Komentārs
07.07.2015

Kurā pusē mēs būsim?

Komentē
1
Saglabā

2014. gadā četrus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām žurnālā "Patiesā Dzīve" tika publicēta vairāku lapaspušu gara intervija ar Solvitu Āboltiņu. Intervijas autore Ieva Raiskuma šim pašam žurnālam aprīlī un jūnijā intervēja citus "Vienotības" kandidātus, proti, Jāni Reiru un Karīnu Kornu. Āboltiņas intervija, kuras virsraksts vēstīja "Tā ir normāla sievietes tieksme – pavasarī uzplaukt!", bija "par pavasara brīnumiem". Tajā pašā laikā Āboltiņa pirms Saeimas vēlēšanām atteica interviju Latvijas Televīzijai – sabiedriskajam medijam, raidījumam "Viens pret vienu".

Pat ja Ievas Raiskumas intervijas ar trim "Vienotības" politiķiem pirms parlamenta vēlēšanām nav pērkamās žurnālistikas gadījums, Āboltiņas intervija "Patiesajā Dzīvē" un atteikums piedalīties raidījumā "Viens pret vienu" demonstrē viņas izpratni par žurnālistu funkciju. Viņa labprāt runā par puķēm un ziedēšanu, bet ne par jautājumiem, kuri var būt neērti, nepatīkami, nesaskaņoti un pēc intervijas izdarīšanas nerediģējami un necenzējami. Acīmredzot, viņasprāt, žurnālistiem jāraksta un jāveido tādas reportāžas, kurās politiķiem tiek uzdoti tikai patīkami jautājumi, bet mediju telpai kopumā jābūt tādai, kura informētu par valdošās koalīcijas padarīto un tās prioritātēm. Bet ne kritizētu to.

Tieši šāda izpratne raksturīga deputātiem, kuri zvana uz sabiedriskajiem medijiem, lai iebilstu pret ziņu saturu, kā to darījusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne. Un mēs par to neuzzinātu, ja vien Saeimas koalīcijas deputāti neparakstītu opozīcijas deputātu sagatavotu iesniegumu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu atbrīvošanu no amata. Mēs arī neuzzinātu, cik daudz deputātu līdzīgi Āboltiņai un Laizānei uzskata, ka īstais sabiedrisko mediju uzraugs ir Saeima, nevis neatkarīgs regulators.

Tas, kādas pārvērtības piedzīvojis minētais iesniegums un kādas pūles pieliktas, lai tas šobrīd izskatītos kaut cik juridiski korekti, vedina domāt tikai vienu: Saeimas deputātiem vienkārši nepatīk padomes vadītājs Ainārs Dimants, jo viņa izpratne par to, kā un kam jākontrolē mediju saturs, acīmredzot atšķiras no deputātu izpratnes. Tāpēc mani nepārsteidz, ka pret NEPLP atlaišanu iestājas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura pati iepriekš bijusi žurnāliste 17 gadus – Saeimā ir cilvēki, kuri saprot, kādus draudus mediju telpai rada šāda lēmumprojekta pieņemšanas sekas, taču viņi, iespējams, ir mazākumā.

Nav iespējams izveidot no politiskas varas un tās iegribām neatkarīgu institūciju – vai tas būtu mediju uzraugs vai jebkura cita iestāde –, ja Saeimas deputāti atļaujas atbrīvot amatpersonu no amata nepatikas dēļ. Veids, kādā šobrīd tiek virzīta amatpersonu atbrīvošana NEPLP, jau saknē nocērt cerību, ka to vietā nāks personības ar stingru mugurkaulu.

Kamēr Saeimā top precedents, kā atbrīvoties no amatpersonām tīrās nepatikas dēļ, šī sasaukuma parlaments nav neko darījis, lai tikpat viegli no amata varētu atbrīvot pašus deputātus. Saeimas atlaišana joprojām ir smagnēja un ilgstoša procedūra. Turklāt pašām partijām deputātu reputācija nav iemesls nekādām sankcijām. Es gribētu, lai "Vienotība" visupirms satrauktos par savas partijas reputāciju, kad tās frakcijas deputāts piesaukts lietā par balsu pirkšanu. Taču viņš – Dzintars Zaķis – nav izslēgts nedz no frakcijas, nedz arī no partijas.

Jūnija karstumā tapušais iesniegums man atgādina pirms astoņiem gadiem arī jūnijā tapušu Saeimas lēmumprojektu, kurš arī aizsākās ar Valsts kontroles ziņojumu kā pamatojumu neuzticībai. Tobrīd – 2007. gadā – Solvita Āboltiņa un Kārlis Šadurskis bija Saeimas opozīcijā, bet lēmumprojektā minētā amatpersona – Aleksejs Loskutovs, kurš beigu beigās zaudēja amatu kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, – tagad ir Saeimas deputāts "Vienotības" frakcijā. Debatēs par Loskutova atbrīvošanu no amata emocionālo uzrunu Saeimas deputātiem Solvita Āboltiņa noslēdza ar šādiem vārdiem: "Un vispareizāk pateica Pabriks: "Tas ir jautājums par to, kurā pusē mēs būsim, – vai mēs būsim normāla eiropeiski demokrātiska valsts, vai mēs būsim regulējamas demokrātijas valsts, kur viss notiek tikai tā, kā patīk tiem, kuri ir pie varas, vai, pareizāk sakot, tiem, kuri stāv aiz varas un kuri par savu naudu, kas ir nozagta savai tautai, var šo varu regulēt."" Jautājums ir atgriezies dienaskārtībā, tikai šajā gadījumā Āboltiņai un daudziem citiem deputātiem uz to būs jāatbild nevis kā opozīcijas, bet jau kā valdošās koalīcijas deputātiem, kuri tieši ietekmē valsts attīstību un tās nākotni.

Tēmas

Andris Saulītis

Andris Saulītis ir sociālantropologs, ar Fulbraita stipendijas atbalstu studējis The New School universitātē Ņujorkā, ASV. Šobrīd ir doktorants Eiropas Universitātes Institūtā Itālijā. Interesē ekonom...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!