Liene Rumpe
pirms 6 gadiem
Piekrītu recenzijas autoram par albuma žanru un noskaņu daudzveidību, bet nepiekrītu, ka neviendabība
būtu mīnuss. Tas, kas šo albumu atšķir no iepriekšējā ir tas, ka Mantas skaņā vairs nejūt Hospitāļu ielas (fantastiska grupa, tikai neatdzīvināma) paliekas, kas, man šķiet, ir riktīgi forši.
"Karaliene Anna" drīzāk ir tāds harmoniski palēlināts, skumjš "Queen is dead", tikai bez Moriseja, kurš uztvertu sevi pārāk nopietni.
Man kaut kā šis albums ir radījis jaunu pieredzi, refrencējot ļoti pazīstamo, šajā gadījumā Baušķenieku, mūža nogales Boviju, Depeche Mode, Kartāgu, un vispār ir tīri labi iepaticies.
Man šķiet, ka Ansamblis Manta šobrīd aug, izmantojot savu bērnības simboliku, ne tikai formālā, bet
diezgan ķermeniskā līmenī. Mūzikas grupas pārejas posmos vispār izstaro unikālu ķermenisko ievainojamību,
un tas ir baaaigi interesanti.
Elīza Meredita Dombrovska
pirms 6 gadiem
Henriks Eliass Zēgners
pirms 6 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Aivars Madris
0Mākslas darbi rodas mokās
Debijas darbiem, kā zināms, mēdz būt raksturīgs pārsātinājums (ne tikai kino, bet arī citos mākslas veidos), cenšoties vienkopus sastūķēt visu, kas jaunajam autoram šķiet svarīgs un uzmanības cienīgs, – un "Melnais samts" tam ir teju hrestomātisks apliecinājums.
0
Grupa "Juuk" aicina risināt samilzušās problēmas ar latviešu mūziku radio un TV
Reaģējot uz LTV1 raidījuma "Kultūršoks" epizodi par latviešu popmūzikas vietu Latvijas mūzikas patēriņa un kvotām kā iespējamo atbalsta formu, grupa "Juuk" izsūtījusi publisku vēstuli, kurā dalās ar savu pieredzi mūzikas izplatīšanā un aicina sabiedriskos medijus vairāk domāt par latviešu mūzikas pieejamību.
Recenzija
11.05.2017
4
Laba manta, slikta manta