Apbrīnojami daudzbalsīgs teksts, pārsteidzoši precīzi modulēts un saskaņots. Romāna intonācija, stilistika, humors, groteska, vārdu izvēle, dialogi, daudzo faktu un citātu gūzma ir milzīgs pārbaudījums, ar ko tulkotājs ir lieliski ticis galā. Ilgu gadu rūpīgais un prasmīgais Jāņa Krastiņa darbs mums ir dāvinājis, manuprāt, pēdējā laika spilgtāko tulkoto grāmatu." (Guntars Godiņš)
0