Kultūras izņēmums Latvijā

besī laikā un laukā kā Matuļa Haralds lieto jēdzienu kultūra.

sander, ir iespējams uzrakstīt spoži arī latviski!
Pēteris Karlovs
Sema Uoltera Fosa dzejoļa parafrāze -


Kur zaļa zāle zemi klāja,
Reiz teļš – Dievs zina tik, kur – gāja.
Un vai tur kādam lielas bēdas,
Ka atstāja viņš zālē pēdas.
Drīz vilks pa teļa pēdām skrēja,
Vai tikai ēst viņš negribēja,
Kad oda teļā pēdu smaku?
Tad ļaudis iemina tur taku.
Tā lauciniekiem bija tuva
Un, skat, par lauku ceļu kļuva.
Tas veda līkloču uz tāli,
Un kļuva ceļš par maģistrāli,
Var teikt, tik pietiekami lielu,
Ka kļuva tā par Rīgas ielu.
Un lai varbūt tas kādam ēdas,
Vēl šodien mīda teļa pēdas
Gan rīdzinieki, gan to viesi.
Un, latvieti, tu mūžam iesi
Ar pārdomām kā blusām apsēsts
Tā teļa pēdās, kas sen apēsts.
Un skaidrojums šim nieka incidentam –
Nav vienmēr akli jātic precedentam!

Harald! Latvijas labākais dzejniek uz šodienu ir Pēteris Karlovs. Noklusēt viņa grāmatas nav lultūršovinisms?
Pēteris Karlovs ir krievs. Tādi lūk brīnumi!

mēs nezinām, kas ir tumši.