Photo by Jenny Hill on Unsplash
 
Sabiedrība
15.01.2019

Labāka ēšana

Komentē
1
Saglabā

Ikvienam cilvēkam, kas vēlas mainīt savu ietekmi uz pasauli, ātri nākas atdurties pret daudziem šķēršļiem. Piemēram, mūsu ikdienā patērēto enerģiju ražo no nezināmā tālienē iegūtiem resursiem, pārveido un pārvadā ar apjomīgas infrastruktūras palīdzību – to mainīt vienam cilvēkam ir teju neiespējami. Ikdienā nepieciešamo preču klāsts nesniedz plašu piedāvājumu cilvēkiem, kam rūp vide, cilvēktiesības vai jebkuri citi jautājumi bez preces cenas un funkcionalitātes.

Pārtika ir atšķirīga. Ik dienu katrs no mums izvēlas starp simtiem (tūkstošiem) produktu savam patēriņam (vai izmešanai). Šī izvēle darbina globāla mēroga pārtikas sistēmu ar ļoti būtisku ietekmi uz mūsu planētu. Lauksaimniecība ir atbildīga par ceturto daļu no klimata pārmaiņu izraisošā piesārņojuma, tās arvien jaunās platības ir galvenais iemesls, kādēļ pasaulē samazinās bioloģiskā daudzveidība, bet lauksaimniecības mēslojuma piesārņojums radījis mirušās zonas jūrās un ezeros. Pircēju izvēle ir ļoti nozīmīga – ja liela planētas iedzīvotāju daļa kādu dienu gribētu mainīt savus ēšanas ieradumus, radītās pārmaiņas būtu lielākas par ietekmīgāko valstu vides politikas lēmumiem.

Ja pastāv pāris tūkstoši ieteikumu, kā ēst veselīgāk, videi draudzīgas ēšanas iespējas ir daudz vieglāk aptveramas. Videi draudzīgas ēšanas principus var iedalīt divās nosacītās grupās – tradīcijās un zinātnē balstītā skatījumā. Katram no tiem ir savi skaidrojumi par ekoloģisko problēmu cēloņiem un risinājumiem.

Tradīciju puse situāciju skaidro apmēram tā – vides un veselības problēmas radījusi pāreja no tradicionālajām mazajām saimniecībām uz rūpniecisko lauksaimniecību ar pesticīdu lietojumu, ķīmisko mēslojumu, antibiotikām dzīvnieku barībā un nezināmu nosaukumu ķīmisko vielu pievienošanu pārtikā.

Šis stāsts ir viegli uztverams un piedāvā tikpat vienkāršu risinājumu – lai ēstu labi, jāēd pēc iespējas mazāk importētu produktu, jāpērk pārtika no zemniekiem, jāsargā vietējās pārtikas tradīcijas.

Zinātnes pētījumi par produktu ietekmi balstās dažādu produktu dzīves cikla vērtējumos, kuru apkopojumi ir pārāk pretrunīgi un sarežģīti, lai veidotu viegli uztveramu vēstījumu. Taču, uz tiem balstoties, var nonākt pie daudziem līdzīgiem secinājumiem iepriekš minētajam – mūsdienīgās rūpnieciskās lauksaimniecības metodes nav ilgtspējīgas un būtu jāmaina. Arī daudziem tradicionālā stāsta sniegtajiem risinājumiem var atrast pamatojumu cienījamos pētījumos – arvien vairāk kritikas saņem pesticīdu lietojums, bet mazākas saimniecības šķiet labāk piemērotas ilgtspējīgām zinātnē balstītām pārtikas audzēšanas metodēm.

Abiem skatījumiem ir daudz kopīga, bet tie nonāk pie pretējiem secinājumiem par vegānismu, veģetārismu.

Tradicionālajā skatījumā mazās saimniecības grūti iedomāties bez mājlopiem, kam ir svarīga nozīme – tie ēd pārtikas atkritumus vai citādi neizmantojamu sienu un ražo mēslojumu laukiem. Bet avokado, soja, banāni un citi nosacīti tipiskie veģetāriešu produkti nevar būt videi draudzīgi, jo atvesti no tālienes. Gaļas, piena un olu aizvietošana ar augu valsts produktiem sola dabai daudz sliktāku iznākumu – ģenētiski modificētas sojas laukus mazo ģimenes saimniecību vietā.

Aktuālie pētījumi piedāvā pavisam citu ainu – ieteikumi samazināt dzīvnieku produktu patēriņu pavada vairumu ilgtspējīgam patēriņam veltīto ziņojumu. Iedziļināšanās svarīgās detaļās un faktos būtiski maina dzīvnieku produktu vietu pārtikas sistēmā.

Pirmkārt, īpaši liela negatīva ietekme ir liellopiem, kas tikai metāna emisiju dēļ rada ap 4% (Latvijā – ap 7%) no kopējām klimata pārmaiņām – ap divas reizes vairāk nekā pasaules kuģu transports. Arī šī ir svarīga detaļa – pārtikas transports rada ļoti mazu ietekmi uz klimata pārmaiņām un mazu daļu arī no kopējās pārtikas ietekmes. Tādēļ vietējā pārtika parasti atstās lielāku ietekmi par videi draudzīgāk audzētiem produktiem kaut vai no Zemes pretējā punkta.

Nākamā svarīgā detaļa ir mūsdienu lopkopības fermu atšķirība no tradicionālās lauku ainavas. Vairums dzīvnieku mūsdienu pārtikas sistēmā neēd zāli vai pārtikas atkritumus – rūpnieciskajās fermās barībā tiek lietoti graudi un pākšaugi, kurus varētu izmantot arī cilvēku pārtikā. Eiropas lauksaimniecības subsīdijas ļauj dzīvnieku barību pirkt ļoti lēti, nerēķinoties ar slogu dabai un klimatam. Papildu barību dzīvniekiem piedāvā Dienvidamerikas sojas lauki ar vienu no lielākajiem pesticīdu lietojumiem pasaulē. Tā kā soja ir lēta, uz katru Latvijā izaudzētas gaļas kilogramu tiek importēts ap 1,5 kg sojas no Dienvidamerikas – kopumā ap 100 kg uz vienu Latvijas iedzīvotāju gadā.

Tā kā vairums fermu dzīvnieku ēd cilvēku pārtikas izejvielas, gaļa, piens un olas rada vairākas reizes lielāku ietekmi uz klimata pārmaiņām, enerģijas, ūdens un zemes resursiem nekā augu valsts alternatīvas. Dzīvnieki nevar paši radīt papildu kalorijas, olbaltumvielas vai mikroelementus – tikai sakoncentrēt un pārveidot no augiem uzņemto. Tāpēc šāda sistēma ir neizbēgami izšķērdīga, ja jau sākotnējās izejvielas ir piemērotas cilvēkiem.

Tā ir problēma arī tradicionālajās saimniecībās, kurās papildus ganīšanai dzīvnieki tiek baroti ar graudiem. Ilgtspējīga dzīvnieku audzēšana iespējama tad, ja vairums to barības nav piemērota cilvēkiem, bet pāreja uz šādu audzēšanu globālā mērogā nozīmētu daudz mazāku produktu daudzumu – uz planētas vairs nepietiktu ganību.

Saliekot kopā šos faktus, kļūst skaidrs, ka dzīvnieku produktu patēriņa samazinājumu var droši uzskatīt par ļoti nozīmīgu izvēli mūsu kopīgo resursu saglabāšanai. Pētījumi parāda, ka diēta bez dzīvnieku produktiem varētu samazināt pārtikas ietekmi uz klimata pārmaiņām par 40% līdz pat 70% (dažādi pieņēmumi rada ievērojamas atšķirības). Tas nozīmētu vismaz 10% samazinājumu no visām siltumnīcas gāzu emisijām un būtu pielīdzināms visu ASV emisiju neitralizēšanai.

Neviens no mūsu ikdienas lēmumiem neietekmē pasaules nākotni tik ļoti kā pārtikas produktu izvēle. Aprēķini par pilnīgu atteikšanos no dzīvnieku produktiem iezīmē šīs izvēles ietekmes potenciālu, bet diez vai būs pieņemama vairumam. Tomēr pat nelielas korekcijas mūsu izpratnē un daži soļi atbilstošā virzienā var radīt ļoti vajadzīgas pārmaiņas. Vietējā kampaņa "Neapēd zemeslodi!" jau otro gadu piedāvā palīdzību pirmo soļu speršanā, samazinot dzīvnieku produktu īpatsvaru mūsu ēdienkartē.

Edmunds Cepurītis

Specializējies plašās tēmās – vides aizsardzībā un kritiskajā domāšanā. Negribīgi uzņemas arvien plašākas atbildības, ko uzliek informētība par dažādiem dzīvībai svarīgo sistēmu sabrukšanas riskiem.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!