"Latvijas valsts simtgades svinības ir iespēja godam un cienīgi, lepni un priecīgi svinēt valsts simto dzimšanas dienu, izstāstīt Latvijas stāstu un veidot nākotnes Latviju. Ikvienam Latvijas cilvēkam ir iespēja piedalīties un kļūt par šī vēsturiski unikālā notikuma līdzveidotāju," teikts Latvijas valsts simtgades programmas mājaslapā. Nu jau pāris gadu, gaidot jubilejas svinības, mēs domājam, ko varam savai valstij uzdāvināt. Idejas un paveiktie darbi ir visdažādākie – no ekstravagantiem un pārsteidzošiem līdz pavisam vienkāršiem un piezemētiem. Iekopta puķu dobe pie skolas, iedziedātas dziesmas, savāktas cilvēku atmiņas. Ugunsdzēsēji grasās doties ekspedīcijā apkārt Latvijai – no darba brīvajā laikā, protams. Vaira Vīķe-Freiberga par labāko dāvanu uzskata beidzot sakārtotu tieslietu sistēmu.
Reiz, braucot tramvajā, mani uzrunāja kāds norūpējies jauns cilvēks. Viņa mātei esot problēmas ar alkoholu, un viņš, meklējot internetā kādu rehabilitācijas centru sievietēm, neesot varējis neko atrast – vēlams, Latgalē, būtu labi, ja ar kristīgu ievirzi. "Vai nebūtu labi izveidot tādu datubāzi, kur katrs varētu sameklēt informāciju par šādu iespēju palīdzēt saviem tuviniekiem?" Viņš gribot tādu radīt. "Vai tā nebūtu laba dāvana Latvijas valsts simtgadē?" viņš jautāja, gaidot no manis iedrošinājumu.
Man šķiet, tā būtu laba dāvana mums visiem – rast iespēju palīdzēt. Dot cerību un mierinājumu. Sadarboties un mainīties ar informāciju par to, kā to labāk izdarīt. Iesaistīt citus kāda kopīga mērķa sasniegšanai.
Viens no ieguvumiem, ko šis valsts simtgades svinēšanas laiks mums ir devis, ir tas, ka mēs beidzot mācāmies sadarboties ar kaimiņvalstīm. Ne tikai militārā vai politiskā līmenī, bet arī kultūras jomā. Mēs kopīgi piedalāmies Londonas grāmatu gadatirgū, mēs rīkojam viesizrāžu un vieskoncertu apmaiņas, aicinām Igaunijas un Lietuvas māksliniekus piedalīties kopīgos projektos – arī pavisam nelielos. Kopīga laikmetīgā cirka izrāde, kurā igauņu mākslinieces un dzejnieces priekšnesumu pavada latviešu mūziķi, vai teātra iestudējums par lībiešiem, ko Rīgā veidoja Igaunijas jaunā teātra pārstāvji. Latviešu gleznotāju izstādes Lietuvā. Tie ir tikai daži piemēri, kas liecina, ka mums ir, ko dāvināt šajos svētkos: ceļojošā torte nav vienīgais, uz ko esam spējīgi.
Mēs esam iemācījušies arī pasmaidīt par pārlieku dedzīgām vai sadomātām idejām, ka svinēt šos svētkus. Un arī tas ir vērtīgi – vērtīgāk par nīgru noliegumu un norobežošanos. Mēs esam dažādi, tāpēc labākā dāvana Latvijai tās simtgadē būtu iemācīties nešķirot sevi pareizajos un nepareizajos. Padarīt Latviju šogad kaut mazliet godīgāku, iekļaujošāku un vienotāku. No savas baznīcas izstumtais mācītājs Juris Rubenis pirms gada ir teicis: "Vislabākā dāvana, ko es varētu uzdāvināt Latvijai, būtu vismaz viens labāks, patiesāks, piedot gatavāks, iecietīgāks, mīlošāks cilvēks." Mēs cenšamies.
0